Tieši pirms diviem gadiem, Ziemassvētku priekšvakarā IMHOklubs pastāstīja par kādu mazu jauku ģimenes bērnu namu – Kaļvu ģimenes bērnu namu. Vai gribat uzzināt, kā viņiem klājas tagad?  Tad lasiet. Priekšsēdētājs 

Tiem, kas mūsu vietni pirms diviem gadiem vēl nelasīja, īsumā pastāstīšu. 
Četrus kilometrus no Raganas pilsētiņas ir neliela mājiņa. Lūk, tāda:



Tajā dzīvo Kaļvu laulātie draugi. Saimniece Inese:



Un saimnieks Pēteris:



Šiem cienījama vecuma cilvēkiem ir svarīgs darbs darāms – viņi ņem no bērnu namiem „grūtos” bērnus, audzina un izlaiž dzīvē. Kāpēc es vārdu „grūtos” esmu ierakstījis pēdiņās? Gandrīz visiem bērniem, kuri šajos miera laikos nokļūst bērnu namā, dzīve ir bijusi grūta, iedzimtība ir sarežģīta. Taču arī viņu vidū ir tādi, kas nespēj iekļauties bērnu nama kolektīvā. Piemēram, bērni, kuri nav runājuši līdz pat trīs gadu vecumam. Visi viņiem ir atmetuši ar  roku...

Parastie bērnu nami cenšas atbrīvoties no šādiem bērniem, nosūtīt uz pansionātu  plānprātīgajiem. Taču Kaļvu ģimene tādus bērnus ņem pie sevis, ved uz savu mazo ģimenes bērnu namu un dāvā viņiem savas rūpes un mīlestību... Izrādās, ka šie bērni nemaz nav tik „grūti”. Vienkārši viņiem nav paveicies pašā dzīves gaitu sākumā, un viņi ir piedzimuši alkoholiķu vai narkomānu ģimenē. 

Inese Kaļva man pastāstīja par to, kā pavisam „bezcerīgi” bērni, kam ārsti noteikuši smagākās diagnozes, ir atdzīvojušies viņu mājās, sākuši attīstīties, panākuši un pat apsteiguši savus vienaudžus. Piemēram, kādai meitenei tika diagnosticēta oligofrēnija. Viņa nonāca Kaļvu ģimenē un atvērās... Pašlaik viņa ir diplomēta medmāsa. 

Kāda ir Kaļvu laulāto draugu metodika? Patiesībā nav nekādas metodikas. Vienkārši viņi dzīvo lielā ģimenē un audzina bērnus pēc sava ģīmja un līdzības. Cenšas katrā bērnā saskatīt viņa spēcīgās puses un attīstīt tās. Un vecākie bērni palīdz jaunākajiem. Viņi paši reiz ir bijuši „noviržu un attīstības aiztures” situācijās, un droši vien labāk saprot tādus pašus mazuļus. 

Tā nu dzīvo Kaļvu ģimene, kurā jau ceturtdaļu gadsimta tiek celti kājās un audzināti dažādi pamesti bērni. Kopā ar pašu bērniem to skaits jau sniedzas pāri diviem desmitiem! 

Tieši pirms diviem gadiem draudzīgais kolektīvs izskatījās tā:



Tolaik ģimenē bija astoņi bērni: Igors, Dana, Jūlija, Valentīns, Elza, Alise, Kostja un Aleksandrs. Trīs zēni fotogrāfijā nav redzami. Viņi kautrējās fotografēties un izlikās, ka ir šausmīgi aizņemti mājas darbos. Es neuzstāju.

Kā šie divi gadi aizritējuši Kaļvu mājās

Vakar aprunājos ar Inesi un noskaidroju, ka puiši ir izlidojuši no ligzdas un sākuši patstāvīgu dzīvi. 

Igors pabeidza automehāniķu kursus un pastrādāja servisā, taču viņa saimnieks darbu pārtrauca, un pašlaik Igors piepelnās ka namdaris, līdz izdosies atrast darbu savā specialitātē. Savu maizīti nopelna. 

