Dažādi nodokļi ietekmē ģimenes un migrāciju dažādi -citi vairāk, citi tik pat nekā.  Tas, cik lielā mērā papildus nodokļi mikrouzņēmumiem ietekmēs ģimeņu ar bērniem migrāciju būs atkarīgs no tā 1) cik mikrouzņēmumu reāli ir Latvijā un kāda tiem būs jaunā nodokļu slodzu un 2) (vēl vairāk) cik no mikrouzņēmumu īpašniekiem ir bērni 3) un kāda ir viņu partneru (ja tādi ir) finansiālā situācija. Salīdzinot ar citām ar nodokļiem saistītām izmaiņām (piemēram, neapliekamā minimuma paaugstināšana vai nodokļu atvieglojumi par apgādājamajiem) , mikrouzņēmumu nodokļa ietekme uz migrāciju varētu būt salīdzinoši maza.

Andrej, uz šo jautājumu kāds ekonomists atbildēs labāk par mani - mikrouzņēmumi un kredīti ir pārāk tālu ārpus manas kompetences robežām.

Piekrītu, ķīnieši imigrē, pagaidām gan līdzi nevedot bērnus pietiekami lielā skaitā, lai kompensētu emigrācijas radītos zaudējumus. Bet, kas zin, varbūt nākamo desmit gadā Latvijā būs līdzīga situācija kā Lielbritānijā, kur iebraucējiem ir tik daudz bērnu, ka bērnudārzos un skolās visiem vietu nepietiek.

Ja Latvijai vajag tikai kvantitāti, tad uz priekšu - sekojam Somālijas modelim! Bet ja mums svarīgs ne tikai bērnu skaits, bet arī nākamās paaudzes kvalitāte, tad  Somālijas modelis ar badā mirstošajiem bērniem diezin vai būs īstais.

Jums, Vladimir, žetons par visasprātīgāko komentāru:)

Jurij, KRĪZES laikā (2008.-2010) EMIGRĒJA 19775 bērni un jaunieši, kas ir 4% (noapaļojot) no bērnu un jaunieši skaita 2007.gadā.

Artjem, varbūt vēl ekstrēmāku pieeju - vislabākā sociālā apdrošināšanās bērnu jautājumā ir vispār atteikties no bērnu dzemdēšanas un audzināšanas? Ja paskatās ekonomistu aprēķinos, cik vecākiem vidēji izmaksā viena bērna uzaudzināšana līdz 18 gadiem (summas par kurām varētu pensijā aizejot pārticīgi dzīvot līdz nāvei), tad racionāli vissaprātīgākā izvēle, domājot par vecumdienām, ir palikt bez bērniem un tā rezultātā ietaupīto naudu ieguldīt vai uzkrāt.

Situācija Latvijā jau tā ir ļoti tuvu Jūsu piedāvātajai pieejai. Kādas sekas Jūs iztēlojaties Jūsu piedāvājumam atcelt jebkādus pabalstus Latvijā, kur pirms krīzes katrs trešais un tagad jau gandrīz katrs otrais bērns jau dzīvo uz nabadzības riska robežas?

Andrej,protams, ka migrantu skaitīšana ir ļoti sarežģīts uzdevums. Taču  pēdējos gados Latvijas statistika migrācijas statusa noteikšanai izmanto kompleksu metodi, kurā dzīvesvietas deklarācija ir tikai viens no daudziem indikatoriem. Lai noteiktu vai kāda persona, kas joprojām Latvijā ir deklarējušies, tomēr ir vai nav migrants, tiek izmantoti dati par šo personu arī no citām datu bāzēm Latvijā un ārzemēs  (skat. te http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/demstat_metodologija_ver22.pdf)  Ja, piemēram, Jūsu paziņu ģimenes ir deklarējušās Latvijā, bet viņu bērni nav reģistrēti nevienā skolā, nav datu par viņu maksātajiem nodokļiem, viņi nav lietojuši valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, bet ir izņēmuši sociālās apdrošināšanas numuru, piemēram, Lielbritānijā, diezgan ticami, ka viņi ir pieskaitīti emigrantiem.

Aleksandr, kā redzams datos - aizbraukušo vietā citi, ne citas, ne tās pašas mentalitātes, vismaz pagaidām iekšā nebrauc. Uztraukums ir par to, ka bērnu emigrācijas līmenis pastāvīgi pārsniedz imigrācijas līmeni un krīzes laikā šī atšķirība vēl vairāk palielinājās. Līdz ar to Latvija zaudē bērnus - nākamo nodokļu maksātāju paaudzi.

Vitālij, ja pasekojam līdzi iepriekšējo valdību runām un darbiem, tad tie ir lielākoties ir bijuši koncentrēti uz dzimstības paaugstināšanu. Politiķi ir solījuši paaugstināt dzimstību. Ir paaugstināts bērnu kopšanas pabalsts. Par dzimstības paaugstināšanu vismaz tiek runāts, bet par bērnu nabadzības samazināšanu tik pat kā nekad - par spīti tam, ka Latvijā ir trešais augstākais bērnu īpatvars, kam pastāv nabadzības risks, visā Eiropā. Sliktāk ir tikai Rumānijā un Bulgārijā.