Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot Latvijas Republiku, referenduma slieksni un vēlēšanu likumu. Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties HARTAI 13.
1977. gada 1. janvārī vairāki simti Čehoslovākijas intelektuāļu parakstīja Hartu 77. Tajā skanēja aicinājums Čehoslovākijas valdībai ievērot 1975. gada Helsinku konferences Noslēguma akta punktus par vārda brīvību.
1979. gada 23. augustā vairāk nekā 40 Baltijas disidentu parakstīja savu – Baltijas hartu. Hartas vārdu baltieši pieņēma Hartas 77 ietekmē. Baltijas hartas parakstītāji kā okupētu valstu pārstāvji iekļāva tajā politiskas prasības. Viņi pieprasīja Baltijas tautu tiesības lemt savu likteni. Arī atjaunot valstiskumu. Baltijas harta bija aicinājums PSRS, VFR, VDR valdībām, Atlantijas hartu parakstījušo valstu valdībām un ANO ģenerālsekretār am anulēt 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribent ropa paktu un novērst tā sekas. Vēlāk Baltijas harta pasaulē ieguva apzīmējumu – Baltijas memorands.
Baltijas hartas pieņemšanu organizēja disidenti no Lietuvas Brīvības līgas. Lietuvā cilvēktiesību aizstāvības kustībai bija senākās tradīcijas Baltijā. 1976. gadā tika dibināta Lietuvas Helsinku grupa, kas prasīja 1975. gada Helsinku konferences noslēguma dokumenta prasību ievērošanu Lietuvā.
Baltijas hartā cilvēktiesību aizstāvji aicināja pasauli atzīt Baltijas tautu tiesības uz nacionālo suverenitāti.
Baltijas hartu atbalstīja arī PSRS cilvēktiesību aizstāvji. Pazīstamākais no viņiem bija akadēmiķis Andrejs Saharovs. Vienīgā viņu piebilde bija tāda, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem par neatkarību jālemj referendumā.
http://www.harta12.ee/est/
http://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/9…
http://rus.postimees.ee/1040058/hartija-…
http://rus.postimees.ee/1048512/hartija-…
HARTA 13 Latvijas nācija briesmās !
"Latvijas valsts vara ir zaudējusi atgriezenisko saiti ar sabiedrību, kura nepieciešama lai tauta ticētu, ka vara to pārstāv.
Varai Latvijā vairs nav nepieciešams rēķināties ar sabiedrību. Tā uzskats, ka mērķis attaisno jeb kurus līdzekļus. Varas nesēji ņirgājas par demokrātiskiem principiem un ir viegli pērkama. Valdības vārdā tiek melots. Šodienas politiskā „elite”, ir līdzīga huntai. Notiek nepārtraukta posteņu un labumu tirgošana.
Partejiskums kļuvis par pretstatu sabiedrībai. Uzticību zaudējušās politiskās grupas (partijas) noārda visu politisko un saimniekošanas sistēmu. Atvērtas sabiedrības pamatiezīmes ir pienākums sniegt sabiedrībai atskaiti par paveikto un ne tikai „politiski”, bet gan likumīgi atbildēt par radītajiem zaudējumiem.
Atbildība atbilst demokrātiskas ,valstiskas un tiesiskas valsts normai,no kuras mums pat pēdas zudušas. Vairāk un vairāk Latvijas cilvēki nespēj saredzēt varā, nedz savas politiskās gribas, nedz ētikas nesējus. Tauta ir pacietīga, un vara to ļaunprātīgi izmanto.
Tā turpinot, meli, krāpšana un izlikšanās var kļūt par normu ne tikai varas nesējiem, bet arī visai sabiedrībai.Politiskā krīze, arī atbalsojas visās kultūras izpausmēs un tas jau ir drauds nācijas pastāvēšanai. Ir nepieciešams jauns sociālais līgums. Ne valsts prezidents, ne parlaments nav izrādījuši gatavību mainīt izkurtējušo sistēmu. Tāpēc pilsoniskai sabiedrībai, savas gribas īstenošanai ir jāveido ALTERNATĪVA institūcija, kurā dominētu pilsoniskās sabiedrības kompetenti pārstāvji. Ir nepieciešams, lai Latvijas politiskā sistēmā tiktu atbalstīta, atvērtība, uzticība un pilsoniskās sabiedrības ietekme uz politiku: Jāatjauno, demokrātijas atliekas, kuras vēl bija - tautas nobalsošanā ar ierosināšanas slieksni 10 000 parakstu. Vēlētājam jābūt iespējai, izvēlēt sev tīkamus deputātus, neatkarīgi no tā atrašanās, vienā vai otrā listē. Kā tas jau bija Latvijas brīvvalsts vēlēšanu likumā. · parlamentā pārstāvētās organizācijas nedrīkst monopolizēt ceļu pie varas, un jāvienkāršo partiju veidošanas kārtība un brīva, ārpus partiju pārstāvju iekļūšana parlamentā; · pilsoņiem jābūt plašākām iespējām izteikt savu politisko gribu ne tikai kārtējās vēlēšanās. Ir jāizveido vienkāršota tautas iniciatīvas īstenošanas sistēma, likumu ierosināšanai. · Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot referenduma slieksni un vēlēšanu likumu. Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties šai hartai."
Valfrīds Puķe Edvīns Puķe Gvido Puķe Jānis Danos Arvīds Platpers Mārtiņš Draudiņš https://twitter.com/satversme
Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot Latvijas Republiku, referenduma slieksni un vēlēšanu likumu. Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties HARTAI 13.
1977. gada 1. janvārī vairāki simti Čehoslovākijas intelektuāļu parakstīja Hartu 77. Tajā skanēja aicinājums Čehoslovākijas valdībai ievērot 1975. gada Helsinku konferences Noslēguma akta punktus par vārda brīvību.
1979. gada 23. augustā vairāk nekā 40 Baltijas disidentu parakstīja savu – Baltijas hartu. Hartas vārdu baltieši pieņēma Hartas 77 ietekmē. Baltijas hartas parakstītāji kā okupētu valstu pārstāvji iekļāva tajā politiskas prasības. Viņi pieprasīja Baltijas tautu tiesības lemt savu likteni. Arī atjaunot valstiskumu. Baltijas harta bija aicinājums PSRS, VFR, VDR valdībām, Atlantijas hartu parakstījušo valstu valdībām un ANO ģenerālsekretār am anulēt 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribent ropa paktu un novērst tā sekas. Vēlāk Baltijas harta pasaulē ieguva apzīmējumu – Baltijas memorands.
Baltijas hartas pieņemšanu organizēja disidenti no Lietuvas Brīvības līgas. Lietuvā cilvēktiesību aizstāvības kustībai bija senākās tradīcijas Baltijā. 1976. gadā tika dibināta Lietuvas Helsinku grupa, kas prasīja 1975. gada Helsinku konferences noslēguma dokumenta prasību ievērošanu Lietuvā.
Baltijas hartā cilvēktiesību aizstāvji aicināja pasauli atzīt Baltijas tautu tiesības uz nacionālo suverenitāti.
Baltijas hartu atbalstīja arī PSRS cilvēktiesību aizstāvji. Pazīstamākais no viņiem bija akadēmiķis Andrejs Saharovs. Vienīgā viņu piebilde bija tāda, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem par neatkarību jālemj referendumā.
http://www.harta12.ee/est/
http://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/9…
http://rus.postimees.ee/1040058/hartija-…
http://rus.postimees.ee/1048512/hartija-…
HARTA 13 Latvijas nācija briesmās !
