2014. gada 7.-8.jūnijā Rīgā notika Pilsoņu debates par imigrāciju, kuru mērķis bija izstrādāt trīs priekšlikumus, kā Latvijai sadzīvot ar imigrāciju un palielināt ieguvumus no imigrācijas procesiem.

Imigrācija Latvijā notiek jau šobrīd, Latvijai kļūstot par arvien pievilcīgāku galamērķi iebraucējiem. Turklāt pieaugums iebraucēju skaitā novērojams gandrīz visās iebraucēju grupās — vai tie būtu ārzemnieki, kurus ar Latviju saista ģimene, studijas, nodarbinātība, investīcijas vai patvērums. Gan Ekonomikas ministrijas, Eiropas Komisijas prognozes, kā arī jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina — iedzīvotāju skaits darba spējīgajā vecumā Latvijā samazināsies, turklāt trūkst arī nodokļu maksātāju, lai būtu iespējams uzturēt sabiedriskos pakalpojumus un panākt vidējā labklājības līmeņa celšanos. Tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par imigrāciju — ja vietējo darba roku un darba prasmju trūks, vai būsim gatavi uzņemt iebraucējus?

Lai par šiem jautājumiem diskutētu, 25 aktīvi Latvijas iedzīvotāji izlēma izmantot iespēju līdzdarboties un Rīgā 7.-8.jūnijā apsprieda šī brīža situāciju, ieklausījās dažādos viedokļos un perspektīvās, un izstrādāja ierosinājumus, kā palielināt ieguvumus no imigrācijas. Dalībnieki bija dažādi gan vecuma, gan tautības, profesiju un dzīvesvietas ziņā. Tāpat dalībnieku vidū bija viedokļu daudzveidība par imigrācijas radītajiem izaicinājumiem Latvijai. Tomēr, pateicoties debašu metodei — moderatoru, ekspertu, iesaistīto pušu, amatpersonu un politiķu līdzdalībai — produktīvu diskusiju rezultātā dalībniekiem izdevās vienoties par kopīgiem priekšlikumiem turpmākajiem iespējamiem soļiem imigrācijas un imigrantu integrācijas politikai Latvijā.

Debašu rezultātu prezentācija pieejama šeit. Tie ir nosūtīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kura šobrīd strādā pie Imigrācijas politikas koncepcijas (Latvijas valdības rīcības plānā paredzēts izdarīt līdz šī gada rudenim), kā arī Kultūras ministrijai, kura atbild par imigrantu integrācijas politiku. Šajā materiālā paplašinātākā veidā izcelsim būtiskākos debašu atklājumus — dažādos debašu posmos iegūto informāciju.

1. Kādas bažas debašu dalībniekus nomāc saistībā ar imigrācijas radītajiem riskiem?

Pirmajā imigrācijas debašu posmā dalībnieki dalījās savos viedokļos par imigrācijas radītajiem izaicinājumiem, identificējot savas bažas, kuras — ņemot vērā citu grupu darbu — tika sagrupētas, tādējādi parādot kopīgo dalībnieku skatījumu. Šajā materiālā ieskicēsim būtiskākās bažas, kā arī vērtēsim, kā tās sasaucas ar ideālās sabiedrības vīzijām, kuras tika izstrādātas 2012.gada Pilsoņu debatēs par integrāciju.[ 5 ] Toreiz debašu dalībnieki — to vidū arī daži imigrācijas debašu dalībnieki — ieskicēja savas vīzijas par ideālo saliedēto sabiedrību, kuru Latvijā vēlētos redzēt, kā arī šķēršļus, kas kavē šādas sabiedrības attīstību. Tie labi papildina imigrācijas debatēs paustās bažas, tomēr arī norāda uz pretrunīgām vēlmēm.

Kultūra un identitāte

Kā būtiskāko apdraudējumu imigrācijas debašu dalībnieki minēja ietekmi, ko imigrācija varētu atstāt uz vietējo kultūru, proti, ka liela iebraucēju grupa varētu nomākt vietējās kopienas kultūru. Ja atšķirības starp iebraucēju un vietējām kultūrām ir pārlieku izteiktas, pastāvot risks, ka tās agri vai vēlu nonāktu konfliktā. Daži dalībnieki uzsvēra — ņemot vērā to, ka vietējā sabiedrība Latvijā šobrīd nav gatava pieņemt iebraucējus un ir samērā stereotipiska pret citām kultūrām, šādas sadursmes esot iespējamas. Tajā pat laikā dalībnieki minēja, ka Latvijas iedzīvotāji paši dzīvojot svešu doktrīnu ietekmē, un, ka trūkstot elementu, kas apvienotu visus iedzīvotājus. Latvijā par vienojošo elementu bieži kalpojot dalījums „mēs un viņi”, radot sašķeltu dzīves telpu.

