Es biju domājusi valodas to metaforiskā nozīmē, bet drīzāk gan atsaucoties uz kultūras, vērtību un vispārējo interešu kontekstu.

Es gan piekrītu Jūsu teiktajam par atšķirīgām ekonomiskām interesēm, kas bieži pārtrumpo citus apsvērumus un iedragā ES vienotību. Citiem vārdiem sakot, ja vēlētos sekot ES moto "vienoti daudzveidībā", tad, manuprāt, ar daudzveidību mums viss būtu kārtībā, bet vienotības vēl tomēr pietrūkst.

Mans personīgais viedoklis ir, ka ES nav tik ļoti sadrumstalota, lai, paturpinot salīdzinājumu ar Bābeles torni, mēs visi runātu atšķirīgās mēlēs, viens otru nesaprotot. Tajā pašā laikā, arī vienā valodā vēl nerunājām, un šīs pastāvošās atšķirības noteikti nedrīkstētu vienkārši izlikties nemanām.

Aleksandr,

Paldies par Jūsu jautājumu! Ja pareizi saprotu, Jūsu jautājums ir par federatīvu ES ar centralizētu pārvaldi, kas projekta kontekstā vislabāk atbilstu 4. scenārijam. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šis scenārijs nav reālistisks - es drīzāk sliektos piekrist 3. scenārijam, labprāt tajā redzot arī 2. un 5. scenārija elementus.

4.scenārijs, manuprāt, šobrīd nav ne iespējams, ne vēlams.

Aleksandr,

Ekspertu komentāri video formātā, līdz ar viņu ieņemamajiem amatiem pieejami šeit:

http://politika.lv/article/iespeja-laiks-jaunam-eiropas-paktam

Labdien, Sergej.

New Pact for Europe projekta ietvaros Latvijā tika rīkotas divas diskusijas - viena ar lēmumu pieņēmējiem (t.i. politikas veidotājiem) un otra ar plašāku sabiedrību. Šeit varbūt tulkojumā radusies neprecizitāte. Sīkāks pasākuma apraksts, kā arī video materiāli ir pieejami šeit:

http://politika.lv/article/iespeja-laiks-jaunam-eiropas-paktam

Es saprotu Jūsu bažas, tomēr šajā gadījumā mūsu mērķis bija apkopot vietējo iedzīvotāju viedokļus, lai izgaismotu sabiedrības domu šajā jautājumā, nevis veikt savu ideju popularizēšanas aktivitātes.

Protams, ka iegūtie secinājumi nav ne vispārīgi, ne 100% reprezentatīvi, tomēr labi noder sarunas iesākšanai - kā piemēram, arī šajā platformā.

Uzskatu, ka dialogs par tēmu ir pirmais solis pretī iespējamiem risinājumiem un attīstībai, pat ja nesniedz tūlītējus risinājumus.

Tāpar arī nedomāju, ka iebraucējiem būtu pilnīgi vienaldzīga vietējā kultūra un integrācija kopumā un domāju, ka šiem cilvēkiem noteikti būtu vēlme iepazīt vietējo kultūru un valodu tiktāl, lai spētu tajā eksistēt un attīstīties. Cits jautājums, vai mēs būsim spējīgi nodrošināt viņiem iespēju mācīties un piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Šeit , protams, Jūsu minētais finansiālais atbalsts būtu ļoti  nepieciešams.

Leonard, 

Pieņemot, ka jautājums nebija retorisks, es cerētu uz iespēju runāt kādā kopīgā valodā, bet ja tas nebūtu iespējams, meklētu citas alternatīvas.

Bet ja Jūsu jautājuma būtība bija norādīt uz to, ka šādu trešo valstu integrācija Latvijā būtu sarežģīta, es tam varētu piekrist, tomēr neuzskatu, ka tā būtu neiespējama.

Piekrītu Jums tajā, ka bezdarba radītās problēmas, īpaši reģionos, ir nozīmīga problēma, kuru nevar atstāt bez uzmanības.

Tajā pašā laikā, arī imigrācijas radītie izaicinājumi ir apspriešanas vērti un būtu vēlams, lai nesakārtotās lietas tiktu atrisinātas brīdī, kad imigrācijas līmenis nav tik augsts, lai radītu pavisam nopietnas problēmas valstiskā līmenī.

Tā, ir, kā Jūs sakat - ja runātu par studiju iespējām krievu valodā, tad tās ir pieejamas tikai privātās augstkolās.

Labdien!

Paldies par komentāru.

Jūsu viedoklis saskan ar debatēs pausto - arī debašu dalībnieki uzskatīja, ka trešo valstu studentiem, kas šeit izradušies, būtu jāpalīdz pēc studiju beigām un jāatvieglo uzturēšanās atļauju pieškiršanas kārtība, kas Latvijai dotu iespēju tikt pie kvalificēta darbaspēka, kas jau būtu kaut daļēji integrējies Latvijas vidē un sabiedrībā.