"Latvijas valsts vara ir zaudējusi atgriezenisko saiti ar sabiedrību, kura nepieciešama lai tauta ticētu, ka vara to pārstāv.
Varai Latvijā vairs nav nepieciešams rēķināties ar sabiedrību. Tā uzskats, ka mērķis attaisno jeb kurus līdzekļus. Varas nesēji ņirgājas par demokrātiskiem principiem un ir viegli pērkama. Valdības vārdā tiek melots. Šodienas politiskā „elite”, ir līdzīga huntai. Notiek nepārtraukta posteņu un labumu tirgošana.
Partejiskums kļuvis par pretstatu sabiedrībai. Uzticību zaudējušās politiskās grupas (partijas) noārda visu politisko un saimniekošanas sistēmu. Atvērtas sabiedrības pamatiezīmes ir pienākums sniegt sabiedrībai atskaiti par paveikto un ne tikai „politiski”, bet gan likumīgi atbildēt par radītajiem zaudējumiem.
Atbildība atbilst demokrātiskas ,valstiskas un tiesiskas valsts normai,no kuras mums pat pēdas zudušas. Vairāk un vairāk Latvijas cilvēki nespēj saredzēt varā, nedz savas politiskās gribas, nedz ētikas nesējus. Tauta ir pacietīga, un vara to ļaunprātīgi izmanto.
Tā turpinot, meli, krāpšana un izlikšanās var kļūt par normu ne tikai varas nesējiem, bet arī visai sabiedrībai.Politiskā krīze, arī atbalsojas visās kultūras izpausmēs un tas jau ir drauds nācijas pastāvēšanai. Ir nepieciešams jauns sociālais līgums. Ne valsts prezidents, ne parlaments nav izrādījuši gatavību mainīt izkurtējušo sistēmu. Tāpēc pilsoniskai sabiedrībai, savas gribas īstenošanai ir jāveido ALTERNATĪVA institūcija, kurā dominētu pilsoniskās sabiedrības kompetenti pārstāvji. Ir nepieciešams, lai Latvijas politiskā sistēmā tiktu atbalstīta, atvērtība, uzticība un pilsoniskās sabiedrības ietekme uz politiku: Jāatjauno, demokrātijas atliekas, kuras vēl bija - tautas nobalsošanā ar ierosināšanas slieksni 10 000 parakstu. Vēlētājam jābūt iespējai, izvēlēt sev tīkamus deputātus, neatkarīgi no tā atrašanās, vienā vai otrā listē. Kā tas jau bija Latvijas brīvvalsts vēlēšanu likumā. · parlamentā pārstāvētās organizācijas nedrīkst monopolizēt ceļu pie varas, un jāvienkāršo partiju veidošanas kārtība un brīva, ārpus partiju pārstāvju iekļūšana parlamentā; · pilsoņiem jābūt plašākām iespējām izteikt savu politisko gribu ne tikai kārtējās vēlēšanās. Ir jāizveido vienkāršota tautas iniciatīvas īstenošanas sistēma, likumu ierosināšanai. · Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot referenduma slieksni un vēlēšanu likumu. Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties šai hartai."
Valfrīds Puķe Edvīns Puķe Gvido Puķe Jānis Danos Arvīds Platpers Mārtiņš Draudiņš https://twitter.com/satversme
Restartējam etnodiktatūru uz NACIONĀLU, ekoloģiski orientētu sociālatbildīgu tirgus ekonomiku. Demokrātiskā centra LAN biedrs https://www.facebook.com/eurorevolution
Partija ir tāds pats, demokrātisks cilvēku biedrošanās veids, ka jeb kurš cits, kā biedrības arodbiedrības ,vai interešu klubi.
1922. gada Satversmē nebija neviena vārda par partiju monopolu uz varu.
Partijas netraucē, ja tās noliek atpakaļ pie vietas, noņemot tām privilēģijas ,jeb kura indivīda, vai cita saraksta priekšā.
Vara pieder tautai ir vēlamais, bet ne faktiskais. Demokrātija ir mērāma ar indivīda ietekmes lielumu uz sev labvēlīgu, vai nelabvēlīgu lēmumu pieņemšanu.
Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot Latvijas Republiku, referenduma slieksni un vēlēšanu likumu. Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties HARTAI 13.
1977. gada 1. janvārī vairāki simti Čehoslovākijas intelektuāļu parakstīja Hartu 77. Tajā skanēja aicinājums Čehoslovākijas valdībai ievērot 1975. gada Helsinku konferences Noslēguma akta punktus par vārda brīvību.
1979. gada 23. augustā vairāk nekā 40 Baltijas disidentu parakstīja savu – Baltijas hartu. Hartas vārdu baltieši pieņēma Hartas 77 ietekmē. Baltijas hartas parakstītāji kā okupētu valstu pārstāvji iekļāva tajā politiskas prasības. Viņi pieprasīja Baltijas tautu tiesības lemt savu likteni. Arī atjaunot valstiskumu. Baltijas harta bija aicinājums PSRS, VFR, VDR valdībām, Atlantijas hartu parakstījušo valstu valdībām un ANO ģenerālsekretāram anulēt 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa paktu un novērst tā sekas. Vēlāk Baltijas harta pasaulē ieguva apzīmējumu – Baltijas memorands.
Baltijas hartas pieņemšanu organizēja disidenti no Lietuvas Brīvības līgas. Lietuvā cilvēktiesību aizstāvības kustībai bija senākās tradīcijas Baltijā. 1976. gadā tika dibināta Lietuvas Helsinku grupa, kas prasīja 1975. gada Helsinku konferences noslēguma dokumenta prasību ievērošanu Lietuvā.
Baltijas hartā cilvēktiesību aizstāvji aicināja pasauli atzīt Baltijas tautu tiesības uz nacionālo suverenitāti.
Baltijas hartu atbalstīja arī PSRS cilvēktiesību aizstāvji. Pazīstamākais no viņiem bija akadēmiķis Andrejs Saharovs. Vienīgā viņu piebilde bija tāda, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem par neatkarību jālemj referendumā.
"Latvijas valsts vara ir zaudējusi atgriezenisko saiti ar sabiedrību, kura nepieciešama lai tauta ticētu, ka vara to pārstāv.
Varai Latvijā vairs nav nepieciešams rēķināties ar sabiedrību. Tā uzskats, ka mērķis attaisno jeb kurus līdzekļus. Varas nesēji ņirgājas par demokrātiskiem principiem un ir viegli pērkama. Valdības vārdā tiek melots. Šodienas politiskā „elite”, ir līdzīga huntai. Notiek nepārtraukta posteņu un labumu tirgošana.
Partejiskums kļuvis par pretstatu sabiedrībai. Uzticību zaudējušās politiskās grupas (partijas) noārda visu politisko un saimniekošanas sistēmu. Atvērtas sabiedrības pamatiezīmes ir pienākums sniegt sabiedrībai atskaiti par paveikto un ne tikai „politiski”, bet gan likumīgi atbildēt par radītajiem zaudējumiem.
Atbildība atbilst demokrātiskas ,valstiskas un tiesiskas valsts normai,no kuras mums pat pēdas zudušas. Vairāk un vairāk Latvijas cilvēki nespēj saredzēt varā, nedz savas politiskās gribas, nedz ētikas nesējus. Tauta ir pacietīga, un vara to ļaunprātīgi izmanto.
