Tikai no kurienes skaitļi? Jūs ņemat bilanci, bet daļa naudas tika aizskaitīta prom no kontiem, daļa no kredītportfeļa tika ieķīlāta. Ja nemaldos, tad mēdijos bija informācija, ka reāli bankā ir zem 100 miljoniem latu.
Turklāt jūs tā runājat it kā pie saglabāšanas/sanācijas pasākumu sākšanās, kad būtu pieejami līdzekļi, tos uzreiz visi, kam nav slinkums neizņemtu...to naudu, kas būtu bankā vienkārši īsā laika sprīdī izgrābtu tukšu.
Turklāt jebkuri pasākumi ārpus likvidēšanas, kad FKTK ieceļ administratoru, nozīmē, ka ir jāprasa atļaujas darbībām no akcionāriem, kuriem pie sanācijām u.c. līdzīgiem pasākumiem paliek viņu tiesības un nevar tā vienkārši dalīt, pārmētāt daļas utt.
Īsāk sakot, neizskatās, ka īpaši orientējaties tēmā... :/
Slavofīlisms - carisms, pareizticība, slāvu tautu kopība utt.
Jaunlatvieši - latviešu rašanās, mantīgās kārtas izveidošana.
Nedaudz muļķīgi ir domāt, ka latviešu nacionālisma saknes meklējamas nacionālismā, kas jau bija sen bija atrisinājis tās problēmas, kas bija jaunlatviešu kustības pamatā. Visi zina, ka Krišjānis Valdemārs pie savas istabas pielika tekstu, ka šeit mīt latvietis Kr. Valdemārs, respektīvi, visa sākums bija tas, ka latvietim iegūstot izglītību vai noteiktu stāvokli sabiedrībā nav jāiztaisās par vācieti, krievu vai poli. Vai slavofīliem bija šāds uzstādījums, vai lielkrievi tajā laikā asimilējās citās tautās utml? Diez vai. Tāpat jaunlatvieši neaģitēja par ticības jautājumiem. Esence ir tieši Eiropas nacionālisms, kur vācieši apvienojas valsti uz liberālisma/nacionālisma pamata, kur itāļi izrāvās no pakļautības svešām valstīm un pasludināja savu neatkarību. Krievijas impērijai šādu problēmu nebija. Tikpat labi šodien varētu teikt, ka VL un PCTVL ir radniecīgas organizācijas, jo abu pamatā ir nacionālisms... :D
Pretvāciskums bija ekonomisks un abām pusēm [jaunlatviešiem/Kr. impērijai] izdevīgs, jo ļāva realizēt katram savus mērķus. Līdzko 'slavofīli' piedāvāja latviešu grāmatas izdot kirilicā, tā arī jaunlatvieši sāka protestēt. Šaubos vai šādas saites ir bijušas, jo slavofīlisms pēc definīcijas izslēdz citu tautu nacionālismu.
Rainis bija no Jaunās strāvas un nekāda sakara viņam ar jaunlatviešiem nav. Turklāt ir pašsaprotams, ka pilsoniskās aprindas [jaunlatvieši=mantīgie latvieši] nebūs tie, kas sludinās revolucionāras idejas. Turklāt vai tiešām neko neesat dzirdējuši par Miķeļa Valtera 1903. gadā izteikto aicinājumu veidot neatkarīgu Latviju? :)
Man jau patīk, ka Dzintars, kurš tik vien ir kā sarakstījis divas plānas brošūriņas, ir kļuvis par nez kādu etalonu.
Bet nu par jūsu ideju varu teikt, ka latviešu nacionālisma saknes nebūt nav slavofīlisms, bet gan vācu etniskais nacionālism [tautiskums, volkisch]. Jebkurā gadījumā latviešu nacionālisms bija likumsakarīgs Eiropai, jo tas tiešām bija gadsimts, kad daudzas nācijas gan dzima, gan atjaunojās uz tā pamata - Vācija, Itālija utt. Jaunlatvieši vispār dzima Tērbatē, kas bija faktiski vāciska. Un arī tiem, kas devās uz Pēterpili, Maskavu u.c. vietām, tāpat līdz augstskolai jātiek caur vāciskajām reālskolām un ģimnāzijām...
Kas ir ''krieviskums'' nevarēšau atbildēt, bet to, ka krievi ir atsaucīgi, kolektīva cilvēki, droši vien arī atklātāki un manuprāt nereti arī pat ļoti sirsnīgi zinu no personīgās pieredzes :)
Vispār ir pat bijušas aptaujas par šo jautājumu, kur latvieši kā pirmo tieši krieviem nosauca atsaucību, kamēr krievi latviešiem piedēvēja pedantismu. Vēl atmiņā ir palicis eksperiments, kur krievu un latviešu skola samainījās ar skolēniem. Tur atkal paši skolēni secināja, ka krievu skolā klases kolektīvs ir vienotāks, kamēr latviešu klase parasti dalās mazākās grupās. Tāpat ir visādi mīti/priekšstati, piemēram, ''latvietis-individuālists-viensēta'', ''krievs-misticisms-Bizantija'' utml.