Minētais sasaucas ar integrācijas debašu dalībnieku viedokļiem par Latvijas sabiedrību, kurā atsevišķas grupas dzīvo šķietami paralēli viena otrai, dalot cilvēkus „savējos” un „svešajos”, dzīvojot sašķeltā kultūras un mediju telpā. Ideālajā sabiedrībā (dalībnieku vīzijās) nepastāv naids starp nacionalitātēm un cilvēki netiek ‘šķiroti’ pēc tautības, dalījums starp pilsoņiem un nepilsoņiem vairs neeksistētu. Arī integrācijas debatēs izskanēja bažas par identitātes zaudēšanu, kā arī uzskats, ka nereti esam ar vāju pašlepnumu un piederības sajūtu valstij. Ideālajā sabiedrībā iedzīvotājus vienotu kopīga identitāte, viņi rīkotu un iesaistītos kopīgos kultūras pasākumos. Tajā pašā laikā tika uzsvērts, ka Latvijai būtu jābūt latviskai, ka patriotisma klātbūtne ir nozīmīga, un ka tradicionālajai kultūrai un mākslai jānodrošina apstākļi turpināt attīstīties.

Demogrāfija

Imigrācijas debatēs būtisks apsvērums ir arī demogrāfiskās situācijas radītie izaicinājumi — laikā, kad Latvijas valstu iedzīvotāju skaits samazinās un dzimstības līmenis ir zems, imigrācija var radīt papildus draudus. Šo bažu pastiprināja fakts, ka tieši dienu pirms imigrācijas debatēm Centrālās Statistikas pārvalde bija nākusi klajā ar paziņojumu, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies zem divu miljonu robežas.

Nodarbinātība un investīcijas

Imigrācijas debatēs dalībnieki raksturoja vietējo darba tirgu kā pārāk neaizsargātu pret imigrācijas radītajiem negatīvajiem izaicinājumiem — tika paustas bažas par vietējo iedzīvotāju iespējamo diskrimināciju darba tirgū. Dalībnieku prāt, iebraucēji varētu izkonkurēt vietējos iedzīvotājus, tāpēc būtu jādomā par imigrācijas ierobežošanu. Līdzīgu argumentu vadīti, diskusijas dalībnieki minēja, ka uztraucas par uzturēšanās atļauju piešķiršanu investoriem Latvijā, šo procesu raksturojot kā valsts izpārdošanu, kas būtu jāierobežo.

Sociālais slogs

Imigrācijas debatēs dalībnieki minēja sociālo slogu, kuru imigranti varētu radīt Latvijā, kā iespējamo iemeslu dziļākiem konfliktiem, kas laika gaitā varētu pāraugt nopietnākos nemieros un nekārtībās. Diskusijas dalībnieki teica, ka imigrantiem esot labvēlīgāki dzīves apstākļi, un viņiem ‘pienākas’ vairāk pabalstu nekā vietējiem iedzīvotājiem, kas varot palielināt sabiedrības neapmierinātību un vēl vairāk atsvešināt iebraucējus no vietējiem iedzīvotājiem. Te gan jāpiebilst, ka trešo valstu pilsoņiem Latvijā ir pieejams ierobežots tiesību un sabiedrisko pakalpojumu kopums, ar ko debašu dalībnieki arī tika iepazīstināti pirms šī darba posma. Tāpat šīs bažas ir pretrunā ar integrācijas debatēs izstrādātās ideālās sabiedrības vīziju, kur cilvēkus raksturotu iecietība un tolerance, viņi būtu empātiski un palīdzētu viens otram, atsakoties no aizspriedumiem un saprot to, ka visiem cilvēkiem ir vienādas vajadzības.

Politika

Imigrācijas debašu dalībnieki minēja, ka iebraucēju ietekme uz politiskajiem procesiem valstī varētu būt negatīva, jo iebraucēju uzskati varētu būt pārlieku atšķirīgi no vietējo iedzīvotāju uzskatiem. Ar laiku, ja iebraucēju grupa būtu pietiekami liela, tā varētu pastāvēt uz to, lai tās intereses arvien vairāk tiktu ņemtas vērā un, ja tās būtu pretrunā ar vietējo iedzīvotāju interesēm, problēmas būtu neizbēgamas.