Tā turpinot, meli, krāpšana un izlikšanās var kļūt par normu ne tikai varas nesējiem, bet arī visai sabiedrībai.Politiskā krīze, arī atbalsojas visās kultūras izpausmēs un tas jau ir drauds nācijas pastāvēšanai. Ir nepieciešams jauns sociālais līgums. Ne valsts prezidents, ne parlaments nav izrādījuši gatavību mainīt izkurtējušo sistēmu. Tāpēc pilsoniskai sabiedrībai, savas gribas īstenošanai ir jāveido ALTERNATĪVA institūcija, kurā dominētu pilsoniskās sabiedrības kompetenti pārstāvji. Ir nepieciešams, lai Latvijas politiskā sistēmā tiktu atbalstīta, atvērtība, uzticība un pilsoniskās sabiedrības ietekme uz politiku: Jāatjauno, demokrātijas atliekas, kuras vēl bija - tautas nobalsošanā ar ierosināšanas slieksni 10 000 parakstu. Vēlētājam jābūt iespējai, izvēlēt sev tīkamus deputātus, neatkarīgi no tā atrašanās, vienā vai otrā listē. Kā tas jau bija Latvijas brīvvalsts vēlēšanu likumā. · parlamentā pārstāvētās organizācijas nedrīkst monopolizēt ceļu pie varas, un jāvienkāršo partiju veidošanas kārtība un brīva, ārpus partiju pārstāvju iekļūšana parlamentā; · pilsoņiem jābūt plašākām iespējām izteikt savu politisko gribu ne tikai kārtējās vēlēšanās. Ir jāizveido vienkāršota tautas iniciatīvas īstenošanas sistēma, likumu ierosināšanai. · Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot referenduma slieksni un vēlēšanu likumu. Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties šai hartai."
Valfrīds Puķe Edvīns Puķe Gvido Puķe Jānis Danos
Arvīds Platpers
"LKP kopā, ne arī atsevišķi, kā TF vai IF nebija tiesīgas grozīt Latvijas Republikas pamatlikumu Satversmi. Latvijas garīgā, politiskā un ekonomiskā krīze ir tiešas ,šo grozījumu sekas. Atjaunojot Satversmi ,atjaunosim valsti, labklājību un saticību"
Latvija ir sociālo parazītu okupēta, huntas (koalīcijas padome) palīdzību, ārēju spēku pārvaldīta kolonija. Latvijas 505 431 strādājošajiem jāuztur 862 438 budžetnieki, 583 406 pensionāri, 14 nodokļos maksājot vairāk par 80%
Bet tā ir tikai maza daļa no izdevumiem. Tur jāpieskaita neskaitāmu telpu īre, to apsaimniekošana, nelietderīgi pētījumi, projekti, no kuriem vismaz 20% ir "otkati"
Kur "Dienvidu tilts" un "Gaismas pils" ir tikai sīka vienība uz kopējā valsts pārvaldes nelietderības fona. Līdz pat valsts DEFOLTAM augošu, parazitējošā slāņa augšanu nodrošina, izkropļotā SATVERSME.
Pirmām kārtā vēlēšanu un pavalstnieku likumi.
Tautai pietiek. Rīgas partija un biedrība Ceturtā Atmoda izstrādājusi, trīs soļu, Latvijas tautas glābšanas plānu:
LATVIJAS TAUTAS GLĀBŠANAS PLĀNS.
Šveice ir multilingvāla valsts, tajā ir četras oficiālās valodas: vācu, franču, itāļu un retoromāņu. Valsts demokrātija ir ļoti decentralizēta. Visi 26 kantoni šajā Alpu valstī, bauda ievērojamu autonomiju, konkurējot viena ar otru nodokļu jomā, tos regulē. Tas ļauj uzņēmumiem un iedzīvotājiem balsot arī ar kājām. Tā izveidojās Šveices "gudrās vadības sistēma", kas atveda Šveici pie labklājības un sociālā miera. Šveice šo mehānismu izmanto, bet grieķi un spāņi cenšas veltīgi. Visus Šveices valsts svarīgus jautājumus izlemj tauta, vienkārši rosināmā, tautas nobalsošanā.
1) Kamēr vēl iespējams, atjaunot tautas nobalsošanas, ierosināšanas slieksni - 10 000 paraksti.
2) Atjaunot 1922.gada Satversmi, pilnā apmērā, tautas nobalsošanā.
3) Ieviest Latvijā, tautas vēlēta prezidenta, prezidentālu valsti, iesniedzot šādu likumprojektu, tautas nobalsošanai.
Pēteris Lazda. ST nekalpo tautai un demokrātijai Paldies visiem labajiem saprātīgajiem cilvēkiem, kas šeit atbalstu teikuši! Atcerieties, cik nostiprinājusies bija PSKP, un tomēr tās vara oficiāli beidzās. Neoficiāli kompartijas metastāzes ir joprojām, tās mēs jūtam ik uz soļa. Grūtības, kas saistītas ar partokrātijas pārvarēšanu, nav un nebūs lielākas par posta un nabadzības grūtībām, kas jau ir un būs. Ielikteņa Gunāra Kūtra vadītā Satversmes tiesa neierosināja lietu uz manas Konstitucionālās sūdzības pamata. Satversmes tiesa noraidīja sūdzību ar sameklētiem un nepamatotiem argumentiem. Spriedums ir nepārsūdzams, un no jauna par šo pašu pantu vairs neļauj sūdzību iesniegt, to vienkārši ST vairs nepieņem. Atliek tikai vākt parakstus referendumam, lai tauta pieņemtu ne tikai grozījumu, bet vispār jaunu Saeimas vēlēšanu likumu. Pievienoju šeit mazu daļu no sūdzības (kuru nepieņēma): ( Juridiskais pamatojums te neseko) Tālāk pamatoju, kā tiesību normas neesamība Saeimas vēlēšanu likuma 9.pantā un kā šajā pantā tur esošā uzrakstītā norma aizskar manas kā Latvijas pilsoņa un vēlētāja pamattiesības, kas garantētas Satversmes 9.pantā un noteiktas ar starptautiskajiem Latvijai obligāti pildāmiem tiesību aktiem, kas jau minēti šeit iepriekš. Latvijas Republikas Pilsoņu kongresā tiku ievēlēts no Tukuma rajona ar lielāko balsu kā bezpartejiskais. Augstākajā Padomē es tiku ievēlēts arī ar iedzīvotāju pašu sastādītu sarakstu kā bezpartejiskais. Man nebija jāstājas nīstajās partijās. Nīstajās tāpēc, ka totalitārā režīma visu virzošais spēks bija “mīļotā” komunistiskā partija, kas mani kā disidentu par prasību dot brīvību Latvijai notiesāja un kā virzošais spēks nosūtīja uz Krievijas soda nometnēm. Uz ilgiem gadiem. Partija “Latvijas ceļš” uzsāka tautsaimniecības sagrāvi, “Tautas partija” un citas varas partijas pabeidza Latvijas izpostīšanu. Uzskatu, ka visa posta cēlonis ir partijas. Kā pieredzējis jurists es vēlētos turpināt darbu Saeimā, bet es nevēlos stāties partijā – tas man ir pretīgi – es zinu, ar ko tās nodarbojas un kā. Taču bez iestāšanās partijā apstrīdētās normas nepilnības dēļ es nevaru piedalīties kandidātu sarakstu iesniegšanā, ne pats es varu balotēties, jo tas viss man kā ap 800 000 bezpartejisko ar likumu ir liegts, es jūtos diskriminēts, uz mani attiecas ierobežojumi! Es labi apzinos, ka neesmu tādu diskrimināciju pelnījis, jo esmu cīnījies par brīvību, demokrātiju.Tagad es esmu atstumts ar likumu no tiesībām ņemt aktīvu dalību valsts pārvaldē. Ar likumu man ir atņemtas tiesības. Un atkal to ir izdarījušas varas partijas. Tiesības piedalīties valsts pārvaldē ir cilvēka pamattiesības, ko garantē augstāka juridiska spēka normatīvie akti. Šīs garantētās tiesības man ir ne tikai aizskartas, tās man ir atņemtas ar apstrīdēto normu, jo tajā nav iekļauta norma par arī bezpartejisko pilsoņu tiesībām aktīvi piedalīties valsts pārvaldē. Tās ir tās neesošās tiesību normas, kas nav iekļautas reāli uzrakstītajā Saeimas vēlēšanu likuma 9.panta esošajās normās. Tur papildus esošajām partiju tiesībām iesniegt sarakstus, vajadzēja būt normai, ka tiesības iesniegt kandidātu sarakstus ir partijām, partiju apvienībām un arī: “ 3) vēlētāju apvienībām vai sabiedriskām organizācijām”. . .