Valentīns arī ir automehāniķis. Viņam paveicies vairāk: viņš pašlaik dzīvo Igaunijā un strādā firmā, kas nodarbojas ar kaut kādu „krutu automašīnu” ieregulēšanu vai restaurāciju. Inese pati īsti nesaprot, ko viņš tur dara, taču, kā šķiet, viņam viss ir kārtībā, un darbs ir perspektīvs. 

Kostja dzīvo līdzās. Viņa specialitāte ir māju remonts – elektrotīkli, flīzes, krāsošanas darbi. Kostjam darbs  patīk. 

Aleksandram klājas sarežģītāk, viņš bija „visgrūtākais”. Inese pastāstīja, ka pirmajā klasē viņš esot sēdējis trīs gadus – nekādi nevarēja iemācīties lasīt. Pēc tam iemanījies un sācis lasīt ļoti daudz. Vēlāk Saša sācis arī rakstīt ļoti jaukus dzejoļus. Taču viņš ir ļoti noslēdzies sevī. Neesmu ārsts, taču, kā nopratu, Aleksandrs ir autists. 

Pašlaik viņš dzīvo Liepājā un strādā par galdnieka palīgu, taču tik tikko savelk galus kopā. Domīgs puisis... Inese pastāstīja, ka viņi vairākkārt ir mēģinājuši dabūt Sašam invaliditāti, lai viņš saņemtu pabalstu, tomēr... Viņš nav muļķis, ārstu testus nokārto labāk nekā dažs labs normāls cilvēks, — viņš ir ļoti daudz lasījis. „Viņam dzīvē neklāsies viegli – tik „pārpasaulīgam cilvēkam”,” – Inese nopūšas. „Taču, kamēr vēl esam dzīvi, palīdzēsim.” 

Visjaukākais ir noticis ar mazāko Kaļvu bērnu nama mazulīti – Alisi (viņa ir redzama iepriekšējā un nākamajā fotogrāfijā). Viņas māte bija narkomāne un nokļuva cietumā, bet mazā Alise – parastā bērnu namā, no kurienes viņu paņēma pie sevis Kaļvu laulātie draugi. 

Un iedomājieties tikai: kad viņas mamma iznāca no cietuma (sods nebija liels), viņa tik ļoti vēlējās atgūt meitu, ka atradinājās no narkotikām, iekārtojās darbā un divu gadu laikā atguva mātes tiesības. Viņa pierādīja, ka ir nostājusies uz pareizā ceļa. Patiešām – nostājusies. Ārkārtīgi rets gadījums mūsu juvenālās justīcijas praksē! 

Pašlaik Alises mamma un Inese ir sadraudzējušās un braukā viena pie otras ciemos. Inese saka, ka tur viss ir kārtībā, ģimenē valda labklājība, mazā Alise ir aprūpēta un ļoti laimīga. Inese nopūšas, ka žēl esot bijis šķirties no mājas mīlules, taču viņa ļoti labi saprata, ka īstā māte vienmēr ir labāka, nekā vislabākais bērnu nams. Savukārt Alises māte saka, ka „meitiņa viņai dzīvību izglābusi”. Kā lai pēc tam netic brīnumiem!

Kā pašlaik klājas Kaļvu namā

Vārdu sakot, no agrākās fotogrāfijas Kaļvu namā palikušas trīs meitenes – Dana, Jūlija un Elza. Zemāk redzamas viņu divus gadus vecās fotogrāfijas, kas saglabājušās no iepriekšējās vizītes Kaļvu mājās (piedodiet, esmu aizmirsis, kura no viņām ir kura). Taču meiteņu sejas ir tik jaukas:







Taču arī tas vēl nav viss. Kamēr sarunājos ar Inesi, klausulē skanēja jautri bērnu spiedzieni. Es pajautāju, kas tad tur tā spiedz? Un Inese pastāstīja, ka viņi nesen paņēmuši pie sevis vēl divas mazulītes – Keitiju no Tukuma un Lindu no Siguldas. Abām mazajām ir divarpus gadi. Un pašlaik vecākās meitenes cenšas noķert abas žiglās sīkaļas, lai noliktu gulēt (bija vakars). Tā lūk! 

