Tieši tik daudz man izmaksāja paraksts par referendumu „Aizsargāsim musu bērnus”. Galīgā cena būs daudz augstāka.

Lieta tāda, ka es ar savu parakstu apliecinu, ka esmu nolēmis pretoties „trendam” – vērā ņemamam spēkam. Kopš vakardienas esmu pats pret savu gribu kļuvis par „homofobu”, „fundamentālistu”, „neeiropieti”, kurš liek šķēršļus progresam. Tie ir maigākie epiteti, ko man var veltīt tolerantā LSBTTIQ sabiedrība (abreviatūra tiek atšifrēta kā „lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, interseksuāļi un kvīri”). No minētās sabiedrības viedokļa manī ir saglabājušies aizspriedumi un bailes no LSBTTIQ un viņu dzīvesveida.

Godīgi sakot, nekādu aizspriedumu nav. Tā ir viņu darīšana – kas un kā. Zināmas bailes patiešām ir. Pārāk spēcīgu lobiju veido dažādas tiesībsargājošas organizācijas un kreisās partijas. Nezinu, kā tas nācies, taču pašlaik nav iespējams kļūt par tiesībsargu, kreisi noskaņotu politiķi, vai pat Eiropas politiķi kā tādu, ja tu, cilvēks, neatbalsti visas LSBTTIQ darbības. Vienmēr taču ir bail pretoties varas viedoklim. Ja nu kaut kas notiks?

Nav saprotams, ar ko tas viss sācies. „Sazvērestības teorijai” es neticu, taču ar neapbruņotu aci nav saskatāmi arī tie, kam tas ir izdevīgi. Galu galā, pat gadījumā, ja LSBTTIQ kultūra un dzīvesveids būs vispārpieņemts, briestošās sociālās problēmas tas neatrisinās. Nu, bet par to, ka tās jau ir pamatīgi samilzušas, liecina nesenie pētījumi.

2013. gada pavasarī amerikāņu pētījumu centrs Pew Research Centrs organizēja pētījumu 39 attīstītās valstīs jautājumā par to, vai „bērni jūsu valstī dzīvos labāk, nekā viņu vecāki?” 62% amerikāņu uz šo jautājumu atbildēja noliedzoši, un tikai 33% amerikāņu nākotnē skatās ar optimismu.

Eiropas valstu iedzīvotāji ir noskaņoti vēl pesimistiskāk: tikai 28% vāciešu, 17% britu, 14% itāļu un 9% francūžu izteica cerību, ka viņu  bērni dzīvos labāk, nekā viņu vecāki.

Savukārt Brooking Institution savā pētījumā noskaidroja, ka ASV darbspējīga vīrieša darba alga salīdzinājumā ar 1970. gadu (ņemot vērā inflāciju) ir samazinājusies par 19%. Vienlaikus 5% visbagātāko cilvēku ienākumi ir vairākkārt pieauguši, vidējai klasei izplūstot.

Domājams, ka patreizējās kreisās partijas un tiesībsargu kustība ir zaudējusi orientierus un strauji pārvēršas par margināliem radījumiem. Ideoloģija ir zaudēta, līdz ar to zuduši arī mērķi un uzdevumi, tāpēc viņi ķeras pat pie LSBTTIQ salmiņa. Neesmu pārliecināts, ka šajā ideoloģijā slēpjas nākotnes problēmu risinājums, taču esmu pārliecināts par to, ka kreisajiem politiķiem ir jādara pašiem savs darbs, arī tiesībsargiem ir papilnam citu ļoti  svarīgu problēmu. Ar savu parakstu es vienkārši norādīju, kur ir mans degungals.

Lai jau LSBTTIQ vicina rokas, pret to man nav nekādu iebildumu. Esmu tikai katram gadījumam aplicis žogu apkārt savai teritorijai.