DEMOKRĀTISKU VĒLĒŠANU POZITĪVIE REZULTĀTI 1.Vēlēšanu procesā pilsoņi gūst gandarījumu par iespēju iespaidot valsts varu, izzūd apātija un nepatika pret partiju varu, rodas cerība nākotnei, atbildība par savu līdzdalību ar godīgu attieksmi pret valsts varu, mazinās nihilisms, noziedzība, spīta izsaukta kaitniecība, izzūd naids uz līdzcilvēkiem… 2.Saeimā ir tikai komisijas, nav partiju frakcijas un koalīcijas, katrs deputāts ir tiesīgs balsot par vai pret tikai pēc savas pārliecības līdzīgi kā to dara zvērinātie tiesās; tas paplašina lēmēju skaitu, viedokļu skaitu, rada vispusīgāk sagatavotus un izlemtus likumus, izbeigts partiju “tirgus” par ietekmi un savām interesēm, deputāti kļūst atbildīgāki un aktīvāki, jo nav vairs jāpakļaujas līgumu saistībām, ko uzspiež koalīcijas padome vai frakcijas vadība dažu lēmēju sastāvā…
3.Valdību var sastādīt par Ministru prezidentu pilnvarotais pēc saviem ieskatiem, bez partiju diktāta un no profesionāliem speciālistiem; valdība vairs nediktē parlamentam, bet tikai patstāvīgi realizē izpildvaru un sagatavo likumprojektus – tiek reāli atdalīta likumdevēja vara no izpildvaras… 4.Ievērojami mazinās korupcijas iespējas no varas puses lobēt atsevišķu uzņēmēju intereses, jo ir mazāka iespēja uzpirkt daudzus deputātus, pretēji tikai dažu partijas “bosu” uzpirkšanai, kas diktē pakļautajiem, kā rīkoties un balsot. 5.Tiek mazināta partiju veiktā pirmsvēlēšanu aģitācijas masīvā vēlētāju iespaidošana balsot par skaļajiem; vēlētāji paši var izlemt balsot par saviem izvirzītajiem un zināmajiem cilvēkiem. 6.Mazinās iespēja iespaidot balsu skaitīšanas rezultātus, jo būtībā nav vairs viens organizēts (partijas) spēks, kam netrūkst līdzekļu iespaidot par balsošanas rezultātiem atbildīgos. 7.Valsts vadībā vairs nekautrējas iet saprātīgie, taisnīgie, godprātīgie, bet partokrātijas apstākļos viņi nevēlas saistīties ar negodīgajiem – partijas ir radījušas par sevi ļoti sliktu iespaidu.
Gvido Puke ,biedrības Ceturtā Atmoda vārdā, iesniedza iniciatīvu atjaunot 1922 gada Satversmi, pavalstniecības,vēlēšanu likumus, bez partiju monopola iesniegt deputātu kandidātu sarakstus un procentu barjerām.
Gvido Puke ,biedrības Ceturtā Atmoda vārdā, iesniedza iniciatīvu atjaunot 1922 gada Satversmi, vēlēšanu likumu, bez partiju monopolu iesniegt deputātu kandidātu sarakstus un procentu barjerām.
"revolucionery" 3 Atmoda izmenili konstituciju , izmeniv zakon o poddanstve, referendumah i vyborah.
poetomu jurediceski ne mogli objavit o vostanovleniji gosudarsta a tolko gosudarstvennosti. poskolku izmenili osnovnoj zakon.
Jesli vernut zakon ,rusytsa vsia sistema hunty.
Atjaunojot vēlēšanu likumu, balsojot par jebkuru kandidātu, neatkarīgi no partijas un saraksta netiks ievēlēti visa strīpa, nelietderīgo birokrātu - paklausīgo pogu spiedēju, ar saviem darbā iekārtojamiem draugiem un ģimenes locekļiem, bet labākajā gadījumā saraksta pirmās personas, kuri ,ka simts ,neatkarīgi savu vēlētāju, ne tikai partiju, pārstāvji ,vairs nepakļaujas ekonomisku ,vai politisku grupējumu "īkšķa komandām" un atbildēs ar savu nevis partijas atbildību, neļaujot pieņemt tautai nelietderīgus lēmumus.
Tautas vara var realizēties tikai savu pārstāvju deleģēšanas principā, kurš šodien novests līdz nožēlojamai iespējai izvēlēties mazāko no ļaunumiem ,piedāvātajos ,it kā 5% pārsniegušajos partiju sarakstos. Bez jebkādām iespējām ievēlēt sev tīkamu ,atbildīgu pārstāvi varā, neatkarīgi no saraksta.
google translate
Восстановление закона о выборах, голосовать за любого кандидата, независимо от партийной, и список будет избран весь полоса, бесполезных чиновников - послушная кнопку spiedēju, желательно работать со своими друзьями и членами семьи, но в списке лучших первым человеком, который, сто, независимо от своих избирателей не только партий, представители больше не делают экономических или политических групп "команды пальца", а вместо ответа со своей гражданской ответственности, позволяя людям принимать ненужные решения.
Kā ,pēc Jūsu domām, vai tuvākā laikā ir iespējams "atzombēt" ,vismaz daļu etnisko latviešu un citu etnosu un radīt kopēju kustību ar mērķi atjaunojot 1922 gada konstitūciju, pvalstniecības un vēlēšanu likumu,bez partiju monopola, procentu barjerām?
Столько образцовых секретарей Союза писателей Латвийской ССР, членов ЦК КПЛ вдруг оказались борцами за независимость и пламенными националистами! А может и классики в глубине души были такими же жалкими приспособленцами? - Labi!
Vienam nevar piekrist - ir pietiekoši daudz ,inteleģentu, nenozombētu latviešu ,kuri gan Puškinu, gn Dostojevski lasījuši.
