Jānis Dombrava :: IMHOclub - Īpašā viedokļa teritorija

Профиль

Янис Домбрава

Депутат Сейма, член правления Национального объединения

Spīkers

Uzstāšanās: 2	Oratora replikas: 5
Replikas: 63	Atbalstījuši: 1

Выступления в повестке О себе Реплики

Latvijas valsts pastāvēšanas jēga

№48 Jānis Dombrava

→ Janis Veldre,

27.06.2014

17:23

↓ izvērst

Latvieši ir ar konservatīviem uzskatiem. Viņi neiestājas pret citām reliģijām, bet lielākoties izjūt piederību kristietībai vai dievturībai.
Latviešiem ļoti nozīmīgi ir, lai savā valstī būtu iespējams attīstīt latviešu valodu un kultūru.
Latvieši pēc savas būtības ir ļoti pacietīgi un visnotaļ lieli individuālisti, tomēr krīzes brīžos spēj apvienoties un sasniegt lielas lietas. Latvieši labi jūtas, ja apkārt ir daba, droša un latviska vide.
Liela daļa latviešu daudz nesūdzas, ka kaut kas ir par grūtu vai kaut ko nav iespējams izdarīt. Viņi vienkārši to izdara ar savu darbu.
Lielākoties latviešiem ir svarīga apziņa, ka ir sava sēta, tāpēc daudzi latvieši izvēlas dzīvot ārpus pilsētām savā privātmājā, nevis daudzdzīvokļu mājā.
Latviešiem ļoti nozīmīga ir savu mirušo tuvinieku atcere.
Latvieši nepieņem no rietumvalstīm nākošo izpratni par dzimumiem vai par ģimeni.
Latvieši kļūst naidīgi, ja kāds vai kāda valsts ņirgājas par senču piemiņu.
Latvieši grib pastāvēt paši par sevi. Bez rietumu vai austrumu uzspiestas kārtības.
Mēs vēlamies savu valsti veidot tādu kādu vēlas mūsu tauta.

Latvijas valsts pastāvēšanas jēga

№46 Jānis Dombrava

→ Виталий Кассис,

27.06.2014

17:03

↓ izvērst

Abrene ir sena latviešu zeme. Par to liecina arī krieviskais Abrenes nosaukums Pietālava, jeb zeme pie Tālavas. Atgādinu, ka Tālava bija senlatviešu valsts.
Drīzāk jautājums ir - kāpēc milzīgajai Krievijai tik izmisīgi vajadzēja Abreni, Pečorus, Karēliju? It īpaši ņemot vērā, ka Krievija nerūpējas par šo teritoriju sociālekonomisko izaugsmi.

Attiecībā par zemes pārdošanu zviedru fondiem.
Nacionālā apvienība jau ilgstoši Saeimā cenšas panākt reālus ierobežojumus ārvalstniekiem iegādāties Latvijas zemi. Kopumā Saeimā esam iesnieguši aptuveni pussimts priekšlikumus, lai sarežģītu iespējas ārzemniekiem nopirkt zemi. Diemžēl šos priekšlikumus neatbalsta nedz Vienotība, nedz Saskaņas Centrs.

Latvijas valsts pastāvēšanas jēga

№38 Jānis Dombrava

→ Dmitrijs &Scaron;čerbins,

27.06.2014

14:47

↓ izvērst

Lai nodrošinātu kontroli pār Latviju, PSRS īstenoja Latvijas kolonizāciju. Okupācijas gados PSRS varasiestādes panāca, ka uz Latviju pārceļas vairāki simti tūkstoši cilvēki no citām PSRS republikām, kuri bieži vien tika izmitināti mājās, kuras tika atņemtas tās iepriekšējiem īpašniekiem (kuri bija deportēti vai nogalināti). Līdzīgi rīkojās vācieši, kuri Polijas rietumu apgabalos nometināja savus kolonistus. Atšķirība ir tā, ka pēc kara šiem vācu kolonistiem nācās atgriezties Vācijā, bet PSRS laika iebraucēji, izņemot militārpersonas, kuras atradās aktīvajā dienestā, varēja izvēlēties palikt vai aizbraukt.
Latvijas valsts ir bijusi tik pretimnākoša, ka tām personām, kuras izjūt saikni ar Latviju un vēlas kļūt par tās pilsoni, to var paveikt vienkāršā procedūrā.

