Manuprāt, lai mazinātu nevienlīdzību starp dažādiem ES reģioniem, dotācijām uz iedzīvotāju nabadzīgākajām valstīs būtu jābūt lielākām kā pārtikušākajām valstīm.

Divus gadus esot Saeimā arvien vairāk pārliecinos, ka Latvija nav parlamentāra valsts. Visu nosaka mazskaitliska koalīcija un MK un 100 "kalpiem" ir maza loma. Ar gribu valdības vadītājiem - kā paskatās. Aizstāvot valsts pozīcijas, griba demonstrēta netiek.

Reizēm atbildes ir jautājumos.

Man nav zināmi fakti par to, cik zemi LV iznomā. te būtu jāšķir arī vietējie saimnieki, kuri zemi nomā no kaimiņiem un ārvalstnieki. Zemkopības ministrija sola šādus datus apkopot, kā arī izstrādāt priekšlikumus, sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām, kā diferencēt atbalstu.

Piekrītu, problēmas nav tikai lauksaimniecībā... Esmu daudz dzirdējusi no uzņēmējiem, ka labākais, ko valsts varētu darīt - netraucēt strādāt. Vai, ņemot vērā n-tās ES direktīvas, likumus un regulas, to vairs var izdarīt? Birokrātija ir uzaudzējusi tik biezu aizsargmūri, ka aizklauvēties līdz lietas būtībai, prakstiski nav iespējams.

1. Vai taisnība, ka salīdzinot ar iepriekšējo budžeta periodu, LV Kohēzijas aploksnē saņem aptuveni ~ 500 M eiro mazāk?
2, Vai taisnība, ka salīdzinot ar iepriekšējo budžeta periodu, LV Lauku attīstības programmā saņem ~100 M mazāk?
3. Vai taisnība, ka nākošgad LV tiešmaksājumos saņems tikai 42% no ES vidējā maksājuma?
4. Vai taisnība, ka šobrīd LV ūzskaitē ir 1,54 M ha lauksaimniecības zemes, bet NAPs paredz 2020. gadā 2,0 M ha, kas nozīmē, ka plānotie tiešmaksājumi par ha 2019. gadā - 196,00 eiro vēl samazināsies?
5. Vai tiesa, ka LV pārcieta smagu krīzi, bet ES konstatē sekojošo:"Ekonomikas krīze ir īpaši smagi skārusi vairākas dalībvalstis eurozonā, tiešā veidā ietekmējot šo valstu labklājības līmeni. Lai risinātu šo situāciju un veicinātu izaugsmi un darbvietu radīšanu minētajās dalībvalstīs, no struktūrfondiem nodrošinās šādus papildu finanšu līdzekļus – EUR 1,375 miljardus vairāk attīstītiem Grieķijas reģioniem; EUR 1,0 miljardu Portugālei, kuru sadala šādi: EUR 450 miljoni vairāk attīstītiem reģioniem (tostarp EUR 150 miljoni Madeirai), EUR 75 miljoni pārejas reģionam un EUR 475 miljoni mazāk attīstītajiem reģioniem; EUR 100 miljonus Īrijas pierobežas, centrālajam un rietumu reģionam; EUR 1,824 miljardus Spānijai, no kuriem EUR 500 miljonus piešķirs Estremadūrai; un EUR 1,5 miljardus mazāk attīstītajiem Itālijas reģioniem, no kuriem EUR 500 miljonus ārpuspilsētas teritorijām".
6. Vai tiesa, ka Kohēzija ir paredzēta nevienlīdzības un atšķirību mazināšanai starp ES reģioniem?
7. Vai tiesa, ka LV joprojām (jau 10 gadus) ir trešā nabadzīgākā valsts ES?
8. Vai tiesa, ka inmports no ES valstīm uz LV 2012. gadā bija 6,7 Miljardi eiro?

Par 30 ha, kurus regulāri katru gadu nopļauj un nopļauto sienu savāc, šobrīd var saņemt 2880 eiro (30x96.00) gadā. Vairāk neko. Šobrīd Zemkopības ministrijā top regulējums, kas dos iespēju diferencēt zemniekus - aktīvais(ražojošais) zemnieks un tie, kas tikai nopļauj vai ražo savam patēriņam. Arī tādu viensētu, kuri šobrīd saražo pārtiku savam patēriņam ir ļoti daudz. Un nereti laukos šie maksājumi ir gandrīz vai vienīgais ienākumu avots. Bet, protams, diferencēšanai ir jābūt un tāda būs.

Daļēji atbildēju jau iepriekš. Jebkuras valsts spēks un identitāte ir laukos - tā nu es domāju. Ja no laukiem aizies pēdējie mūsu zemnieki, daudz gan viņu nav palicis, atnāks, un daļēji jau ir atnākuši, dāņi, zviedri u.c. Vai tad, kad LV zeme piederēs veco, pārtikušo ES valstu zemniekiem, mēs varēsim runāt par LV kā neatkarīgu valsti? Nē. Protams, atbalsts ir vajadzīgs daudziem, ne tikai zemniekiem, bet šobrīd mūsu premjers irrādīja kārtējo reizi savu mazdūšību un neizcīnīja to, ko varēja. Jācieš mums. Tā nu tas ir. Mūsu zemnieki būtu ar mieru strādāt vispār bez subsīdijām, ja tādas netiktu dāsni maksātas arī citās ES valstīs. Kā vienota un atvērta tirgus apstākļos lai mēs konkurējam ar Grieķijas, Maltas, Francijas, Nīderlandes, Dānijas u.c. valstu zemniekiem, ja viņus ES atbalsta ar pat 7-8 reizes lielākiem maksājumiem kā mūs?