Tikai viņi klusē jo ir neizpratnē par abu nometņu darbību. Ar viņiem ir jārunā un abās pusēs, norādot ,ka krievs, polis, čigāns nan ienaidnieks latvietim un otrādi ,bet gan mūsu kopējāis ienaidnieks sēž Jēkaba ielā ar neaptverami lielu svītu ,tadiem pašiem tēriņiem un nelietderīgu darbību. Pārtraukt rādīt vienam uz otru ar pirkstiem ,vēršot visus pirkstus jauno kakla kungu virziena. Nesaprātīgākiem skaidrot, - Neiespējami mīlēt šo zemi, vienlaicīgi ienīstot vienam otru. Tas ir jānes tautā, tad viss aizies.
Aiz Ulmaņa laika nāca deportācijas kolhozi utt, un šodien maz ir cilvēku kuri atceras 20 tos gadus ,tapēc loģiska ir Ulmaņa laika idealizēšana. bet nesaskatu problēmu ,jo arī Ulmanis neizmainīja satversmi ,bet gan apturēja, Šāds uzsaukums tautai:
Vai 10 baušļi ir novecojuši ,vai jāuzlabo?
Tāpat ir ar valsts konstitūciju – satversmi, pie kuras strādāja gaišākie prāti, kas radīja to lakonisku. To varēja uzskatīt ,kā labāko konstitūciju Eiropā. Viss bija labi līdz pat Ulmaņa laiku beigām. Tad sekoja 1991 gada atmoda. Politiķu nemitīgas satversmes "uzlabošanas" rezultātā, demokrātiska parlamenta vietā esam izveidojuši sarežģītu, nedemokrātisku, valsts pārvaldes sistēmu, huntai līdzīgu veidojumu, ar deputātiem marionetēm, un varu, kas koncentrētu dažu cilvēku rokās. Rezultātā esam ieguvuši viskroplāko mežonīgā kapitālisma paveidu, kurai nav nekā no pašreiz civilizētā pasaule atzītās sociāli atbildīgās tirgus ekonomikas. Nepieciešams atjaunot 1922. gada satversmes pavalstniecības un vēlēšanu likumi ar brīvajiem sarakstiem, bez partiju monopola un procentu barjerām. un 99% probļēmu - politisku, etnisku, ekonomisku atkritīs pašas no sevis.
Satversmi izkropļoja Trešās Atmodas "revolucionāri" nonākot saeimā, jo Latvija ir unikāla valsts kurā notika revolūcija kardināli nomainot valsts iekārtu no komunistiskas uz kapitālistisku, nenomainot pārvaldes aparāta personālijas..
Ceturtajai atmodai ir jāveic tas, ko neizdarīja trešā - ar referendumu, jāatjauno Latvijas valsts ar tās satversmi.
Ir nepieciešams atgriezties pie 1922 gada satversmes ,proti vēlēšanu un pavalstniecības likumiem un 99% jautājumu - politisku, etnisku, ekonomisku atkritīs .
To izkropļoja Trešās Atmodas "revolucionāri" nonākot saeimā.
Latvija ir unikāla valsts. veicām revolūciju kardināli nomainot valsts iekārtu no komunistiskas uz kapitālistisku, praktiski nenomainot valdību. Varētu vēl paanalizēt, cik leģitīma ši Latvijas valsts valstiskuma [ne valsts] atjaunošana ,nemainot veco valdību bija?
Ir nepieciešams atgriezties pie 1922 gada satversmes ,proti vēlēšanu un pavalstniecības likumiem un 99% jautājumu - politisku, etnisku, ekonomisku atkritīs Jūsu domas?
Procentuāli ,daudz lielāku robu ,iedzīvotāju makos iecērt ,pieliktie gāzei nodokļi.
"šeit ir svarīgi saglabāt Saeimas sastāvu aptuveni tādu, kāds tas ir tagad - saprātīgu. Lai tas tā notiktu, nepieciešams panākt, lai Jūsu mīļā opozīcijas partija iegūtu pēc iespējas mazāk balsu Saeimā un nodrošināt, ka svarīgu lēmumu pieņemšanā netiek pie teikšanas atkal kaut kādi oligarhie veidojumi, kas par patīkamu atlīdzību pagarinās Krievijas okupāciju šeit. Attiecīgi nedrīkst pieļaut pilsonības piešķiršanu visiem tiem 300 000 iedzīvotājiem, kas ir ienteresēti balsot tā, lai pašu dzīves apstāķļi būtiski pasliktinātos."
Kaut kas, te maigi izsakoties,neštimē. FAKTISKI lemjošo un to pēcteču sastāvs Latvijā ir nemainīgs 20 gadus , Neskaitot marionetes. Bet "viņu mīļā partija" ,nemaz nav bijusi pie teikšanas. Ideāli der teiciens ,par zagli ,kurš sauc visskaļāk, ķeriet zagli...
Bet uz to liekas ,tauta vairs negrim pavilkties. Būs jāizdomā kāds jauns bubulis ,kā piemērām Dūles piesauktā KORUPCIJA.
Jauks sauklis ,ne sliktāks par krieviem ,vai oļigarhiem, tālākai tautas debilizācijai
Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.
№234 Edvin Puke
28.03.2013
21:45
Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot Latvijas Republiku, referenduma slieksni un vēlēšanu likumu.
Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties HARTAI 13.
1977. gada 1. janvārī vairāki simti Čehoslovākijas intelektuāļu parakstīja Hartu 77. Tajā skanēja aicinājums Čehoslovākijas valdībai ievērot 1975. gada Helsinku konferences Noslēguma akta punktus par vārda brīvību.
1979. gada 23. augustā vairāk nekā 40 Baltijas disidentu parakstīja savu – Baltijas hartu. Hartas vārdu baltieši pieņēma Hartas 77 ietekmē. Baltijas hartas parakstītāji kā okupētu valstu pārstāvji iekļāva tajā politiskas prasības. Viņi pieprasīja Baltijas tautu tiesības lemt savu likteni. Arī atjaunot valstiskumu. Baltijas harta bija aicinājums PSRS, VFR, VDR valdībām, Atlantijas hartu parakstījušo valstu valdībām un ANO ģenerālsekretār am anulēt 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribent ropa paktu un novērst tā sekas. Vēlāk Baltijas harta pasaulē ieguva apzīmējumu – Baltijas memorands.
Baltijas hartas pieņemšanu organizēja disidenti no Lietuvas Brīvības līgas. Lietuvā cilvēktiesību aizstāvības kustībai bija senākās tradīcijas Baltijā. 1976. gadā tika dibināta Lietuvas Helsinku grupa, kas prasīja 1975. gada Helsinku konferences noslēguma dokumenta prasību ievērošanu Lietuvā.
Baltijas hartā cilvēktiesību aizstāvji aicināja pasauli atzīt Baltijas tautu tiesības uz nacionālo suverenitāti.
Baltijas hartu atbalstīja arī PSRS cilvēktiesību aizstāvji. Pazīstamākais no viņiem bija akadēmiķis Andrejs Saharovs. Vienīgā viņu piebilde bija tāda, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem par neatkarību jālemj referendumā.
http://www.harta12.ee/est/
http://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/9…
http://rus.postimees.ee/1040058/hartija-…
http://rus.postimees.ee/1048512/hartija-…
HARTA 13
Latvijas nācija briesmās !
"Latvijas valsts vara ir zaudējusi atgriezenisko saiti ar sabiedrību, kura nepieciešama lai tauta ticētu, ka vara to pārstāv.