Šīs bažas sasaucas ar integrācijas debašu ideālās sabiedrības vīziju par iedzīvotāju spēju vienoties par kopīgu nākotni, mērķiem un idejām, ticību saviem kopīgajiem spēkiem, strādāšanu kopīgai nākotnei. Realitātē gan pagātnes mantojums vēl arvien ietekmē sabiedrību, un atsauces uz vēstures notikumiem bieži tiek apzināti lietotas, lai dažādas sabiedrības grupas sakūdītu vienu pret otru.

Secinājums

Apkopojot abu debašu dalībnieku viedokļus, var secināt, ka uzskati lielākoties sakrīt, bet pastāv arī konceptuālas pretrunas. No vienas puses ideālā Latvijas sabiedrība ir vienota un toleranta; tāda, kurā cilvēki netiek pretnostatīti dažādās grupās. Bet tajā pašā laikā pastāv bažas par vietējās sabiedrības apdraudējumu un vēlme aizsargāt latvisko.

2. Kādas bija pirmās dalībnieku idejas, kā sadzīvot ar imigrāciju?

Pēc bažu identificēšanas, kas saistītas ar imigrācijas procesiem, imigrācijas debašu dalībnieki uzklausīja iebraucējus, kuri Latvijā dzīvo jau vairākus gadus — viņi dalījās savā pieredzē un skaidroja, kāpēc izvēlējušies dzīvot tieši Latvijā. Tāpat arī dalībnieki tikās ar darba devēju, arodbiedrību un augstskolas pārstāvjiem, kas dalījās savos viedokļos par imigrāciju Latvijā un nākotnes izaicinājumiem. Pēc šīm sarunām dalībnieki sāka domāt, kā labāk sadzīvot ar imigrāciju. Tā bija ideju prāta vētra — grupām nebija nepieciešams meklēt kompromisus. Visas dalībnieku idejas tika tematiski sagrupētas, izveidojot 7 blokus.

1. Investori

Šobrīd visvairāk uzturēšanās atļaujas Latvijā tiek pieprasītas saistībā ar investīcijām Latvijā — kopš 2010.gada jūlija investīcijas nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībā vai kredītiestādē kalpojušas par iemeslu aptuveni 7000 atļauju izsniegšanai. Tomēr šobrīd uzturēšanās atļauju iegūšanas kārtība ir mainīta — sākot ar 2014.gada septembri ir dubultota minimālā nekustamā īpašuma vērtība, kas ļauj pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju (agrāko 71-140 000 EUR vietā tagad īpašumam jebkurā Latvijas vietā jābūt vismaz 250 000 EUR vērtībā), turklāt, prasot atļauju pirmo reizi, cilvēkam būs arī jāiemaksā valsts budžetā 5% no nekustamā īpašuma vērtības.

Debašu dalībnieki uzsvēra, ka šis temats ir būtisks, tomēr viņu viedokļi atšķīrās par to, kā investīciju process būtu organizējams. Daži rosināja paaugstināt prasības pret visu jomu ārvalstu investoriem, kā arī ierosināja uzturēšanās atļaujas piešķirt tikai par investīcijām uzņēmējdarbībā, nevis par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Citi rosināja domāt par ārvalstu investīcijām pašvaldībās un nodokļu atlaidēm par investīciju veikšanu uzņēmējdarbībā. Citi aicināja neierobežot atļauju skaitu, kas izsniedzams par investīcijām nekustamajā īpašumā.

2. Studenti

Kopumā 2013./2014. mācību gadā Latvijā mācījās 4475 ārzemju studenti, kas veido aptuveni 5.5% no kopējā studentu skaita. Arī imigrācijas debatēs piedalījās divi trešo valstu pilsoņi, kuri Latvijā sākotnēji bija ieradušies kā studenti, tomēr vēlāk apmetušies uz pastāvīgu dzīvi pēc ģimenes nodibināšanas. Turklāt diskusijās ar arodbiedrību, darba devēju un augstskolu pārstāvjiem tika uzsvērtas priekšrocības, ko Latvijai var dot ārzemju studentu piesaiste un noturēšana Latvijā. Diskusijā arī tika minēts, ka ārzemju studenti bieži ir ieinteresēti Latvijā uzturēties arī pēc studiju beigšanas, tomēr ne visiem izdodas sakārtot nepieciešamos dokumentus pēc studiju beigām, lai atjaunotu uzturēšanās atļauju nepieciešamajā laika periodā.