Un tomēr pats vārds 'latviskums'/'krieviskums' izklausās pēc kalambūra. Ja tā ir mentalitāte, tad to nevar vienā dienā tā vienkārši izmainīt, jo visas tas sākas no bērnības. Ja tās ir domātas vienojošas vērtības, solidaritātes pamats, tad tas ir patriotisms, kur mentalitātei un dzimtai valodai nav izšķirošas nozīmēs (attiecīgi komentāros jau minētā dzimtenes, māju sajūta). Ja tā ir kāda pārākuma, asimilācijas sludināšana, tad tas ir jau agresīvs nacionālisms, kas reti kad liek kādam pievienoties karojošo nacionālistu nometnei un viņu diktētajiem noteikumiem.
Imho, pat lielākā daļa latviešu nevarētu sakarīgi atbildēt, kas varētu būt 'latviskums'.
Paradoksālā kārtā Latvijas starpkaru periodā arī bija krievu, vāciešu, ebreju, baltkrievu, u.c. skolas. Turklāt arī tagad ir gan poļu, gan lietuviešu, gan ebreju skolas, ja vien ir pienācīgs skoloties gribētāju skaits.
Godīgi sakot, reti lasu Latvijas Avīzi. Jā, tur bija raksti, tomēr ne jau ar virsrakstiem 'MUMS JĀSAVĀC TIK UN TIK PARAKSTI! PASTEIDZIES!'.
1934. - 1940. gadam nebija partiju, precīzāk, to darbība bija apturēta un jaunas netika reģistrētas. Turklāt salīdzināt autoritāru režīmu ar šodien pastāvošo demokrātiju nav īpaši korekti ;)
Nu-s, tomēr šī ir viena no tām situācijām, kad ir pagrūti noteikt vai ir notikušas ļoti būtiskas izmaiņas, vai nav. Piemēram, valstij ir tiesības šaut uz pūli, kas dumpojas, bet tāpat tā varbūt bankrotējušas varas pēdējais mēģinājums paturēt varu savās rokās. Kā noteikt, kad ir pārkāpta šaurā līnija? :)
Šajā gadījumā tīri skaita ziņā, tomēr mēs nerunājam ne par 1/2, ne arī kaut vai par 1/4, ja rēķinām, ka demokrātijā sabiedrība paliek nedaudz kūtrāka. Reizē šādas izmaiņas varētu veikt pat parlaments, ja 3/4 būtu par to. Tāpēc [tīri subjektīvi] nedomāju, ka ir pamats uzskatīt, ka ir radusies tik kardināli jauna situācija, lai varētu teikt, ka ir radusies cita sabiedrība.
Es jau nesaku, ka izmaiņas ir sliktas. Un patiesībā nemaz neredzu, ka latvieši tā trakotu kā mums stāsta raksta autors...drīzāk dziļdomīgi/kaunīgi klusē, jo paši jau vien krāsniņā piemeta pagalītes. Starp citu, ir pat vēsturiska analoģija ar starpkara perioda Latvija, kad izglītības ministrs Ķeniņš arī bija sadomājis visas skolas pārvest tikai uz latviešu valodu. Viņam tas maksāja ministra krēslu un principā arī politisko karjeru.
Protams, ka tas ir nopietns signāls, un šī brīža valdošo partiju klusēšana vai remdenā spriedelēšana par integrācijas pastiprināšanu ir nenopietna. Protams, no tā, ka rakstu latviski, varbūt kāds pieņem, ka es esmu nacionālistiski noskaņots, bet, godīgi sakot, es zinu, ka 20-tajos gados liberālisms šajos jautājumos Latvijai nekaitēja, jo sākumā faktiski bija 3 valodas, bet jau 30-tajos vēl pirms Ulmaņa varēja pāriet uz latviešu valodu kā Saeimas/pašvaldību utt. valodu. Arī šobrīd var veikt izmaiņas, kas nevienu latvieti par krievu nepadarīs - kad aptaujāja tos, kas gāja parakstīties, daudzas atbildes nebija jau par to, ka vajag, lūk, obligāti krievu valodu valsts līmenī, bet par lietām, kas skar ikdienu! Piemēram, zāļu instrukcijas krievu valodā, iespēja vērsties pašvaldības iestādēs krievu valodā [kur krievvalodīgo skaits ir pietiekoši liels]. Kāpēc šādas lietas nevar ieviest, sakārto, man diemžēl nav skaidrs, jo [imho] tas nenovestu līdz šādai situācijai...