Varai Latvijā vairs nav nepieciešams rēķināties ar sabiedrību. Tā uzskats, ka mērķis attaisno jeb kurus līdzekļus. Varas nesēji ņirgājas par demokrātiskiem principiem un ir viegli pērkama. Valdības vārdā tiek melots. Šodienas politiskā „elite”, ir līdzīga huntai.
Notiek nepārtraukta posteņu un labumu tirgošana.
Partejiskums kļuvis par pretstatu sabiedrībai. Uzticību zaudējušās politiskās grupas (partijas) noārda visu politisko un saimniekošanas sistēmu. Atvērtas sabiedrības pamatiezīmes ir pienākums sniegt sabiedrībai atskaiti par paveikto un ne tikai „politiski”, bet gan likumīgi atbildēt par radītajiem zaudējumiem.
Atbildība atbilst demokrātiskas ,valstiskas un tiesiskas valsts normai,no kuras mums pat pēdas zudušas.
Vairāk un vairāk Latvijas cilvēki nespēj saredzēt varā, nedz savas politiskās gribas, nedz ētikas nesējus. Tauta ir pacietīga, un vara to ļaunprātīgi izmanto.
Tā turpinot, meli, krāpšana un izlikšanās var kļūt par normu ne tikai varas nesējiem, bet arī visai sabiedrībai.Politiskā krīze, arī atbalsojas visās kultūras izpausmēs un tas jau ir drauds nācijas pastāvēšanai.
Ir nepieciešams jauns sociālais līgums. Ne valsts prezidents, ne parlaments nav izrādījuši gatavību mainīt izkurtējušo sistēmu. Tāpēc pilsoniskai sabiedrībai, savas gribas īstenošanai ir jāveido ALTERNATĪVA institūcija, kurā dominētu pilsoniskās sabiedrības kompetenti pārstāvji.
Ir nepieciešams, lai Latvijas politiskā sistēmā tiktu atbalstīta, atvērtība, uzticība un pilsoniskās sabiedrības ietekme uz politiku:
Jāatjauno, demokrātijas atliekas, kuras vēl bija - tautas nobalsošanā ar ierosināšanas slieksni 10 000 parakstu.
Vēlētājam jābūt iespējai, izvēlēt sev tīkamus deputātus, neatkarīgi no tā atrašanās, vienā vai otrā listē. Kā tas jau bija Latvijas brīvvalsts vēlēšanu likumā.
· parlamentā pārstāvētās organizācijas nedrīkst monopolizēt ceļu pie varas, un jāvienkāršo partiju veidošanas kārtība un brīva, ārpus partiju pārstāvju iekļūšana parlamentā;
· pilsoņiem jābūt plašākām iespējām izteikt savu politisko gribu ne tikai kārtējās vēlēšanās. Ir jāizveido vienkāršota tautas iniciatīvas īstenošanas sistēma, likumu ierosināšanai.
· Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot referenduma slieksni un vēlēšanu likumu.
Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties šai hartai."
Valfrīds Puķe
Edvīns Puķe
Gvido Puķe
Jānis Danos
Arvīds Platpers
Mārtiņš Draudiņš
https://twitter.com/satversme
№376 Edvin Puke
28.03.2013
21:42
Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot Latvijas Republiku, referenduma slieksni un vēlēšanu likumu.
Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties HARTAI 13.
1977. gada 1. janvārī vairāki simti Čehoslovākijas intelektuāļu parakstīja Hartu 77. Tajā skanēja aicinājums Čehoslovākijas valdībai ievērot 1975. gada Helsinku konferences Noslēguma akta punktus par vārda brīvību.
1979. gada 23. augustā vairāk nekā 40 Baltijas disidentu parakstīja savu – Baltijas hartu. Hartas vārdu baltieši pieņēma Hartas 77 ietekmē. Baltijas hartas parakstītāji kā okupētu valstu pārstāvji iekļāva tajā politiskas prasības. Viņi pieprasīja Baltijas tautu tiesības lemt savu likteni. Arī atjaunot valstiskumu. Baltijas harta bija aicinājums PSRS, VFR, VDR valdībām, Atlantijas hartu parakstījušo valstu valdībām un ANO ģenerālsekretār am anulēt 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribent ropa paktu un novērst tā sekas. Vēlāk Baltijas harta pasaulē ieguva apzīmējumu – Baltijas memorands.
Baltijas hartas pieņemšanu organizēja disidenti no Lietuvas Brīvības līgas. Lietuvā cilvēktiesību aizstāvības kustībai bija senākās tradīcijas Baltijā. 1976. gadā tika dibināta Lietuvas Helsinku grupa, kas prasīja 1975. gada Helsinku konferences noslēguma dokumenta prasību ievērošanu Lietuvā.
Baltijas hartā cilvēktiesību aizstāvji aicināja pasauli atzīt Baltijas tautu tiesības uz nacionālo suverenitāti.
Baltijas hartu atbalstīja arī PSRS cilvēktiesību aizstāvji. Pazīstamākais no viņiem bija akadēmiķis Andrejs Saharovs. Vienīgā viņu piebilde bija tāda, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem par neatkarību jālemj referendumā.
http://www.harta12.ee/est/
http://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/9…
http://rus.postimees.ee/1040058/hartija-…
http://rus.postimees.ee/1048512/hartija-…
HARTA 13
Latvijas nācija briesmās !
"Latvijas valsts vara ir zaudējusi atgriezenisko saiti ar sabiedrību, kura nepieciešama lai tauta ticētu, ka vara to pārstāv.
Varai Latvijā vairs nav nepieciešams rēķināties ar sabiedrību. Tā uzskats, ka mērķis attaisno jeb kurus līdzekļus. Varas nesēji ņirgājas par demokrātiskiem principiem un ir viegli pērkama. Valdības vārdā tiek melots. Šodienas politiskā „elite”, ir līdzīga huntai.
Notiek nepārtraukta posteņu un labumu tirgošana.
Partejiskums kļuvis par pretstatu sabiedrībai. Uzticību zaudējušās politiskās grupas (partijas) noārda visu politisko un saimniekošanas sistēmu. Atvērtas sabiedrības pamatiezīmes ir pienākums sniegt sabiedrībai atskaiti par paveikto un ne tikai „politiski”, bet gan likumīgi atbildēt par radītajiem zaudējumiem.
Atbildība atbilst demokrātiskas ,valstiskas un tiesiskas valsts normai,no kuras mums pat pēdas zudušas.
Vairāk un vairāk Latvijas cilvēki nespēj saredzēt varā, nedz savas politiskās gribas, nedz ētikas nesējus. Tauta ir pacietīga, un vara to ļaunprātīgi izmanto.
Tā turpinot, meli, krāpšana un izlikšanās var kļūt par normu ne tikai varas nesējiem, bet arī visai sabiedrībai.Politiskā krīze, arī atbalsojas visās kultūras izpausmēs un tas jau ir drauds nācijas pastāvēšanai.
Ir nepieciešams jauns sociālais līgums. Ne valsts prezidents, ne parlaments nav izrādījuši gatavību mainīt izkurtējušo sistēmu. Tāpēc pilsoniskai sabiedrībai, savas gribas īstenošanai ir jāveido ALTERNATĪVA institūcija, kurā dominētu pilsoniskās sabiedrības kompetenti pārstāvji.
Ir nepieciešams, lai Latvijas politiskā sistēmā tiktu atbalstīta, atvērtība, uzticība un pilsoniskās sabiedrības ietekme uz politiku:
Jāatjauno, demokrātijas atliekas, kuras vēl bija - tautas nobalsošanā ar ierosināšanas slieksni 10 000 parakstu.