Šīs informācijas un iespaidu ietekmē debašu dalībnieki īpaši izcēla studentus kā to iebraucēju grupu, kurai būtu jāatvieglo noteikumi iebraukšanai Latvijā. Dalībnieki rosināja atvieglot procedūru studentu uzturēšanās atļauju pagarināšanai pēc studiju beigām, lai Latvija nezaudētu augsti kvalificētu darbaspēku — īpaši tautsaimniecībā noderīgās jomās. Daži aicināja studentus izmitināt vietējās ģimenēs un reklamēt šādu iespēju.

3. Darbaspēks

Šobrīd Latvijā trešo valstu pilsoņi visbiežāk tiek nodarbināti rūpniecībā, transporta un loģistikas, kā arī tirdzniecības jomās. Tomēr ir tādas nozares, kurā iebraucēji netiek (legāli) nodarbināti, jo Latvijas likumdošana nosaka, ka nodarbinātības dēļ iebraukušajiem ne-Eiropas Savienības valstu pilsoņiem atalgojumam jābūt vismaz vidējā valsts atalgojuma līmenī (iepriekšējā gada tautsaimniecības vidējais atalgojums). Šobrīd šī summa ir 716 EUR bruto mēnesī, kas ir augstāks atalgojuma apjoms nekā vidējā alga, piemēram, zivju rūpniecības vai lauksaimniecības nozarē. Šie noteikumi aizsargā vietējos vienkāršo darbu veicējus no konkurences.

Kā norādīja diskusijas dalībnieki — būtu jāņem vērā, ka atsevišķās nozarēs Latvijā trūkst darbinieku un iespējams, ka nākotnē šī tendence palielināsies, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un emigrāciju. Līdz ar to daži rosināja noteiktās nozarēs piesaistīt imigrantus ar atvieglotiem nosacījumiem. Citi aicināja noteikt kvotas jeb maksimālo skaitu, cik trešo valstu pilsoņus varētu nodarbināt noteiktās jomās. Tāpat arī tika minēts, ka jau minētās atalgojuma prasības iebraucējiem būtu jāmaina — šī brīža prasības par vidējo darba algu valstī būtu maināmas uz vidējo atalgojumu nozarē, tādējādi radot apstākļus imigrantiem strādāt arī tādās nozarēs, kurās vidējā darba alga ir zemāka. Daži dalībnieki uzsvēra, ka galvenajam mērķim valstī kopumā vajadzētu būt vienlīdzīgiem apstākļiem vietējiem iedzīvotājiem un imigrantiem.[ 6 ]

4. Jaunas politikas

Latvijā šobrīd nav vadlīniju par migrācijas procesu kontroli un vienotas imigrācijas politikas valsts līmenī, tomēr tiek strādāts pie Imigrācijas politikas koncepcijas, ko Latvijas valdības rīcības plānā paredzēts izdarīt līdz šī gada rudenim.

Debašu dalībniekiem vienotas politikas izveide šķita būtiska, un tika minēts, ka imigrācijai vajadzētu būt vairāk kontrolētai. Daži rosināja vadīt imigrāciju, definējot Latvijas intereses. Citi aicināja izstrādāt principus, pēc kādiem vērtēt cik daudz un no kurām valstīm iebraucēji būtu piesaistāmi. Kāds dalībnieks rosināja domāt par kvotām. Varētu domāt arī par kritērijiem, kā vērtēt iebraucēju vēlmi pārcelties uz Latviju, piemēram, lai viņi būtu bez sodāmības, ar labu veselību, ar noteiktu izglītības līmeni, ar noteiktu kvalifikāciju, noteiktu ģimenes stāvokli.

Šajā blokā iekļaujas arī divas idejas par pilsonības piešķiršanu. Kāds rosināja vērtēt lojalitāti, iepriekšējo sodāmību un nodokļu nomaksu, lemjot par pilsonības piešķiršanu. Tajā pat laikā cits dalībnieks aicināja apsvērt pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem neatkarīgi no tā, kāda pilsonība būtu bērnu vecākiem.

