06.12.2013


Juris Bušs
SIA "Flora" direktors
«Florai» palīdzēja klienti un partneri
Citāds skats uz citu traģēdiju

-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
“Mēs esam saņēmuši apdrošinātāju kompensāciju. Esam pateicīgi “Gjensedige” par pretimnākšanu, par to, ka tas notika tik raiti. Taču vienlaicīgi vēlos uzsvērt, ka vislabākā apdrošināšanās ir izpalīdzīgi partneri, saprotoši klienti un patriotisks darbinieku kolektīvs.
Pēc Zolitudē notikušā ir nu jau grūti saukt par traģēdiju to, kas notika pie mums Jelgavas ražotnē 30.septembra naktī, kad ugunsgrēkā nodega viens no mūsu cehiem, kā arī gatavās produkcijas noliktava ar produkciju 300 000 Ls vērtībā. Paldies Dievam, neviens cilvēks necieta. Taču mūsu darbiniekiem šīs bija trakas dienas, jo tobrīd taču neviens nebija drošs par to, ka spēsim šai nelaimei tikt pāri. Vai uzņēmums varēs atjaunoties? Vai būs darbs? Domāju, nobažījušies bija arī pasūtītāji, kas vairumā gadījumu ir starpnieki, gan arī izejmateriālu piegādātāji.
Jā, nodega jau it kā tikai viens cehs un noliktava. Bet tas cehs taču bija darba vietas daudziem cilvēkiem! Tā bija arī iespēja ražot koka logus un durvis, tādējādi dodot darbu arī tiem, kas bija iesaistīti ražošanas ķēdē pirms un pēc nodegušā ceha. Savukārt nodegušā produkcija bija ne tikai jāsaražo no jauna, bet arī aizkavēja vairāku objektu nodošanu ekspluatācijā gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Tagad varam jau trīs reizes pārspļaut pār plecu un teikt, ka visas lielās problēmas pēc lielā ugunsgrēka 30.septembra naktī jau ir aiz muguras. Esam saņēmuši kompensācijas no apdrošinātājiem, esam veikuši atliktos maksājumus, esam atsākuši darboties normālā ikdienas režīmā.
Apdrošinātāji no “Gjensedige” izprata, cik lielā mērā arī no viņu operativitātes ir atkarīgs tas, kad mūsu uzņēmums varēs atjaunot pilnvērtīgu darbību. Viņi, taču, varēja izmantot visvisādus ieganstus, lai prēmijas izmaksas atliktu. Bet, nē! Viņi visu izdarīja vēl ātrāk, nekā to paredz normatīvi.
Bet vislielāko pateicību mēs esam parādā klientiem un piegādātājiem! Ja nebūtu klientu un piegādātāju sapratnes, tad arī savlaicīgi izmaksātās apdrošināšanas prēmijas nepalīdzētu. Citkārt klients prasītu tūlītēju saistību izpildi vai arī iemaksātās naudas atgriešanu. Arī piegādātāji varēja prasīt tūlītēju norēķināšanos par jau piegādāto vai vēl piegādājamajiem izejmateriāliem. Šādu spiedienu mēs nebūtu varējuši izturēt, visdrīzāk nobankrotētu.
Šis nu bija tas brīdis, kad mēs varējām pārliecināties, ka iepriekšējie daudzu gadu pūliņi reputācijas veidošanā un uzturēšanā daudzkārtīgi atmaksājas. Mēs iepriekš nebijām kādam palikuši parādā, savus pasūtījumus pildījām apsolītajā kvalitātē un termiņos.
Bija pat tā, ka ne visiem piegādātājiem mēs lūdzām pretimnākšanu, bet viņi paši piedāvājās atlikt maksājumus, izsniegt preci ar vēl lielāku atlikto maksājumu. Bija arī viens no pastāvīgajiem klientiem, kurš veica priekšapmaksu par logiem, kurus vēl nemaz nav pasūtījis. Savukārt Georgijs Voroņickis mums pārskaitīja Ls 500 kā ziedojumu. Tas palīdzēja ne tikai finansiāli, bet arī deva vairāk spēka un motivācijas.