Mans stāsts par Kaļvu ģimenes bērnu namu mazliet atgādina Ziemassvētku pasaku, kam vajadzētu izvilināt asaras jūtīgām dvēselītēm. Taču tā ir patiesība, tāda ir dzīve. Vairāki mūsu kluba locekļi ir apciemojuši Kaļvu ģimeni, un var manis teikto apstiprināt. 

Reizēm iegrimstu domās – ja nu tur augšā tomēr Kāds ir... Un šis Kāds, reiz pamatīgi vīlies cilvēcē, nolems pārtraukt visas mūsu draņķības ar kādas debesu uguns palīdzību... Nu, tādā gadījumā tādas Kaļvu mājas būs labs arguments tam, ka mūsu nesaprātīgā cilvēce nav pavisam bezcerīga. Man tā šķiet. 

Bet tagad – pie lietas

Mūsu valsts piešķir mazliet naudas bērnu uzturam privātajos bērnu namos – mazliet vairāk kā simt latus mēnesī katram bērnam. Protams, badā viņi nemirst. Taču pamēģiniet vien izdzīvot ar sešsimt latiem mēnesī, ja ģimenē ir septiņi cilvēki. Galu galā, cilvēki, kas vada šos namus, nekur citur strādāt vairs nevar. Darbs rit caurām diennaktīm, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā...

Pirms diviem gadiem mūsu IMHOklubs organizēja Ziemassvētku dāvanu Kaļvu mājām – labu datoru ar printeri un savāca 830 latus skaidrā naudā. Mājas saimnieks Pēteris par šo naudu iegādājās jaunu veļas mazgājamo mašīnu un jaunu boileri – nav nieka lieta visu to baru nomazgāt un veļu izmazgāt. Vēl mēs aizvedām dažādus augļus un saldumus. 

Vārdu sakot, es piedāvāju atkārtot šo iniciatīvu. Draugi, sametīsimies! Cik nu kurš var. Palīdzēsim šiem labajiem cilvēkiem. Es personīgi pievienoju savu godīgi nopelnīto divdesmitnieku.

Procedūras jautājumi 

Tā kā īpaša labdarības konta atvēršana aizņem ilgu laiku, iesaku atkārtot operāciju, ko veicām pirms diviem gadiem – vienkārši samesties. 

1) Tātad naudas vākšanas operācija notiks piektdien, 20. decembrī no 18.00 līdz 19.30 mūsu spīkera Igora Zlotņikova iestādē – Rīgā, Bērzaunes ielā 12. (Sīkāka informācija par iestādi — šeit). 

Katram ziedotājam – stingrs rokasspiediens (dāmām – buča uz vaiga) no Priekšsēdētāja un malks laba Krimas vīna – no iestādes. 

Kā to atrast: brauciet līdz veikalam „Domina”, tālāk – sekojiet kartei (no „Dominas” – 100 metri):



2) Tos, kas nevar ierasties piektdien, 20. decembrī, gaidīšu svētdien, 22. decembrī no 12.00 līdz 13.00 „Dominā” – grāmatnīcā „Polaris” (tur ir kafejnīca).

3) Ja nevarat ierasties ne piektdien, ne svētdien, rakstiet uz e-pastu chairman@imhoclub.lv. Vienosimies.

4) Ja dzīvojat ļoti tālu, taču vēlaties piedalīties šajā labajā darbā, pārskaitiet ziedojumu manā kontā:

LV50PARX0002165944006
Jurijs Aleksejevs
291158-10716
Ailē „Maksājuma mērķis” obligāti norādiet:
DavanaKalvugimenesbernunamam

Dāvanas Kaļvu ģimenei pasniegsim Ziemassvētkos, 24. decembrī. Nenokavējiet.

P.S. Ziedotāju sarakstu es nepublicēšu, taču informācija tiks saglabāta un uzrādīta pec pirmās ziedotāju prasības.
Visus nepublicējamos jautājumus uzdodiet man pa e-pastu: chairman@imhoclub.lv. Es visiem atbildēšu.