5. Kultūra un valoda

Latvijā iebraucēji var iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju, ja cilvēks pierāda latviešu valodas zināšanas atbilstošā līmenī (nokārto pārbaudi). Tāpat arī piekļuve darba tirgum Latvijā ir cieši saistīta ar valodas zināšanām — vairāku amatu ieņemšanai valodas zināšanu prasība ir noteikta likumā. Turklāt identitātes, valodas un kultūras aspekti ir nozīmīgi iedzīvotāju bažās par imigrācijas sekām.

Līdz ar to nav pārsteigums, ka debašu dalībnieki uzsvēra — latviešu valodas zināšanas ir būtiskas, lai iebraucēji varētu iekļauties darba tirgū un vietējā sabiedrībā. Daži dalībnieki rosināja ilgtermiņa iebraucējiem ieviest prasību iziet obligātos valodas kursus. Tika ierosināts arī noteikt laika ierobežojumu, kurā apgūstami valodas pamati (piemēram, 2-3 mēnešu laikā), kā arī noteikt prasību visiem iebraucējiem nokārtot pamata latviešu valodas zināšanu pārbaudi. Citi dalībnieki rosināja kursus gan iebraucējiem, gan nepilsoņiem nodrošināt bez maksas. Turklāt papildus valodu kursiem iebraucējiem būtu jānodrošina arī integrācijas kursi, kuros būtu iespēja apgūt Latvijas tradīcijas un kultūru. Būtu arī jāveicina iebraucēju sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, lai izvairītos no situācijām, kur iebraucēji kļūst nodalīti no pārējās sabiedrības.

6. Vietējo izglītošana

Kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, Latvijas sabiedrība nav ļoti atvērta daudzveidībai[ 7 ], kas apgrūtina kontaktus, uzticības un sadarbības veidošanos vietējo un iebraucēju vidū. Tāpēc daži dalībnieki aicināja domāt par vietējo iedzīvotāju izglītošanu, lai veicinātu integrāciju kā divpusēju procesu. Tika norādīts, ka ne tikai iebraucēji ir tie, kam būtu jāmācās vietējā kultūra, bet arī vietējiem iedzīvotājiem ir jāmācās, kā atšķirīgo un svešo pieņemt. Citi dalībnieki arī uzsvēra — šādā procesā rodas kultūras bagātināšanās, kurā viena kultūra otru neizslēdz.

7. Imigrantu tiesības

Kopumā iebraucējiem ar īstermiņa jeb termiņuzturēšanās atļaujām ir ierobežotākas iespējas nekā tiem, kuri jau ieguvuši tiesības Latvijā dzīvot uz neierobežotu laiku. Taču dažās jomās atšķirības ir lielākas nekā citās. Termiņuzturēšanās atļauju turētājiem nav tiesību uz valsts apmaksātu veselības aprūpi, juridisko un sociālo palīdzību vai bezdarbnieka pabalstu. Arī tad, ja termiņuzturēšanās atļaujas turētājs ir ieradies Latvijā uz darba līguma pamata, šim cilvēkam ir jāmaksā nodokļi, tāpat kā vietējam iedzīvotājam, tomēr visi izdevumi, kas saistīti ar medicīnisko, juridisko un sociālo palīdzību, ir jāsedz iebraucējam pašam.

Ņemot vērā šos ierobežojumus, debašu dalībnieki rosināja domāt par imigrantu tiesībām. Daži aicināja nodrošināt piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī bezdarbnieku pabalstiem. Kamēr vieni dalībnieki aicināja šos pakalpojumus nodrošināt visiem iebraucējiem, citi rosināja to pieejamību piesaistīt nodokļu nomaksai. Vēl citi uzsvēra, ka ir būtiski nodrošināt kvalitatīvu izglītību imigrantu bērniem — lai arī šobrīd visu iebraucēju bērniem ir tiesības uz valsts nodrošinātu vispārējo izglītību, ne vienmēr skolas (kvalificētu skolotāju trūkuma vai līdzekļu dēļ) ir gatavas uzņemt iebraucēju bērnus. Tāpat dalībnieki rosināja domāt par centru, kas iebraucējus informētu par viņu tiesībām, kā arī dibināt tādas nevalstiskās organizācijas, kas palīdzētu nodrošināt iebraucēju vajadzības.

