Īsti neatceros, vai tieši tajā laikā viņš piedzēries nogāzās no tilta, taču fakts ir un paliek fakts: visu, ko daudzās Krievijas iedzīvotāju paaudzes bija sviedriem vaigā paveikušas starptautiskās politikas jomā, astoņpadsmit gadu laikā nodzēra (varam likt lietā arī kadu stiprāku vārdu) pats galvenais krievs.
 
Paģiras nesalāpījis, ņēma un tāpat vien uzdāvāja visiem neatkarību! Pat tiem, kas to nemaz nelūdza! Zinātniski izsakoties, visiem, ieskaitot mazo Latviju, tika dotas iespējas realizēt likumīgās tiesības uz pašnoteikšanos. Šī cilvēka vārds uz visiem laikiem ir iegājis vēsturē — biedrs Jeļcins!
 
Nu, bet tālāk? Kopš tā laika mazītiņā Latvija vienkārši nesaprot, ko iesākt ar šo neatkarību! Sākumā parlamentārieši sadalīja visu tautas īpašumu valsts un privātajā īpašumā, atstājot tautai tiesības doties uz vēlēšanām un balsot par viņiem. Pēc tam viņi ķērās pie radošā darba.
 
Gāja laiks. Kad rūpniecība bija iznīcināta līdz pamatiem, kad likumi un tiesības bija pielāgoti vajadzīgo cilvēku dzīvītei, kad krievu vēlētājs bija atstāts ar garu degunu, bet krievu valoda padarīta par izstumto, latviešu elite saprata, ka nekā dalāma vairs nav. Viss ir godīgi izzagts!
 
Darbs ir padarīts, tagad atliek tikai jautājums: kā iztikt tālāk? Atbilde nebija tālu jāmeklē: pienācis laiks iestāties jaunā Savienībā. Iestājās. Taču Eiropa pavēlēja palaist pa vējam pēdējo (viņai taču pašai savu cukuru nav, kur likt) un pasolīja naudiņu. Naudiņa atnāca, un atkal tika godīgi „sadalīta”. Nu, bet tālāk? Vārdu „krīze” pašlaik neatzīst vienīgi neapzinīgo latviešu prostitūtu cilts, kuras dzīvo pēc  marksistiskā principa „nauda-prece”. Uz to viņām ir tiesības — viņu prece ir pieprasīta jebkuru kataklizmu un jebkādas korupcijas apstākļos. No Baltijas valstīm nākušo prostitūtu skaits Eiropā ir lielākais (uz iedzīvotāju skaita)! Taču valsts apzinīgajiem iedzīvotājiem, kurus mūsu valdība par baltu velti mīl jau vairāk nekā divdesmit gadus, gadu no gada tiek ieteikts tikai „uz laiku savilkt jostas”!
 
Vēl ekstravagantāka ir Latvijas situācija ārpolitikas jautājumos. Te nu jāatzīst, ka mūsu valdība var dot kārtīgu handikapu pat neapzinīgajām prostitūtām! Jaunākās ziņas: „Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi”, — teikts Latvijas prezidenta, Saeimas spīkera, premjerministra un ārlietu ministra kopīgajā paziņojumā. Izrādās, „starptautiskajai sabiedrībai nav ne mazāko šaubu par to, ka minētais lēmums ir tikai liekulīgs mēģinājums ar juridiskām frāzēm piesegt jau notikušo nelikumīgo bruņoto iejaukšanos Ukrainas teritorijas neatņemamā daļā — Krimā.”
 
Vai jums tas neko neatgādina? Tieši tāpat notikumi risinājās 2008. gadā: katram saprātīgi domājošam cilvēkam bija skaidrs (tagad tas jau ir pašsaprotams fakts), kas ir vainīgs pie slaktiņa Dienvidosetijā... bet tikai ne Latvijas valdībai! Kur krievu gars, tur niez! Nospļauties par to, ko teiks pēcteči, ka tik tagad pirmajiem paplest muti!
 
Taču turpināsim ekskursu vēsturē. Drīz vien „pienāca laiks atgādināt Krievijai to, ka ir jāatzīst nelikumīgā padomju okupācija, un jāizlemj, cik Krievija, PSRS mantiniece, var par to samaksāt.” Oho! Neko tamlīdzīgu pat prostitūtas neatļaujas. Galu galā, tas ir nonsenss — lamāt klientu un pieprasīt naudu pirms pakalpojumu sniegšanas.
 
