Notikumi Ukrainā savirmojuši ikviena prātu gan pasaulē, gan Eiropā, gan arī pie mums Latvijā. Pēdējā laikā valsts drošības jautājums izvirzās pirmajā vietā. Šajā sakarā vēlos izteikt pārdomas par kādu būtisku jautājumu, kas ir ievirzījies nepareizā gultnē.

Runa ir par nekustamo īpašumu – zemes un mežu, pāriešanu dažādu firmu rokās, kuru faktiskie īpašnieki ir citu valstu pilsoņi.

Lai gan oficiāli nekustamā īpašuma tirgus ES valstu pilsoņiem tiks atvērts tikai 2015.gadā, tomēr reāli Latvijā jau tagad daudzu zemes gabalu un mežu reālie īpašnieki ir zviedri, dāņi, norvēģi u.c.

Visvairāk satrauc situācija mūsu valsts austrumu robežā, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Nav noslēpums, ka šajā teritorijā – gan pierobežas zonā, kas ir teritorija 30 km attālumā no robežas, gan arī pierobežas joslā, kas ir teritorija 2 km attālumā no robežas, atrodas daudzi īpašumi, kas nepieder Latvijas pilsoņiem. Zināms, ka pierobežas joslā ir stingri uzturēšanās noteikumi. Personas šajā teritorijā var atrasties tikai konkrētos gadījumos. Viens no tiem ir atrašanās savā nekustamajā īpašumā – uz sava zemes vai meža gabala. Tas nozīmē, ka arī jebkuram ārvalstniekam, ja viņam pieder īpašums, ir tiesības tur atrasties.

Pārdoto zemes gabalu skaits pierobežā arvien pieaug. Pēc neoficiālas informācijas Ludzas pusē jau gandrīz 30% mežu un zemes pieder tieši ārvalstniekiem. Rodas jautājums – Vai tas neapdraud mūsu valsts politisko un ekonomisko drošību?

Mēs nevaram izslēgt iespēju, ka iegādātie īpašumi tiek pārdoti tālāk citām juridiskām vai fiziskām personām, un gala rezultātā šīs pierobežas zemes nonāk, piemēram, Latvijai naidīgu personu rokās. Līdz ar to rodas jautājums, vai nevar izveidoties Krimai līdzīga situācija?

Manuprāt, valdībai un Saeimai būtu nekavējoties jārisina jautājums par teritoriālo drošību, īpaši mūsu valsts austrumu pierobežā. Risinājums varētu būt sekojošs: valstij būtu jānacionalizē visi nekustamie īpašumi, kas tieši vai pastarpināti pieder citu valstu juridiskām personām vai pilsoņiem visā 30 km pierobežas zonā. Īpašumiem būtu jāpieder vienīgi Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai.

To izdarīt nebūtu grūti, pieņemot attiecīgus likumus un normatīvos aktus, un, atgriežot ieguldītos līdzekļus firmām un personām saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem pirkuma līgumiem pie notāra, ņemot vērā inflācijas koeficientu. Tas valstij izmaksātu vien dažus miljonus eiro, tomēr šajā nenoteiktības un nedrošības situācijā valsts nostiprinātu drošību vismaz austrumu pierobežā. Šis ir viens no iespējamajiem risinājumiem valsts drošības stiprināšanai.