Konferenci organizēja Nacionālais kultūras centrs. Paskatieties google, knmc.lv

Patiesi cienu Jūsu domas, Vadim! Vērtīgi būtu ja arī organizatori tajās ieskatītos. To arī sev pazīstamajiem nodošu. Paldies, par Jūsu viedokļa precizējumiem, bet tās jau ir nianses, kuras pilnīgi vienādi mēs neuztversim nekad. Un vai to vajag? Galvenais, ka atklāti un savstarpēji labvēlīgā diskusijā izkristalizējas lielās patiesības
Jānis Kurpnieks

Šī, protams, vairs nav Dziesmu svētku tēma un Dziesmu svētku repertuārs. Bet uz tiem vārdiem jau nevajag "saspringt", tā ir sava laika folklora kas bija nepieciešama tiem jaunajiem puišiem, kuriem jaunība bija ierakumos, zem lodēm un bumbu sprādzieniem. Šodien, piemēram, hokejisti cīņas gara pacelšanai izkaujas, pasaka kādu "laipnu" vārdu asins uzsišanai. Toreiz, varu iedomāties,...arī uzdziedāja dūšas uzturēšanai. Un nav ko tur apvainoties un taisīt no tā ko citu

Paldies, Vadim, par tik dziļu redzējumu! Uz visām Jūsu domām nemaz nemēģināšu atbildēt, jo tas nav nepieciešams, tās ir Jūsu. Bet... готовы ли они Latviešu dziesmu svētki преобразовать в Latvijas dziesmu svētki...es gribu teikt, ka tas nav nepieciešamas. Ir Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kas ir 140 gadus veca tradīcija un vērtība ir tajā, ka mēs to saglabājam, nevis pārveidojam. Un visi, kas patiesi grib atradīs iespēju to iepazīt arī neskatoties uz lielāku vai mazāku valodas barjeru. Častušku festivālu neviens taču netaisās tulkot, un častuškas jau nevar iztulkot. Bet ja es gribēšu dziļāk izbaudīt un saprast krievu kultūru, kuru es vērtēju ļoti augstu, man būs jāpapildina savas krievu literārās valodas prasmes. Vai ar latviešu dziesmu svētkiem nav tāpat"?

Saorganizēti un pompozi Dziesmu svētki bija padomju laikā. Toreiz pat lozungus kā maija parādēs nesa un gar cekas tribīni gandrīz vai militārā solī bija jāsoļo. Tagad par gājienu cilvēki nav apmierināti tā sliktās organizācijas dēļ, bet šī tautas kultūras parāde Rīgas ielās ir neatņemema svētku sastāvdaļa un ļoti emocionāla visiem, gan dalībniekiem, gan skatītājiem. Gigantomāniju Dziesmu svētkos gan es varbūt varētu saskatīt tikai pārāk daudzinātajos četrdesmit tūkstošos dalībnieku. Bet Jūsu, Aleksandr, ar svētkiem saistītajā redzējumā es organizatoriem rekomendētu iedziļināties. Pārāk daudz kultūrā cenšamies pēc rekordiem

God. Boris! Jūs esiet labi informēts. Tautas deju kolektīvi tagad dejo "uz fonogrammas", ļoti reti "dzīvās mūzikas" pavadījumā. Deju svētkos un arī ikdienā tikai uz ierakstiem. Tas ir saprotami, jo Deju svētkos kopā dejo tūkstoši un tas viss ir jāiemācās vienā tempā, pie vienas mūzikas. Un, varbūt, arī tāpēc tautas mūzikas ansambļi, kapellas ir strauji "gājušas mazumā" Un vēl viens aspekts - lai spēlētu mūzikas instrumentu ir jāmācās spēlēt, bet tas ir process, ko jaunatne ir nomainījusi pret kaut ko citu  

Paldies, par vieglo komentāru! Nezinu kāpēc dejotāji baidās pieņemt "Dziesmu un Deju" svētku dzimšanas laiku. Par to  страдают бедняги gan tiešā izpratnē nevaru piekrist. Dejotāji dejo, dejo jauni un veci, dejo arvien vairāk. Tas ir fenomenāli

Konference vakar un šodien liecina, ka svētki nepavisam nav tādi, kādus tos gribētu redzēt daudzi.

Pievienojos cerībām

God. Vladimir! Paldies par viedokli. Jā, šodien citi laiki, bet dziesmu svētku tradīcijas sūtība neko daudz nav mainījusies. Globalizācija, ekonomiskas krīzes, pasaules lielvaru jaunās ambīcijas, tā ir šodiena, kurā skaitliski un teritoriāli mazajām nācijām jādzīvo, jāattīstās. Un to var nodrošināt kultūra, t.sk. Dziesmu svētku tradīcija.Caur šo tradīciju mēs esam lieli, mēs esam unikāli, mūs atpazīst pasaulē. Līdz 1918. gadam, patiešām, maza nācija Krievijas rietumos ar šo nacionālās kultūras masveida izpausmi pieteica sevi, bet pēc 1945. gada svētki jau bija padomju ideoloģijas ierocis. Nākotnē svētku misija, manuprāt, ir nācijas identitātes, tradīcijas, kultūras tradīcijas saglabāšana.