Tik daudz jautājumu:)
Referenduma lieta nav atstāta novērtē un aktīvisti būs noteikti vajadzīgi, kolīdz CVK piereģistrēs iesniegto pieteikumu.
Lauksaimniec''ibas politika ir otra senākā politika ES - darbojas kopš 1963.gada ar mērķi palīdzēt zemniekiem, saglabāt laukus, īpaši mazās saimniecības, aizsargāt iekšējo ES tirgu, īpaši no ASV un citām lielajām ekonomikām, palielināt produkcijas realizācijas tirgu. No tās vecās ES valstis nekad nebūs gatavas atteikties no lauksaimniecības subsidēšanas. Mēs, LV, pilnīgi droši varētu bez atbalsta iztikt ar nosacījumu - attieksme pret visiem vienāda, lai netiktu kropļots tirgus. Šos priekšlikumus neuzklausa, jo vecās ES zemnieki bankrotētu pāris mēnešu laikā. Mēs pat neaicinātu palielināt subsīdijas mums, bet lai pārējie pakāpjas līdz mūsu līmenim:) Arī budžetā naudu vajadzētu mazāk:)
Par iniciatīvām likumdošanā - plānojam iesniegt vairākus, tai skaitā samazinātā PVN piemērošanu LV ražotai pārtikai u.c.
Ko mēs varam piedāvāt pretī? Esam jau šo sadaļu izpildījuši - 300 000 Latvijas iedzīvotāju ceļ veco ES dalībvalstu ekonomiku; to, ko no ES saņemam - lielā mērā atdodam atpakaļ importējot dažādas preces un pakalpojumus.
Saziņai: iveta.grigule@inbox.lv

Man, protams, gribētos. lai cienījamais premjers to kompensē no saviem līdzekļiem:) Bet diemžēl tā nenotiek. Tik ilgi, kamēr µūsu valsti vadīs cilvēki, kuri vairāk domās par Briseli, bet mazāk par savu valsti - tikmēr mēs visi būsim spiesti maksāt par viņu "vājībām". Un dārgi maksāt.

Varu teikt par sevi - tautai pašai ir jālemj. Ja likums ir izpildīts, prasības ievērotas, tad tautai ir jāsaka jā vai nē.

Ja Jūs man atsūtītu savu e-pasta adresi uz iveta.grigule@inbox.lv es Jums labprāt nosūtītu pieredzējušu un ne-partejisku ekonomistu viedokli par šo jautājumu. Jā, un Raita Karnīte ir sniegusi lielu interviju NRA piektdienas numurā.

Pēc šādas sistēmas ievēlētai parlamenta koalīcijai (proporcionālā vēlēšanu sistēma un partiju saraksti) nav iespēja lemt tautas interesēs. Tad, kad vēlētājiem būs iespēja balsot nevis par partiju sarakstiem, bet konkrētiem cilvēkiem (vienmandātu apgabali), tad situācija arī mainīsies.

Labrīt!

Jā, pilnīgi iespējams, ka es neesmu atbildējusi uz Jūsu replikām, bet uz jautājumiem es esmu atbildējusi, vismaz centusies, ne tā? Bet par to variantu bez robežas ar Krieviju, es Jums absolūti nepiekrītu:)

Kamēr mums ir lats, vajadzības gadījumā varam to "atsiet" no eiro un "piesiet" valūtu grozam, kā tas ir Zvuiedrijā, Polijā u.c. Es arī ar abām rokām esmu par referendumu. Un referendums būs! Gatavojieties! 

Eiro valūta ir politisks projkets, kas ir uzspiests ekonomikai, līdz ar to šis veiksmes stāsts ir ar visai apšaubāmām perspektīvām. Par Latvijas problēmām - jā, pilnībā piekrītu, esam iestiguši līdz ausīm. Jau vairāk kā pirms gada aicināju kolēģus izvērtēt iespējamos valsts pārvaļdes reformu variantus - birokrātiskā aparāta un ministriju skaita samazināšanu, profesionāls ministru kabinets tautas vēlēta prezidenta iznstitūcijas, ar plašākām pilnvarām, ieviešanu, vēlēšanu sistēmas maiņu no proporcionālās un vienmandāta, kas maksimāli mazinātu partiju un atsevišķu grupējumu ietekmi politikā u.c. Šis ceļš vēl krietni tāls, bet cenšos iet.

Valts - trešā nabadzīgākā (aiz Bulgārijas un Rumānijas), bet pēc nabadzības riksam pakļauto iedzīvotāju skaita - otrā. Bet nav jau svarīgi 2 vai 3, bet pats fakts.

Protams, ka aptaujas var falsificēt, tāpēc arī ir jāļauj tautai pašai lemt. Par to jau ir tas stāsts.

Varbūt esat pamanījuši, ka mans viedoklis reizēm ir atšķirīgs. Gluži kā šobrīd:) Un atbildēt es varu tikai par saviem lēmumiem.

Attiecībā uz lēmumu par eiro ieviešanu LV no 2014.g. - tā nav viena deputāta kaprīze, bet vismaz 65% iedzīvotāju viedoklis, kā rāda pēdējās aptaujas. Par Jūsu minētajiem kļūdainajiem lēmumiem - arī es tos uzskatu par nepareiziem, bet tie tomēr nenosaka visas valsts turpmāko nākotni. Šobrīd jautājums par eiro būtībā ir arī jautājums par federāciju. Un pēc nākošajiem 10 gadiem iespējams kāds tā arī pateiks - jūs taču pievienojoties eirozonai zinājāt, ka piekritāt arī ciešākai integrācijai un federatīvai valstij.