Vēlētājam jābūt iespējai, izvēlēt sev tīkamus deputātus, neatkarīgi no tā atrašanās, vienā vai otrā listē. Kā tas jau bija Latvijas brīvvalsts vēlēšanu likumā.
· parlamentā pārstāvētās organizācijas nedrīkst monopolizēt ceļu pie varas, un jāvienkāršo partiju veidošanas kārtība un brīva, ārpus partiju pārstāvju iekļūšana parlamentā;
· pilsoņiem jābūt plašākām iespējām izteikt savu politisko gribu ne tikai kārtējās vēlēšanās. Ir jāizveido vienkāršota tautas iniciatīvas īstenošanas sistēma, likumu ierosināšanai.
· Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot referenduma slieksni un vēlēšanu likumu.
Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties šai hartai."
Valfrīds Puķe
Edvīns Puķe
Gvido Puķe
Jānis Danos
Arvīds Platpers
Mārtiņš Draudiņš
https://twitter.com/satversme
№585 Edvin Puke
→ Борис Марцинкевич,
26.03.2013
12:17
Demokrātiskā centra LAN biedrs https://www.facebook.com/eurorevolution
№582 Edvin Puke
→ Red Fox,
26.03.2013
12:12
Demokrātija ir mērāma ar indivīda ietekmes lielumu uz sev labvēlīgu, vai nelabvēlīgu lēmumu pieņemšanu.
№580 Edvin Puke
→ Борис Марцинкевич,
26.03.2013
11:57
№577 Edvin Puke
26.03.2013
11:43
Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot Latvijas Republiku, referenduma slieksni un vēlēšanu likumu.
Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties HARTAI 13.
1977. gada 1. janvārī vairāki simti Čehoslovākijas intelektuāļu parakstīja Hartu 77. Tajā skanēja aicinājums Čehoslovākijas valdībai ievērot 1975. gada Helsinku konferences Noslēguma akta punktus par vārda brīvību.
1979. gada 23. augustā vairāk nekā 40 Baltijas disidentu parakstīja savu – Baltijas hartu. Hartas vārdu baltieši pieņēma Hartas 77 ietekmē. Baltijas hartas parakstītāji kā okupētu valstu pārstāvji iekļāva tajā politiskas prasības. Viņi pieprasīja Baltijas tautu tiesības lemt savu likteni. Arī atjaunot valstiskumu. Baltijas harta bija aicinājums PSRS, VFR, VDR valdībām, Atlantijas hartu parakstījušo valstu valdībām un ANO ģenerālsekretāram anulēt 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa paktu un novērst tā sekas. Vēlāk Baltijas harta pasaulē ieguva apzīmējumu – Baltijas memorands.
Baltijas hartas pieņemšanu organizēja disidenti no Lietuvas Brīvības līgas. Lietuvā cilvēktiesību aizstāvības kustībai bija senākās tradīcijas Baltijā. 1976. gadā tika dibināta Lietuvas Helsinku grupa, kas prasīja 1975. gada Helsinku konferences noslēguma dokumenta prasību ievērošanu Lietuvā.
Baltijas hartā cilvēktiesību aizstāvji aicināja pasauli atzīt Baltijas tautu tiesības uz nacionālo suverenitāti.
Baltijas hartu atbalstīja arī PSRS cilvēktiesību aizstāvji. Pazīstamākais no viņiem bija akadēmiķis Andrejs Saharovs. Vienīgā viņu piebilde bija tāda, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem par neatkarību jālemj referendumā.
http://www.harta12.ee/est/
http://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/9…
http://rus.postimees.ee/1040058/hartija-…
http://rus.postimees.ee/1048512/hartija-…
HARTA 13
Latvijas nācija briesmās !
"Latvijas valsts vara ir zaudējusi atgriezenisko saiti ar sabiedrību, kura nepieciešama lai tauta ticētu, ka vara to pārstāv.
Varai Latvijā vairs nav nepieciešams rēķināties ar sabiedrību. Tā uzskats, ka mērķis attaisno jeb kurus līdzekļus. Varas nesēji ņirgājas par demokrātiskiem principiem un ir viegli pērkama. Valdības vārdā tiek melots. Šodienas politiskā „elite”, ir līdzīga huntai.
Notiek nepārtraukta posteņu un labumu tirgošana.
Partejiskums kļuvis par pretstatu sabiedrībai. Uzticību zaudējušās politiskās grupas (partijas) noārda visu politisko un saimniekošanas sistēmu. Atvērtas sabiedrības pamatiezīmes ir pienākums sniegt sabiedrībai atskaiti par paveikto un ne tikai „politiski”, bet gan likumīgi atbildēt par radītajiem zaudējumiem.
Atbildība atbilst demokrātiskas ,valstiskas un tiesiskas valsts normai,no kuras mums pat pēdas zudušas.
Vairāk un vairāk Latvijas cilvēki nespēj saredzēt varā, nedz savas politiskās gribas, nedz ētikas nesējus. Tauta ir pacietīga, un vara to ļaunprātīgi izmanto.
Tā turpinot, meli, krāpšana un izlikšanās var kļūt par normu ne tikai varas nesējiem, bet arī visai sabiedrībai.Politiskā krīze, arī atbalsojas visās kultūras izpausmēs un tas jau ir drauds nācijas pastāvēšanai.
Ir nepieciešams jauns sociālais līgums. Ne valsts prezidents, ne parlaments nav izrādījuši gatavību mainīt izkurtējušo sistēmu. Tāpēc pilsoniskai sabiedrībai, savas gribas īstenošanai ir jāveido ALTERNATĪVA institūcija, kurā dominētu pilsoniskās sabiedrības kompetenti pārstāvji.
Ir nepieciešams, lai Latvijas politiskā sistēmā tiktu atbalstīta, atvērtība, uzticība un pilsoniskās sabiedrības ietekme uz politiku:
Jāatjauno, demokrātijas atliekas, kuras vēl bija - tautas nobalsošanā ar ierosināšanas slieksni 10 000 parakstu.
Vēlētājam jābūt iespējai, izvēlēt sev tīkamus deputātus, neatkarīgi no tā atrašanās, vienā vai otrā listē. Kā tas jau bija Latvijas brīvvalsts vēlēšanu likumā.
· parlamentā pārstāvētās organizācijas nedrīkst monopolizēt ceļu pie varas, un jāvienkāršo partiju veidošanas kārtība un brīva, ārpus partiju pārstāvju iekļūšana parlamentā;
· pilsoņiem jābūt plašākām iespējām izteikt savu politisko gribu ne tikai kārtējās vēlēšanās. Ir jāizveido vienkāršota tautas iniciatīvas īstenošanas sistēma, likumu ierosināšanai.
· Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot referenduma slieksni un vēlēšanu likumu.
Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties šai hartai."
