Eiropas Parlamenta direktīva, kas paredz ieviest dalībvalstīs reālu atbildību par odometru rādījumu viltošanu, daudziem jo daudziem autovadītājiem gan Latvijā, gan citur ES mazinātu risku mazlietota spēkrata vietā iegādāties krietni nobrauktu darba zirgu, kas prasa neplānotus ieguldījumus un apdraud satiksmes drošību.

Mūsu valstī, kur auto vidējais vecums ir aptuveni 12 gadi, kas par 40% pārsniedz ES vidējo rādītāju, šis likumdošanas jauninājums varētu būt īpaši svarīgs, jo bez jau minētajiem riskiem mazāka būtu iespēja ievērojami pārmaksāt, pērkot spēkratu.

Domājams, Latvijā nav iespējams sastapt autovadītāju, kurš nebūtu dzirdējis par odometru "sagriešanu" jeb uzrādītā nobraukuma ļaunprātīgu samazināšanu ar mērķi piekrāpt nākamo pircēju. Tomēr no likumdošanas viedokļa līdz šim nav bijis iespējams vērsties pret ļaunprāšiem, jo nav normatīvā akta, kas atbildību paredzētu. Ja auto pārdod juridiska persona fiziskai personai, tad talkā var nākt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, bet, ja viens otram pārdod fiziskas personas, tad palīdzēt var tikai veselais saprāts un pieredze.

Izrādās no likumdošanas viedokļa odometrs automašīnai ir tikpat vajadzīgs cik velokompjūters ritenim.

Turklāt arī tehniskās apskates laikā secinot, ka gada laikā nobraukums ir samazinājies, piemēram, par 100 000 km, nekādas sankcijas nedraud, jo izmaiņas var pamatot ar gada laikā nomainītu paneli, kurā odometrs ir iestrādāts. Lietotam odometram, kurš remonta rezultātā uzstādīts, ir cits rādījums, un tas nav aizliegts.

Ekspertu veiktie pētījumi liecina, ka manipulācijas ar odometra rādījumiem ir nodarījušas aptuveni 10 miljardu eiro zaudējumus gan ES dalībvalstīm, gan tās pilsoņiem.

Aprēķinos ir vērtēts apdraudējums satiksmes drošībai, pārmaksa pērkot automašīnas un neplānotie izdevumi pēc iegādes.

Kamēr direktīva nav iestrādāta nacionālajā likumdošanā iespējams veikt pasākumu kopu, lai aizsargātu Latvijas godprātīgos autovadītājus.

Kas būtu veicams?

Pirmkārt, visām automašīnām tehniskās apskates laikā ir jāpārbauda, vai odometri it "tīri" vai "sagriezti". Tādejādi tiktu izveidots vienots odometru reģistrs.

Otrkārt, pārdodot automašīnu, pārdevējam obligāti ir jāuzrāda oficiāla informācija par iejaukšanos odometra darbā. Pircējam ir tiesības zināt, ko viņš iegādājas! Savukārt, ja šāda informācija tiktu slēpta, pārdevējam draudētu reāla atbildība.

Treškārt, ja nomaiņa notiek reālas agregāta salūšanas dēļ, jāizstrādā mehānisms, kā tā tiek fiksēta, līdzīgi kā elektrības skaitītāju maiņas gadījumā.

Ceturtkārt, pēc iespējas ātrāk būtu jāizveido kopēja ES datu bāze, kurās tiktu fiksēti dalībvalstīs reģistrēto automašīnu odometru rādījumi. Tas gan ir kopējs valstu uzdevums.

Vācu autoklubs ADAC aicina ne tikai pilnveidot normatīvos aktus, bet arī Eiropas mērogā noteikt vienotus odometra tehnoloģijas standartus. 2011. gadā Vācijā, Minhenē notikušajā policijas pārbaudē izdevies atrast BMW ar 700 000 kilometru nobraukumu, kura odometrs rādījis vien 150 000.

Cits vērā ņemams piemērs ir Beļģijā, kur pirms automašīnas pārdošanas ir jāveic pastiprināta tās tehniskā pārbaude, tajā skaitā odometra novērtējums. To paveicot, auto īpašnieks saņem īpašu Car Pass dokumentu, bez kura uzrādīšanas nav iespējams veikt auto pārreģistrāciju.

Šobrīd Latvijas tiesa arī pēc fakta konstatācijas par odometra rādījuma samazinājumu kādai automašīnai no 160 000 līdz 3336 km spriež: "... izziņai par remonta darbiem 2005. gada 27. septembrī pie noskrējiena 160 000 km nav tiesisku pierādījumu, jo 2006. gada 1. novembrī transportlīdzekļa odometra rādījums fiksēts 3336 km, un līdz 2006. gada 1. novembrim transportlīdzeklis nav bijis reģistrēts."

Tātad, ja Latvijā vēl nereģistrētam auto veikts remonts, tad tā laikā fiksētais odometra rādījums nav svarīgs un pirms reģistrācijas to var samazināt kaut vai piecas reizes.

Kāds varētu teikt, pieņemiet kādus likumus gribat, tāpat notiks mahinācijas ar nobraukumu. Iespējams, tomēr pēc direktīvas ieviešanas tas jau būs pretlikumīgi, nevis kā šobrīd, bez jebkādām bailēm no atbildības.