Latvijas valsts pastāvēšanas jēga

№34 Jānis Dombrava

→ Dmitrijs &Scaron;čerbins,

27.06.2014

13:58

↓ izvērst

1. Mana tēvzeme ir Latvija, tāpat kā maniem senčiem daudzu simtu un iespējams pat tūkstošu garumā.
2. Es nosodu noziegumus pret cilvēci neatkarīgi, kur tie ir pastrādāti.
3. Lai gan nepārvaldu poļu valodu, man ir prieks, ka cenšaties tajā rakstīt.

Latvijas valsts pastāvēšanas jēga

№33 Jānis Dombrava

→ Vladimirs Sokolovs,

27.06.2014

13:50

↓ izvērst

Labdien! Genocīds pret latviešu tautu no PSRS puses notika vairākos posmos.
Pirmkārt, būtu jāpiemin 1937.-1938.gadā NKVD īstenotā "Latviešu operācija", kuras laikā tika iznīcināta liela daļa PSRS teritorijā dzīvojošie latvieši. Tika nogalināti dažādu vecumu un profesiju pārstāvji. Kopumā šo divu gadu laikā tika arestēti un nošauti vismaz 16'573, citi PSRS teritorijā dzīvojošie latvieši tika arestēti un izsūtīti uz tālākiem PSRS reģioniem. Vairāk informācijas var atrast, piemēram, šajā publikācijā: http://lpra.vip.lv/1937_2004.htm
Otrais posms bija PSRS veiktās represijas 1940-1941.gadam, kad pēc spīdzināšanām dažādās Latvijas vietās nogalināja vairāk kā tūkstošs cilvēku un uz Sibīriju deportēja vairāk kā 15'000 no kuriem 6'000 gāja bojā.
Trešais posms būtu uzskatāms karadarbības periods, kad pretlikumīgi Latvijas teritorijā tika mobilizēti aptuveni 100'000 latviešu no kuriem liela daļa gāja bojā.
Ceturtais posms notika pēc kara, kad čeka cīņās ar latviešu nacionālajiem partizāniem nogalināja vairākus tūkstošus un 1949.gadā, kad tika deportēti vairāk kā 42'000 iedzīvotāji.
Piektais posms bija periods no Staļina nāves līdz PSRS sabrukumam, kad notika represijas un atsevišķas deportācijas, bet tām nebija tik masveidīgs raksturs kā iepriekšējos gados.

Nav korekti salīdzināt latviešu skaita izmaiņas Latvijā dažādos laika periodos, lai attaisnotu represijas. Pēdējos 25 gados aptuveni 80'000 latviešu ir pārcēlušies uz dzīvi ārvalstīs, kur viņi veido savas ģimenes, bet viena daļa no viņiem atgriežas Latvijā. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ latviešu dzimstība nav bijusi pietiekami augsta, lai kopējais iedzīvotāju skaits nesamazinātos. Zemās dzimstības dēļ latviešu skaits ir sarucis, bet to mēs cenšamies novērst katru gadu ieviešot lielākus atbalsta mehānismus ģimenēm. Piemēram, ir izdevies būtiski palielināt minimālo "māmiņalgu", pagarināt bērnu kopšanas periodu, ieviest brīvpusdienas vairāk skolniekiem, būtiski samazināt bērnudārzu rindas, ieviest nodokļu atlaides daudzbērnu ģimenēm un citus pasākumus, kuri jau šobrīd rada lielāku dzimstības pieaugumu.

Replikas

Kāpēc ukraiņu nacisti zaudē karu

heyo again?

vairāk ka mēnesi atpakaļ