Pirms kāda laika par finanšu ministru kļuva tāds Jānis Reirs. Jānis, šķiet, nav bijis spējīgs biznesā, vismaz par viņa dibināto uzņēmumu nekas nav dzirdēts un internetā nav atrodams. Toties Jānis ir profesionāls politiķis — daudz laika pavadījis dažādos augstos valsts amatos.

Internetā runā, ka savulaik pat bijis Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas komjauniešu sekretāra vietnieks ideoloģijas jautājumos.

Kā jau politiķim ar stāžu, Jānim ir viedoklis. Jānis uzskata, ka mikrouzņēmumu īpaši zemā nodokļa likme samazina valsts ieņēmumus, un ir laiks rīkoties.

Esmu izveidojis trīs mazos uzņēmumus, un arī man ir viedoklis...

Kāpēc bija vajadzīgs mikrouzņēmuma nodoklis un kas no tā sanāca?

Mikrouzņēmuma nodoklis deva iespēju izveidoties tūkstošiem jaunu uzņēmumu, kam tas citādi nebūtu bijis iespējams.

Šie uzņēmumi, atšķirībā no Šlesera, izveidoja desmitiem tūkstošus jaunu, oficiālu darba vietu. Uzņēmējdarbību beidzot varēja uzsākt tie, kam tas pie vecajiem nosacījumiem nebūtu bijis pa spēkam.

Bija arī otra tendence: vairākiem tūkstošiem esošu uzņēmumu mikrouzņēmuma nodoklis deva iespēju nomainīt aplokšņu algas pret mikrouzņēmuma nodokli. 

Nav nekāds noslēpums, ka uzņēmumi maksimāli cenšas izmantot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, jo tas ir krietni ērtāks par aplokšņu algām un strādāšanas bez darba līguma.

Kāpēc tad tagad Jānis grib likvidēt mikrouzņēmuma nodokli?

Jānis uzskata, ka mikrouzņēmuma nodoklis ļauj uzņēmējiem izvairīties no milzīgo darbaspēka nodokļu maksāšanas un tādējādi maksāt valstij mazāk.

Un Jānim ir taisnība — mikrouzņēmuma nodoklis nodrošina to, ka darbinieki saņem vairāk, bet valsts saņem mazāk. Jānim tas neder, jo viņš uzskata, ka svarīgākais ir, lai valsts saņem vairāk.

Jānis ir meistars ar skaitļiem un zina, ka, lai nopelnītu 2x vairāk, cena ir jāpalielina 2x. Jānis ir izrēķinājis, ka, ja viņš pēkšņi piespiestu visus mikrouzņēmumus, kas saviem darbiniekiem pašlaik maksā 700 EUR uz rokas, piemaksāt vēl papildus 550 EUR valstij, tad atrisinātos visas problēmas.

Bet tie uzņēmēji, kas vēlas darbiniekam maksāt 700 EUR uz rokas, bet nespēj valstij piemest vēl 550 EUR darbaspēka nodokļiem ir neveiksminieki, kas "kropļo konkurenci" un nav pelnījuši turpināt strādāt!

Kas notiks, ja likvidēs mikrouzņēmuma nodokli?

Ja godīgi, tad es uzskatu, ka Jānis šoreiz ir sapinies meistarībā un sausos skaitļos un potenciāli var krietni pabojāt uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Tūkstošiem uzņēmēju taču ir izveidojuši savus uzņēmumus, paļaujoties uz esošo sistēmu, un jebkādas radikālas izmaiņas nesīs smagas sekas, it īpaši uz globālās ekonomiskās situācijas fona:
 

• Daudzi uzņēmumi aizvērsies.
  Daļa mikrouzņēmēju, kas jau tā nopelna maz, aizvērs firmu, atlaidīs cilvēkus un meklēs algotu darbu.
   
• Būs vairāk aplokšņu algu.
  Daļa mikrouzņēmumu pāries uz aplokšņu algām, retāk sitīs čekus, vairāk lietos skaidru naudu.
   
• Būs lielākas cenas un mazākas algas.
  Daļa mikrouzņēmumu savilks jostu, samazinās algas, varbūt pacels cenas, bet izdzīvos un maksās valstij vairāk.
   
• Jaunie uzņēmēji domās divreiz.
   
• Būs lielāka slodze un mazāk darba vietu.
  Tie, kas līdz šim ar mikrouzņēmumiem optimizēja algas, samazinās darbinieku skaitu un palielinās slodzi, jo ir starpība, vai viens darbinieks izmaksā 700 EUR vai 1250 EUR.
   
• Kaislīgākie optimizētāji atradīs citas shēmas.
  Likumi ir nekvalitatīvi, bet daži mazie uzņēmēji, kas vēl nav bankrotējuši, ir pietiekami attapīgi un vienmēr atradīs, kā piečakarēt draņķīgu normatīvo aktu, ja vien Finanšu ministrija neiemācīsies uzlikt uz galda piedāvājumu, kas der abām pusēm.

Kā būtu labāk?

Protams, ka kokam ir divi gali un mikrouzņēmuma nodoklim ir ēnas puses, tomēr, ja Jānis pats būtu aktīvi darbojies uzņēmējdarbības vidē un papildus sausajiem skaitļiem mēģinātu izprast arī īstus uzņēmējus, varbūt viņam ienāktu prātā kāda no šīm idejām:
 

• Padomāt, kā atrisināt īsto problēmu — augstos darba spēka nodokļus, nevis cīnīties ar sekām — nodokļu optimizēšanu;
   
• Uzlabot likuma kvalitāti, lai pavisam sliktie optimizē mazāk un pārējie var turpināt mierīgi strādāt;
   
• Padomāt, kā veikt delikātas un pakāpeniskas reformas, nevis uzreiz sākt vicināties ar vāli trauku veikalā.
  (Kāpēc, piemēram, nevarētu pamazām palielināt mikrouzņēmuma likmi, vienlaicīgi strādājot pie pamata darbaspēka nodokļu režīma pārstrādes?)
   

Mikrouzņēmuma nodokli neizmanto lielas multimiljonu korporācijas — tie ir mazie uzņēmēji. Finanšu ministrijai un Jānim Reiram ir jāsaprot, ka cilvēki izvēlas mikrouzņēmuma nodokli nevis tāpēc, ka ir ļaunie krāpnieki, bet gan tāpēc, ka daudziem tas ir vienīgais veids, kā palikt virs ūdens un attīstīties. 

Latvijas situācijā tas, kas nogalina ekonomiku, ir standarta darbaspēka nodokļa likmes nevis mikrouzņēmumi.