Mūsu politiķiem tik vien ir smadzeņu, lai ar „kaķeni” šautu virsū „krievu lācim” cerībā, ka tas nobīsies un pats sev novilks ādu. Nu, ja turpināsim dzīvnieku analoģijas, tad par kādu dzīvnieku varam uzskatīt Latviju? Par mazu, pūkainu zaķīti? Tad kāpēc šis zaķēns mērenajā joslā uzvedas kā eksotiskais Amerikas skunkss? Lāci ar nelabu smaku izbiedēt neizdosies! Lācis arī ir dzīva radība, arī viņš prot bojāt gaisu. Ja viņš tā kārtīgāk saņemsies, gan zaķītis, gan pārējie skunksi aizlidos pa vējam!
 
Kāpēc gan Latvijas politiķi pat necenšas gūt mācību no vēstures? Kāpēc Latvijā ir radīta divkopienu valsts? Tur, kur cilvēki prot vienoties, valda pārticība. Nu, kāpēc Latvijai šī tēze vēl lieku reizi jāpierāda ar savu nepievilcīgo piemēru? Imidžs ir galvenais! Vai tad tas ir kāds jaunums?! Vai tad nav saprotams, kāpēc mūsu naftas caurulē vējš svilpo?
 
Viena lieta ir skaidra: no visiem krievu politiķiem mūsējiem patika tikai Boriss Jeļcins. Boriska bija īsts draugs! Dancotājs, bundzinieks, jautrs zēns, krievu dvēsele... Un še tev nu bija! Kad zvērestu deva Vladimirs Putins, latviešu elite uz to neskatījās, viņi ostīja gaisu! Nu nav labi! Lietišķa pieeja! Pitalovas vietā — „beigta ēzeļa ausis”! Latviešu elite aizturēja elpu — tas taču ir nāvīgs aizvainojums!
 
Putina vietā stājās Medvedevs. Un tad? Tā pati lietišķā politika. Latvija pavisam sadusmojās uz krieviem! Toreiz, 2008. gada augustā mūsu godātais prezidents doktors Zatlers vienas nedēļas laikā trīs reizes nolamāja Krieviju! Kolumbijas universitātē viņš paziņoja, ka Krievija saprot tikai „spēka pozīciju”, pēc tam — tikšanās laikā ar prezidentu Saakašvili un, lai nepaliktu nekādu neskaidrību, nolasīja pērkonīgu runu ANO. Klātesošajiem tika uzdots jautājums: kāpēc Krievija drīkst parkāpt startptautisko tiesību normas?
 
Un šodien... „Latvija aicina (...). Starptautiskajām organizācijām — ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Eiropas Padomei un citām ir nekavējoties jārīkojas...”
 
Nu, bez mums taču nekādi nevar iztikt. Lietuvieši ar igauņiem 2008. gada augustā cieta klusu — pabāza degunus no alām un gaidīja, kas būs tālāk. Mūsējie toreiz bija kopā ar Saakašvili, bet tagad — „sirdīs un prātos esam kopā ar Ukrainas tautu.” Ne jau ar „krievu un ukraiņu tautām”, kur nu. Ei, kurš te šodien ir pret krieviem? „Mēs esam kopā ar jums sirdīs un prātos!”
 
Man vienlīdz vienaldzīgs ir gan Juščenko ar savām izbolītajām acīm, gan Juļka ar viņas baranku uz galvas, gan „nomaidanotais” Janukovičs. Man vienalga, kas vadīs par Augstāko Radu dēvēto biznesa klubu. Es tikai nesaprotu, kas mēs tādi esam, ja tādā tonī runājam ar Krieviju un mūždien lēkšojam pa priekšu visai Eiropai? Mēs vēl esam kaimiņi? Krievija bez mums izdzīvos itin viegli. Bet kas esam mēs, ja mums vairs nav pat savas valūtas?! Kurš tad mūsu šprotes ēdīs? Re, Žirinovskis nesen teica, ka „konservi ir kaitīgi veselībai.” Putins ir sportists, viņš šprotes neēd. Un tā, kā nu viņu tur... Kabajeva arī ne.
 
Es pats esmu par vienu ceturto daļu ukrainis. Kāpēc tad „īstenie ārieši-latvieši” nekādi nevar likties mierā? Kad īsti mūsu valstsvīri sapratīs, ka pasaule ir mainījusies. Kāpēc tad attiecībās ir Krieviju būtu vajadzīga „spēka pozīcija”?! Šobrīd Jaunajai Latvijai un Jaunajai Ukrainai kopīga ir tikai nepatika pret krievu valodu... ak jā, vēl arī pilnīga bezcerība ekonomikā.
 
Negribam būt mazi, pūkaini zaķēni?.. Garlaicība māc, zirņos sēžot? Varbūt kāds mūs novērtēs, un no aizjūrām „kāpostus” pagādās?..