Latvijas sporta līdzjutēju skaits, kuri klātienē Olimpiskajās spēlēs Sočos atbalstīs mūsu sportistus, būs salīdzinoši ļoti mazs. Visticamāk, ka fanu skaits būs mērāms tikai simtos, ja ne pats desmitos, un nevis tūkstošos, kā esam pieraduši redzēt iepriekšējās Ziemas Olimpiskajās spēlēs.
 
Lai gan iepriekšējās ziemas Olimpiskās spēles risinājās Kanādā, Vankūverā, kas ģeogrāfiski atrodas daudz tālāk, nekā Soči, līdzjutējiem tās bija daudz pieejamākas.

Zemā interese par došanos uz Sočiem nav saistāma ar to, ka latvieši sāktu zemāk vērtēt Latvijas sportistu sasniegumus vai arī vispār ignorētu sportu. Tieši otrādi — vēl pērn, kad Latvijas hokeja izlase izcīnīja ceļazīmi uz Olimpiskajām spēlēm, interese bija gana liela. Bet vesela virkne apstākļu ir atturējusi līdzjutējus no došanās turp.


Pirmkārt, birokrātiskie šķēršļi

Jau sākotnēji Soču spēļu organizatori paziņoja, ka šīs būs Olimpiskās spēles, uz kurām speciālas akreditācijas būs nepieciešamas ne tikai plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, bet arī līdzjutējiem. Proti, no sākuma iegādājies biļetes, tad iesniedz ziņas par sevi organizatoriem, kuri izvērtē — drīkst vai nedrīkst cilvēku ielaist Sočos. Un arī kritēriji šādai izvērtēšanai nav skaidri.


Otrkārt, neskaidrība ar biļešu iegādi

Oficiālais olimpiādes biļešu izplatītājs Latvijā ir ASV reģistrētā kompānija „Cartan Tours”, kas pārstāvēta vairāk nekā 40 valstīs, pārsvarā Dienvidamerikā un Karību jūras reģionā, Eiropā vien pārstāvēta Latvijā un Rumānijā. Tātad Latvijas sporta līdzjutēji pie biļetēm var tikt... caur ASV, kas ir pilnīgi neloģiski. Turklāt Latvijā iepriekš par šādu kompāniju iepriekš nekas nebija dzirdēts. Kā gan ne, ja jau „Cartan Tours” pamata darbības vieta ir tādas valstis Gvatemala, Paragvaja, Kaimanu un Bahamu salas, kā arī citas gana eksotiskas valstis.


Treškārt, cenu politika

Latvijas līdzjutējiem cenas diktē jau minētā „Cartan Tour”, kas piedāvā ceļojumu paketes, kurās ieļauts transfērs no lidostas, dzīvošana trīszvaigžņu viesnīcā. Kopumā uz nedēļu vienam cilvēkam tas maksā ap 3500 eiro. Pie šiem izdevumiem jāpierēķina klāt ceļa izdevumi, biļetes uz sporta pasākumiem, ēšanas tēriņi, un kopējās izmaksas, lai viens cilvēks dotos uz Sočiem jau sasniedz ap 7000 eiro. Protams, ir iespēja dzīvesvietu meklēt pie paziņām un draugiem, vai arī par kādiem 1500 eiro nedēļā atrast dzīvoklīti Soču pievārtē, cerēt biļetes iegādāties no rokas.
 
Taču šādā gadījumā nav garantijas, ka līdzjutējs vispār būs tiesīgs kaut pietuvoties sporta pasākumu norises vietām. Cik zināms, šādā veidā ir gatavi uz Olimpiskajām spēlēm doties daži desmiti līdzjutēju, riskējot, ka ar pirmo lidmašīnu būs spiesti atgriezties mājās.

Prognozes liecina, ka uz Olimpiskajām spēlēm Sočos būs arī mazāks citu valstu sporta līdzjutēju skaits. Arī viņus ietekmē gan finansiālais aspekts, gan arī birokrātiskie šķēršļi. Kā antireklāma Olimpiādei kalpo daudzu valstu galveno amatpersonu paziņojumi, ka viņi uz Olimpiskajām spēlēm nedosies. Tas neveicina uzticību spēļu organizatoriem un nekādi nerada drošības sajūtu.

Uz mūsu līdzjutējiem gan politiskais aspekts attiecas daudz mazāk. Pat ja valsts galvenās amatpersonas ar likumu aizliegtu doties līdzjutējiem uz Olimpiskajām spēlēm, viņus tas neatturētu no došanās turp, ja nebūtu birokrātisko un finansiālo šķēršļu.