Esam gandarīti par kolēģu pretimnākšanu. Piemēram “Montāžnieks D” palīdzēja izgatavot mūsu pasūtījumus. Arī mēs līdzīgā situācijā būtu rīkojušies tāpat, gan tāpēc, ka no šādas nelaimes neviens nav pasargāts, gan arī tāpēc, ka mums ir kopīgi jārūpējas par Latvijas koka logu un durvju ražotāju reputāciju ārzemēs.
Grūtības nu ir pārbaudīts mūsu kolektīvs. Pēc ugunsgrēka paši te visu atjaunojām, strādājām vairākas diennaktis no vietas. Mums pat nebija doma pamest savus darbiniekus nelaimē, un arī no darbiniekiem jutām tādu pašu attieksmi. Arī šīs īpašās attiecības ar darbiniekiem neveidojās vienā dienā. Tas ir ilgstošas savstarpējās pretimnākšanas rezultāts.
Tāda ugunsnelaime, kāda notika mūsu cehā, var notikt ikvienā ražotnē. No tā neviens nevar būt pasargāts. Bet tas, kas ir mūsu pašu spēkos, ir veidot ar partneriem, klientiem, darbiniekiem un konkurentiem tādas attiecības, lai grūtajā brīdī mums nāktu palīgā, nevis pastumtu mūs vēl dziļākā bedrē vai priecātos par mūsu neveiksmi. Mēs esam gandarīti par to, ka iepriekš paši gribējām un varējām veidot tādas attiecības ap sevi, lai mums visgrūtākajā brīdī saņemtu pretim tādu atbalstu, kādu saņēmām pēc 30.septembra ugunsgrēka.
Latviešiem ir teiciens, ka "draugus iepazīst nelaimē”…
Pēc Zolitudē notikušā ir nu jau grūti saukt par traģēdiju to, kas notika pie mums Jelgavas ražotnē 30.septembra naktī, kad ugunsgrēkā nodega viens no mūsu cehiem, kā arī gatavās produkcijas noliktava ar produkciju 300 000 Ls vērtībā. Paldies Dievam, neviens cilvēks necieta. Taču mūsu darbiniekiem šīs bija trakas dienas, jo tobrīd taču neviens nebija drošs par to, ka spēsim šai nelaimei tikt pāri. Vai uzņēmums varēs atjaunoties? Vai būs darbs? Domāju, nobažījušies bija arī pasūtītāji, kas vairumā gadījumu ir starpnieki, gan arī izejmateriālu piegādātāji.
Jā, nodega jau it kā tikai viens cehs un noliktava. Bet tas cehs taču bija darba vietas daudziem cilvēkiem! Tā bija arī iespēja ražot koka logus un durvis, tādējādi dodot darbu arī tiem, kas bija iesaistīti ražošanas ķēdē pirms un pēc nodegušā ceha. Savukārt nodegušā produkcija bija ne tikai jāsaražo no jauna, bet arī aizkavēja vairāku objektu nodošanu ekspluatācijā gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Tagad varam jau trīs reizes pārspļaut pār plecu un teikt, ka visas lielās problēmas pēc lielā ugunsgrēka 30.septembra naktī jau ir aiz muguras. Esam saņēmuši kompensācijas no apdrošinātājiem, esam veikuši atliktos maksājumus, esam atsākuši darboties normālā ikdienas režīmā.
Apdrošinātāji no “Gjensedige” izprata, cik lielā mērā arī no viņu operativitātes ir atkarīgs tas, kad mūsu uzņēmums varēs atjaunot pilnvērtīgu darbību. Viņi, taču, varēja izmantot visvisādus ieganstus, lai prēmijas izmaksas atliktu. Bet, nē! Viņi visu izdarīja vēl ātrāk, nekā to paredz normatīvi.