Runājot par valodas ierobežojumiem (ja pareizi sapratu - valodas prasībām universitātēs), gribētos teikt, ka, dažādas studiju programmas gan angļu, gan krievu valodās noteikti piesaistītu lielāku skaitu starptautisko studentu, kas Latvijai potenciāli būtu izdevīgi ekonomiskā ziņā. Tomēr šādu programma izveide prasa ievērojamus līdzekļus, kā finansiālā tā mācībspēku nodrošinājuma ziņā, kas šādu programmu izveidi šobrīd padara par grūti sasniedzamu mērķi.

paldies par jautājumu!

Atliek vien Jums piekrist - iecietības veicināšana pavisam noteikti Latvijā ir vēlama un nepieciešama un es sliektos Jums piekrist arī tajā, ka tolerances veicināšanai būtu jāsākās, jau mācoties skolā.

Runājot par debatēm, vairāki dalībnieki uzsvēra to, ka, viņupāt, Latvijas sabiedrība ir samērā aizspriedumaina un nav gatava uzņemt iebraucējus lielākoties tāpēc, ka vadās pēc stereotipiskiem pieņēmumiem par to, kādas ir šo iebraucēju raksturīgākās iezīmes un cik ļoti tie varētu apdraudēt vietējo iedzīvotāju konkurētspēju un kultūras vērtības.

Dalībnieki uzskatīja, ka šī ir problēma, kura noteikti jārisina. Kā vienu no risinājumiem, dalībnieki minēja arī vietējo cilvēku izglītošanu - integrācija ir divpusējs process, kurā iebraucēji ir tie, kas 'mācās vietējo kultūru', bet vietējie -  kā atšķirīgo un svešo pieņemt. Jātzīst, ka šie komentāri gan attiecās uz sabiedrību kopumā, nevis izglītības sistēmu kopumā.

Vladimir,

paldies par interesanto jautājumu.

Junkers līdz šim savā retorikā vairāk ir koncentrējies uz patvēruma meklētājiem, ne tik daudz uz migrāciju Eiropas iekšienē. Ja apskatam Junkera "5 imigrācijas pilārus", tad redzams, ka tieši patvēruma meklētāji un atšķirīgie regulējumi, kas uz tiem attiecās dažādās ES dalībvalstīs ir tas, kas viņu uztrauc visvairāk. No šāda skatpunkta raugoties, ideāls scenārijs nozīmētu, ka uzņemt bēgļus un patvēruma meklētājus varētu jebkura ES dalībvalsts, nevis tikai dažas.

Aleksandr,

Paldies Jums liels par jautājumu!

Lai arī premjera Kamerona izteikumi norāda uz, iespējams, stingrāku migrācijas kontroli nākotnē Lielbritānijas ietvaros, pat ja sekotu stingrāki ierobežojumi attiecībā uz Baltijas valstīm, tas nenozīmētu automātisku jau izceļojošo latviešu atgriezšanos valstī.

Domāju, ka 200 000 izceļojošo Latvijas iedzīvotāju atgriešanās kopumā nav reālistisks scenārijs. Tomēr  pieņemot, ka atgrieztos kaut daļa, jāsaka, ka, ja šis būtu masveida "atgriešanās vilnis", tad mēs varētu saskarties ar problēmām.

Tajā pašā laikā, ja skatamies uz manu jau iepriekšminēto Ekonomikas ziņojumu, tas apgalvo, ka līdz 2030.g. Latvijā veidosies120 tūkstoši brīvu darba vietu. Valsts prioritātes šobrīd ir aizpildīt šīs darba vietas tieši ar emigrējušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas, manuprāt, ir liels izaicinājums.

Es drīzāk sliektos jautāt - kā Latvijai šos cilvēkus mudināt atgriezties Latvijā?

Sveiki, Aleksandr!

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (kas Latvijā ir atbildīga par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm) datiem, ir paredzams, ka iedzīvotāju skaits darba spējīgajā vecumā nākotnē Latvijā samazināsies.

Līdz ar to gribētos teikt, ka, lai arī šobrīd vajadzību pēc iebraucēju darbaspēka neizjūtam ikdienā, tuvākajā laikā šī situācija varētu krasi mainīties, līdz ar to būtu vēlams sakārtot likumdošanu, kas attiecas uz iebraucējiem, lai Latvija varētu palielināt ieguvumus no migrācijas procesiem.

Ekonomikas Ministrijas datus var apskatīt šeit:

http://www.em.gov.lv/images/modules/items/dt130113.pdf