Vispārīgie tiesību principi, paražas utt. nekur nav formulēti un uzskaitīti, ja vien neskaita dažus izņēmumus, piemēram, Administratīvā procesa likumu. Kad nav normas, tad sākas interpretācija un tiesību normu tālāk iztulkošana. Un šajā gadījumā, ja šis jautājums tiktu nodots Satversmes Tiesai, notiktos tiesību normu interpretācija, kas varētu novest arī līdz rezultātam, ka ST pateiktu, ka šie labojumi nav konstitucionāli. Jebkurā gadījumā atkārtojos, ka ministrs ir izteicies asi, tomēr apmēram to pašu jau ir teikuši juristi, kad tika apspriesta nacionālistu ideja par negrozāmajiem pantiem, respektīvi, nav jārada šādi negrozāmi panti, jo to pašu rezultātu var sasniegt caur normu interpretāciju, ko veic ST.
Un nevajag te piesaukt Ulmani. Lielākajai daļai jaunās paaudzes latviešu, ja neskaita nacionāli abižotos, viņš nav 'varonis'.
Tā ir gramatiska interpretācija. Sistēmiski, teleoloģiski, vēsturiski nekas nav zudis. Vienkārši pamatdoma ir tāda, ka etnoss pārvēršas par tautu, kad to apvieno kāds īpašību kopums un kopējas solidaritātes sajūta. Tālāk, kad tas pieaug līdz nākamajam līmenim, no tautas rodas nācijas [tauta ar savu valsti]. Un tas nebūt nav kāds patvaļīgs notikums - ir pamats, kopība, pamatideja, piemēram, etnoss pārtop par tautu parasti uz ekonomisko interešu pamata, bet tauta par nāciju, kad ir sasniegts noteikts organizācijas līmenis un valsts ļauj tautai saglabāt svarīgākās vērtības. Tauta nodibina uz vienotas idejas pamata valsti un konstitūcija ir kārtības pamats, respektīvi, tas sabiedriskais līgums starp valsti un tautu, uz kura pamata viņi ir gatavi turpmāk dzīvot.
Daudzās konstitūcijās nav nekas rakstīts par valsts valodu. Mūsējā tas ir viens no pirmajiem pantiem. No tā izriet, ka Latvija ir nacionāla valsts. Ja mēs mainām šo aspektu, tad tas tomēr ir būtisks pavērsies, kas mūs jau vēsturiski nošķir no tā, kas ir bijis ~40 gadus pirms mums laikā, kad suverēni pastāvēja Latvijas Republika. Tātad ir jauna sabiedrība, kurai nepieciešams jauns 'sabiedriskais līgums'.
Eh, krievu valodas referendumu atbalstīja visi lielākie portāli krievu valodā - vesti segodna, imhoclub utt. Ja VL referendumu būtu līdzvērtīgi atbalstījuši, piemēram, delfi, diena utt, tad droši vien vajadzīgo parakstu skaitu savāktu viens un divi. Diemžēl, tas laikam tāds padomjlaiku spiedogs, ka noteikta daļa Latvijas žurnālistikas joprojām ir politizēta un turpina uzspiest saviem lasītājiem partija ģenerālo līniju... :)
Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.
№501 Bruno Andersons
10.05.2012
14:38
Mazdēls būs Šturmfīrers iekš SS
№450 Bruno Andersons
16.02.2012
16:01
№611 Bruno Andersons
11.01.2012
03:16
№5 Bruno Andersons
13.12.2011
02:50
№498 Bruno Andersons
→ Aleks Kosh,
13.12.2011
02:33
№471 Bruno Andersons
→ Aleks Kosh,
12.12.2011
18:20
№285 Bruno Andersons
→ Jurijs Aleksejevs,
11.12.2011
18:48
№163 Bruno Andersons
11.12.2011
09:08
№150 Bruno Andersons
→ Andris Nāpslis,
11.12.2011
05:34
№279 Bruno Andersons
→ Вадим Хесин,
02.12.2011
00:28
№278 Bruno Andersons
→ Вадим Хесин,
02.12.2011
00:24
№272 Bruno Andersons
→ Лилия М,
02.12.2011
00:07
№261 Bruno Andersons
→ Вадим Хесин,
01.12.2011
23:42
№254 Bruno Andersons
→ Марина Феттер,
01.12.2011
23:32
№248 Bruno Andersons
→ Виктор Клементьев,
01.12.2011
23:22
№237 Bruno Andersons
→ Марина Феттер,
01.12.2011
22:40
№234 Bruno Andersons
→ Елена Бреслав,
01.12.2011
22:37
№231 Bruno Andersons
→ Сергей Кузнецов,
01.12.2011
22:30
№312 Bruno Andersons
→ Eduard Kuhta,
01.12.2011
22:25
№224 Bruno Andersons
01.12.2011
22:17