Dura lex
13.09.2014
Jau atkal aiz kokiem neredzam mežu
Par sociālā nodokļa griestu atcelšanu
-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Latvijas nodokļu sistēmas izmaiņas pēdējos gados drīzāk var raksturot kā diezgan haotiskas, nevis pārdomātas un konsekventas. Apstiprinot it kā nelielu nodokļu izmaiņu, bieži tiek aizmirsti iepriekšējie solījumi. Lēmumu pieņēmēji reti kad izskaidro, kāpēc tas darīts, un rodas sajūta, ka tā vienkārši sanāca, jo to it kā diktē tā brīža „politiskā loģika".
Koncentrējoties uz vienu atsevišķu nodokli, tiek zaudēts kopskats, un ar laiku izrādās, ka, pavelkot deķīti uz galvas, kājas atkal plikas un salst. Nereti tam ir negatīva ietekme uz legālo uzņēmējdarbību, kamēr ēnu ekonomikā strādājošiem no tā ne silts, ne auksts.
Labklājības ministrijas (LM) priekšlikums atcelt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus un ieviest griestus sociālo pabalstu saņemšanai tiešām mazinātu ienākumu nevienlīdzību.
Tas mazinātu darbaspēka nodokļu sloga regresivitāti — starp tiem, kas nodokļus godīgi maksā. Taču šis skatpunkts ir ļoti šaurs un vienkāršots. Apskatot tikai vienu izmaiņu, nav skaidrs, kas notiks ar citiem iespējamajiem risinājumiem regresivitātes mazināšanai, t.sk., ar neapliekamo minimumu pacelšanu.
Izmaiņas nodokļu sistēmā ir jāskata kompleksi, nevis katrs priekšlikums atsevišķi. Pašlaik LM ieteiktais darbaspēka nodokļu palielinājums uzņēmumiem sadārdzinās izmaksas un var mudināt šādas legālas labi apmaksātas darba vietas pārcelt citur vai mainīt atalgojuma sistēmu, lai legāli šo nodokļu slogu apietu.
Protams, kā politikas izvēle šāda nodokļu izmaiņa ir diskutējama, bet kāpēc netiek diskutētas arī citas iespējas? Piemēram, kāpēc jau atkal tiek domāts, kā likt maksāt vairāk tiem, kas jau maksā, bet nemaksātāji atkal tiek cauri sveikā? LM no šīm likuma izmaiņām prognozē papildus 45 miljonus eiro ienākumu gadā, kas nav slikti, bet ir nudien maz, salīdzinot ar to, kas budžetā netiek iekasēts ēnu ekonomikas dēļ.
Saskaņā ar Rīgas ekonomikas augstskolas pētījumu, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2013.gadā bija 24% no IKP un 40% no tā bija aplokšņu algas. Aptuveni 2,2 miljardi eiro. Pieņemot, ka 40% no tā būtu jānomaksā nodokļos (darba ņēmējiem un darba devējiem kopā), budžetam pērn garām aizgāja aptuveni 880 miljoni euro.
Ienākumu nevienlīdzības mazināšana neapšaubāmi ir ļoti svarīga, tomēr uz to jāskatās plašāk. Un ēnu ekonomikas mazināšana tam noteikti palīdzētu, jo tas veicinātu ne tikai caurspīdīgāku uzņēmējdarbības vidi un godīgāku konkurenci, tas mazinātu nevienlīdzību ne tikai nodokļu maksātāju vidū, bet arī starp nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.
Jā, nodokļu progresivitātes palielināšana ir svarīgs mērķis, bet no sākuma būtu jāpanāk, lai nodokļus tiešām maksā. Citādi sanāks tā, ka atkal liekam ielāpu pagalam izdilušam mētelītim, kas sen jau par mazu.
Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists
Diskusija
Papildus tēmai
Papildus tēmai
Tatjana Verjē
Latvija bez uzņēmumu ienākuma nodokļa
Pēc Igaunijas piemēra
Игорь Пименов
Физик, экономист, политик
Progresīvais nodoklis — taisnīgumam, izaugsmei un stabilitātei
Янис Домбрава
Депутат Сейма, член правления Национального объединения
Cits skatījums uz vēsturi
Un leģionāriem
Agnese Rutkovska
Kas brauc uz Latviju
Krievu tūristu vietā