Bet vislielāko pateicību mēs esam parādā klientiem un piegādātājiem! Ja nebūtu klientu un piegādātāju sapratnes, tad arī savlaicīgi izmaksātās apdrošināšanas prēmijas nepalīdzētu. Citkārt klients prasītu tūlītēju saistību izpildi vai arī iemaksātās naudas atgriešanu. Arī piegādātāji varēja prasīt tūlītēju norēķināšanos par jau piegādāto vai vēl piegādājamajiem izejmateriāliem. Šādu spiedienu mēs nebūtu varējuši izturēt, visdrīzāk nobankrotētu.
Šis nu bija tas brīdis, kad mēs varējām pārliecināties, ka iepriekšējie daudzu gadu pūliņi reputācijas veidošanā un uzturēšanā daudzkārtīgi atmaksājas. Mēs iepriekš nebijām kādam palikuši parādā, savus pasūtījumus pildījām apsolītajā kvalitātē un termiņos.
Bija pat tā, ka ne visiem piegādātājiem mēs lūdzām pretimnākšanu, bet viņi paši piedāvājās atlikt maksājumus, izsniegt preci ar vēl lielāku atlikto maksājumu. Bija arī viens no pastāvīgajiem klientiem, kurš veica priekšapmaksu par logiem, kurus vēl nemaz nav pasūtījis. Savukārt Georgijs Voroņickis mums pārskaitīja Ls 500 kā ziedojumu. Tas palīdzēja ne tikai finansiāli, bet arī deva vairāk spēka un motivācijas.
Esam gandarīti par kolēģu pretimnākšanu. Piemēram “Montāžnieks D” palīdzēja izgatavot mūsu pasūtījumus. Arī mēs līdzīgā situācijā būtu rīkojušies tāpat, gan tāpēc, ka no šādas nelaimes neviens nav pasargāts, gan arī tāpēc, ka mums ir kopīgi jārūpējas par Latvijas koka logu un durvju ražotāju reputāciju ārzemēs.
Grūtības nu ir pārbaudīts mūsu kolektīvs. Pēc ugunsgrēka paši te visu atjaunojām, strādājām vairākas diennaktis no vietas. Mums pat nebija doma pamest savus darbiniekus nelaimē, un arī no darbiniekiem jutām tādu pašu attieksmi. Arī šīs īpašās attiecības ar darbiniekiem neveidojās vienā dienā. Tas ir ilgstošas savstarpējās pretimnākšanas rezultāts.
Tāda ugunsnelaime, kāda notika mūsu cehā, var notikt ikvienā ražotnē. No tā neviens nevar būt pasargāts. Bet tas, kas ir mūsu pašu spēkos, ir veidot ar partneriem, klientiem, darbiniekiem un konkurentiem tādas attiecības, lai grūtajā brīdī mums nāktu palīgā, nevis pastumtu mūs vēl dziļākā bedrē vai priecātos par mūsu neveiksmi. Mēs esam gandarīti par to, ka iepriekš paši gribējām un varējām veidot tādas attiecības ap sevi, lai mums visgrūtākajā brīdī saņemtu pretim tādu atbalstu, kādu saņēmām pēc 30.septembra ugunsgrēka.
Latviešiem ir teiciens, ka "draugus iepazīst nelaimē”…
Diskusija
Papildus tēmai
Papildus tēmai


Олег Озернов
Инженер-писатель
Par sēnēm, slinkajiem krieviem un biznesa īpatnībām Latvijā
6. daļa


Сергей Васильев
Бизнесмен, кризисный управляющий
Velns lai parauj, tirgus galā netika...
Emocionālais un racionālais elements


Олег Озернов
Инженер-писатель
Par sēnēm, slinkajiem krieviem un biznesa īpatnībām Latvijā
5. daļa


Кристиан Розенвалдс
Главный редактор латышской версии IMHOclub.lv
«Maxima» tracina Sūnu ciemu
Kāpēc latviešiem nav pašiem sava «Maxima»?