3. Kādi ierosinājumi tika apstiprināti debašu noslēgumā?

Pēc pirmo ideju attīstīšanas dalībnieki uzklausīja ekspertu komentārus par ideju ieviešanas riskiem, pretrunīgajām idejām, kā arī tādiem ierosinājumiem, kuri jau ir ieviesti. Tad dalībnieki balsojumā izvēlējās, kuras trīs tēmas tālāk attīstīt konkrētākos priekšlikumos.[ 8 ] Pēc pirmā darba posma, katrai grupai strādājot ar vienu priekšlikumu bloku, dalībnieki vēl vienu reizi uzklausīja ekspertus, noslīpēja priekšlikumus un piedalījās uzticības balsojumā, lai saprastu, cik apmierināti ar savu darba rezultātu ir paši debašu dalībnieki. Tad debašu rezultātu pirmos vērtējumus sniedza atbildīgo institūciju — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kā arī Kultūras ministrijas — pārstāvji, kā arī politiķi.[ 9 ]

Par darbaspēku

Priekšlikums: Ekonomikas ministrija un Nodarbinātības valsts aģentūra regulāri veic pētījumu par nodarbinātības pieprasījumu Latvijā īstermiņa. Ar mērķi mazināt emigrāciju, uz tā pamata katru gadu noteikt profesiju kvotas iebraucējiem (neattiecas uz tiem, kas ieguvuši izglītību Latvijas izglītības iestādēs).

Lai veicinātu ekonomisko augšupeju, saskaņā ar veiktajiem pētījumiem, noteikt profesijas un nozares, kurās var strādāt iebraucēji ar atvieglotu darba uzsākšanas procedūru, t.sk. uzturēšanas atļauja piešķirama ar atvieglotajiem nosacījumiem. Noteikt minimālo atalgojuma slieksni katrā nozarē (atbilstoši nozares vidējam atalgojumam).

Jaunajai Saeimai obligāti pilnā apjomā šogad ratificēt ES Sociālo Hartu (bez izņēmumiem) diskriminācijas novēršanai.

Uzticības balsojums: „Par” 63% dalībnieku, „pret” 0%, „atturas” 37% dalībnieku.

Pirmie vērtējumi: Atbildīgo institūciju pārstāvji atgādināja, ka pētījumi par nodarbinātības pieprasījumu Latvijā tiek veikti regulāri, līdz ar to diezgan liels informācijas apjoms jau ir pieejams, tas tikai būtu vairāk jāizmanto. Savukārt priekšlikums par vidējo nozares atalgojumu tika vērtēts atzinīgi un eksperti apstiprināja, ka šāds priekšlikums jau šobrīd tiek apspriests Imigrācijas koncepcijas melnrakstā. Ne tik pozitīvi tika vērtēta ideja par kvotām, šo ideju raksturojot kā pārlieku ierobežojošu.

Debatēs klātesošie politiķi ieteica paturēt prātā arī citas iebraucēju grupas, kas šeit netika minētas — īpaši tos iebraucējus, kas Latvijā vēlētos attīstīt savu biznesu, kā arī pašnodarbinātos.

Par imigrantu tiesībām

Priekšlikums: Vairot imigrantu tiesības saņemt sociālos pakalpojumus, nodrošinot — neatliekamo medicīnisko palīdzību, valsts apmaksātu veselības aprūpi imigrantu bērniem līdz 18 gadu vecumam, uzturēšanās atļauju saglabāšanu pēc darba līguma beigām (vismaz 6 mēneši), bezdarbnieku pabalstus Darba likuma noteiktajā kārtībā, Nodarbinātības Valsts aģentūras pakalpojumu pieejamību. Veicināt izglītības pieejamību imigrantiem, nodrošinot: iekļaujošas programmas skolām izstrādi darbam ar imigrantu bērniem, katrā reģionā vismaz 1 skolu ar iekļaujošu programmu imigrantu bērniem, piešķirot valsts finansējumu (+ES fondi, pašvaldība), imigrācijas jautājumu iekļaušanu tālākizglītības programmās pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem, psihologiem, valsts apmaksātu latviešu valodas apguves programmu bērniem pirms skolas uzsākšanas. Nodrošināt un pilnveidot Nacionālā Integrācijas centra pastāvīgu darbību, sabiedrības (jo īpaši imigrantu) informētības paaugstināšanu par piedāvātajiem pakalpojumiem. Sadarbība starp NVO un Latvijas augstskolām, veicot pētījumus 3.valstu imigrantu vajadzību apzināšanai. NIC koordinē rezultātu apkopošanu.