Valfrīds Puķe
Edvīns Puķe
Gvido Puķe
Jānis Danos
http://www.draugiem.lv/edvin/
№566 Edvin Puke
26.03.2013
11:12
№530 Edvin Puke
06.01.2013
18:46
Paldies visiem labajiem saprātīgajiem cilvēkiem, kas šeit atbalstu teikuši! Atcerieties, cik nostiprinājusies bija PSKP, un tomēr tās vara oficiāli beidzās. Neoficiāli kompartijas metastāzes ir joprojām, tās mēs jūtam ik uz soļa. Grūtības, kas saistītas ar partokrātijas pārvarēšanu, nav un nebūs lielākas par posta un nabadzības grūtībām, kas jau ir un būs. Ielikteņa Gunāra Kūtra vadītā Satversmes tiesa neierosināja lietu uz manas Konstitucionālās sūdzības pamata. Satversmes tiesa noraidīja sūdzību ar sameklētiem un nepamatotiem argumentiem. Spriedums ir nepārsūdzams, un no jauna par šo pašu pantu vairs neļauj sūdzību iesniegt, to vienkārši ST vairs nepieņem. Atliek tikai vākt parakstus referendumam, lai tauta pieņemtu ne tikai grozījumu, bet vispār jaunu Saeimas vēlēšanu likumu. Pievienoju šeit mazu daļu no sūdzības (kuru nepieņēma): ( Juridiskais pamatojums te neseko)
Tālāk pamatoju, kā tiesību normas neesamība Saeimas vēlēšanu likuma 9.pantā un kā šajā pantā tur esošā uzrakstītā norma aizskar manas kā Latvijas pilsoņa un vēlētāja pamattiesības, kas garantētas Satversmes 9.pantā un noteiktas ar starptautiskajiem Latvijai obligāti pildāmiem tiesību aktiem, kas jau minēti šeit iepriekš. Latvijas Republikas Pilsoņu kongresā tiku ievēlēts no Tukuma rajona ar lielāko balsu kā bezpartejiskais. Augstākajā Padomē es tiku ievēlēts arī ar iedzīvotāju pašu sastādītu sarakstu kā bezpartejiskais. Man nebija jāstājas nīstajās partijās. Nīstajās tāpēc, ka totalitārā režīma visu virzošais spēks bija “mīļotā” komunistiskā partija, kas mani kā disidentu par prasību dot brīvību Latvijai notiesāja un kā virzošais spēks nosūtīja uz Krievijas soda nometnēm. Uz ilgiem gadiem. Partija “Latvijas ceļš” uzsāka tautsaimniecības sagrāvi, “Tautas partija” un citas varas partijas pabeidza Latvijas izpostīšanu. Uzskatu, ka visa posta cēlonis ir partijas. Kā pieredzējis jurists es vēlētos turpināt darbu Saeimā, bet es nevēlos stāties partijā – tas man ir pretīgi – es zinu, ar ko tās nodarbojas un kā.
Taču bez iestāšanās partijā apstrīdētās normas nepilnības dēļ es nevaru piedalīties kandidātu sarakstu iesniegšanā, ne pats es varu balotēties, jo tas viss man kā ap 800 000 bezpartejisko ar likumu ir liegts, es jūtos diskriminēts, uz mani attiecas ierobežojumi! Es labi apzinos, ka neesmu tādu diskrimināciju pelnījis, jo esmu cīnījies par brīvību, demokrātiju.Tagad es esmu atstumts ar likumu no tiesībām ņemt aktīvu dalību valsts pārvaldē. Ar likumu man ir atņemtas tiesības. Un atkal to ir izdarījušas varas partijas. Tiesības piedalīties valsts pārvaldē ir cilvēka pamattiesības, ko garantē augstāka juridiska spēka normatīvie akti. Šīs garantētās tiesības man ir ne tikai aizskartas, tās man ir atņemtas ar apstrīdēto normu, jo tajā nav iekļauta norma par arī bezpartejisko pilsoņu tiesībām aktīvi piedalīties valsts pārvaldē. Tās ir tās neesošās tiesību normas, kas nav iekļautas reāli uzrakstītajā Saeimas vēlēšanu likuma 9.panta esošajās normās. Tur papildus esošajām partiju tiesībām iesniegt sarakstus, vajadzēja būt normai, ka tiesības iesniegt kandidātu sarakstus ir partijām, partiju apvienībām un arī: “ 3) vēlētāju apvienībām vai sabiedriskām organizācijām”. . .
DEMOKRĀTISKU VĒLĒŠANU POZITĪVIE REZULTĀTI
1.Vēlēšanu procesā pilsoņi gūst gandarījumu par iespēju iespaidot valsts varu, izzūd apātija un nepatika pret partiju varu, rodas cerība nākotnei, atbildība par savu līdzdalību ar godīgu attieksmi pret valsts varu, mazinās nihilisms, noziedzība, spīta izsaukta kaitniecība, izzūd naids uz līdzcilvēkiem…
2.Saeimā ir tikai komisijas, nav partiju frakcijas un koalīcijas, katrs deputāts ir tiesīgs balsot par vai pret tikai pēc savas pārliecības līdzīgi kā to dara zvērinātie tiesās; tas paplašina lēmēju skaitu, viedokļu skaitu, rada vispusīgāk sagatavotus un izlemtus likumus, izbeigts partiju “tirgus” par ietekmi un savām interesēm, deputāti kļūst atbildīgāki un aktīvāki, jo nav vairs jāpakļaujas līgumu saistībām, ko uzspiež koalīcijas padome vai frakcijas vadība dažu lēmēju sastāvā…
3.Valdību var sastādīt par Ministru prezidentu pilnvarotais pēc saviem ieskatiem, bez partiju diktāta un no profesionāliem speciālistiem; valdība vairs nediktē parlamentam, bet tikai patstāvīgi realizē izpildvaru un sagatavo likumprojektus – tiek reāli atdalīta likumdevēja vara no izpildvaras…
4.Ievērojami mazinās korupcijas iespējas no varas puses lobēt atsevišķu uzņēmēju intereses, jo ir mazāka iespēja uzpirkt daudzus deputātus, pretēji tikai dažu partijas “bosu” uzpirkšanai, kas diktē pakļautajiem, kā rīkoties un balsot.
5.Tiek mazināta partiju veiktā pirmsvēlēšanu aģitācijas masīvā vēlētāju iespaidošana balsot par skaļajiem; vēlētāji paši var izlemt balsot par saviem izvirzītajiem un zināmajiem cilvēkiem.
6.Mazinās iespēja iespaidot balsu skaitīšanas rezultātus, jo būtībā nav vairs viens organizēts (partijas) spēks, kam netrūkst līdzekļu iespaidot par balsošanas rezultātiem atbildīgos.
7.Valsts vadībā vairs nekautrējas iet saprātīgie, taisnīgie, godprātīgie, bet partokrātijas apstākļos viņi nevēlas saistīties ar negodīgajiem – partijas ir radījušas par sevi ļoti sliktu iespaidu.
27.10.2012
№529 Edvin Puke
03.01.2013
12:16
№528 Edvin Puke
→ Lora Abarin,
03.01.2013
12:15
№526 Edvin Puke
→ Lora Abarin,
02.01.2013
23:06
№150 Edvin Puke
02.01.2013
20:54
№523 Edvin Puke
→ Lora Abarin,
02.01.2013
19:50
№382 Edvin Puke
02.12.2012
06:09
№387 Edvin Puke
→ Aleksejs Dimitrovs,
20.11.2012
05:55
№459 Edvin Puke
17.11.2012
03:30
№316 Edvin Puke
17.11.2012
03:13
№126 Edvin Puke
→ Vilnis P,
11.10.2012
17:08
№125 Edvin Puke
→ Люся Прибыльская,
11.10.2012
16:58
№77 Edvin Puke
→ Vilnis P,
11.10.2012
13:29