Uzticības balsojums: „Par” 75% dalībnieku, „pret” 4%, „atturas” 21% dalībnieku.

Pirmie vērtējumi: Kopumā eksperti priekšlikumu vērtēja atzinīgi, īpaši izceļot ieteikumu par medicīniskās aprūpes nodrošinājumu kā būtisku. Eksperti arī atzīmēja, ka šis priekšlikumu bloks varētu sastapties ar lielu sabiedrības kritiku, jo ir šķietami pārlieku pozitīvs — plašākā sabiedrībā tas diez vai gūtu atzinību. Šādas izmaiņas būtu jāveic pakāpeniski, lai vietējai sabiedrībai nerastos pārlieku liels sociālais slogs.

Tāpat arī debašu dalībnieku uzmanība tika vērsta uz to, ka ierosinājumiem jābūt samērīgiem — piemēram, runājot par uzturēšanās atļauju saglabāšanu pēc darba līguma beigām. Proti, ja iebraucējs ir nostrādājis tikai 6 mēnešus un tad darba attiecības pārtrauc, tad nav samērīgi nekavējoties piešķir šim cilvēkam bezdarbnieka pabalstu, ņemot vērā, ka arī vietējiem iedzīvotājiem šie pabalsti ir nepieciešami.

Par kultūru un valodu

Priekšlikums: Ministru kabineta noteikta institūcija izstrādā un uzrauga valsts līmeņa pasākumu kopumu, lai integrētu jauniebraucējus. Programmā ietver šādas sadaļas: vispārēja informācija par Latvijas valsti, tradīcijām, kultūru, valodu. Programmā ir jāparedz, ka jauniebraucējs var piedalīties bezmaksas ekskursijā "Iepazīsti Latviju". Programmas ietvaros jauniebraucējs piedalās latviešu valodas kursos, kuru noslēgumā tiek kārtots tests vai eksāmens, lai noteiktu atbilstošo līmeni. Programma ir daudzpakāpju un vairāku līmeņu — atbilstoši iebraucēja plānotajai profesijas kvalifikācijai, un plānotās uzturēšanās ilgumam. Programmas apguve ir obligāts nosacījums. Programma ir pastāvīgi pieejama un saņem finansējumu no valsts budžeta (finansējums papildus aktivitātēm piesaistāms no ES programmām).

Programmu var īstenot ikviens atbilstošs kandidāts (NVO, pašvaldības iestāde, arī skolotāja) konkrētajā pašvaldībā brīdī, kad rodas nepieciešamība. Institūcija ar kandidātu slēdz līgumu un uzrauga, vai piedāvātā programma tiek īstenota saskaņā ar valsts definētajiem mērķiem un uzdevumiem. Informāciju par programmu iegūst brīdī, kad jauniebraucējs saņem uzturēšanās atļauju. Programmas ietvaros jauniebraucējs iegūst arī informatīvu paketi krievu vai angļu par valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem izglītības, veselības, mājokļa jautājumos un brīvā laika pavadīšanas iespējās. Būtiski — iebraucējam ir kontaktpersona no kādas Latvijas institūcijas, kas var informēt par pieejamo atbalstu.

Uzticības balsojums: „Par” 71% dalībnieku, „pret” 13%, „atturas” 16% dalībnieku.

Pirmie vērtējumi: Eksperti atzina, ka izstrādātās idejas lielā mērā atbilst tam virzienam, kurā Kultūras ministrija strādā šobrīd. Tika arī piebilsts, ka līdz ar 2011.gadā apstiprinātajām Nacionālās Identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm, vienota programma par valodas apguvi jau ir noteikta. Tika minēts arī līdzatbildības faktors — debašu dalībnieki bija ierosinājuši, ka integrācijas kursi varētu tikt segti no valsts budžeta, taču eksperti uzskatīja, ka daļai no šiem izdevumiem būtu jāpaliek iebraucēju ziņā, jo arī viņi nes atbildību par to, lai integrācijas procesi noritētu veiksmīgi.

Runājot par Nacionālo integrācijas centru, atbildīgo institūciju pārstāvji atzina, ka tas līdz šim ir darbojies tikai epizodiski un tā potenciāls nav līdz galam attīstīts, ko vajadzētu mainīt. Tāpat arī eksperti piekrita dalībniekiem, ka būtu nepieciešama viena koordinējoša institūcija, kas pārraudzītu imigrācijas procesus Latvijā.