Labi, par Ušakovu tas mans subjektīvais viedoklis. Varbūt, ka tā arī nav.

Par otro daļu. Man nav vienkāršu risinājumu sarežģītām lietām. Es saprotu, ko Jūs sakat un daudz kam piekrītu, bet runa ir par samērīgumu. Kādēļ protestējot pret nacionālo politiku Lindermans neizvēlējās, piemēram, nošaut Dzintaru? Tīri, kā protesta formu?

Ceru un domāju, ka līdz etniskajam karam lietas nenonāks. Katrā ziņā nevaru iedomāties, ka es sāktu kaut ko dalīt ar kaimiņos dzīvojošo krievu ģimeni, kas ir jauki cilvēki un ar kuriem man ir lieliskas attiecības. Piekrītu, ka daļā latviešu tīri vēsturiski ir zināma ksenofobija pret krieviem. No vienas puses to var saprast, bet, protams, šobrīd tas ne aktuāli, ne pareizi.

Mani priecēja, cik daudz latvieši iestājās par SC ņemšanu valdībā rudenī, jo, manuprāt, ilgtermiņā tas bija pareizs lēmums ar visu viņu jocīgo ekonomisko programmu. Mani apbēdināja, ka Vienotības deputāti nespēja tikt galā ar pagātnes rēgiem un pietrūka drosmes. Ja nebūtu bijis šis referendums, esmu pārliecināts, ka nākamajā valdībā būtu bijis SC. Katrā ziņā es redzēju šo tuvināšanos un nebaidīšanos vienam no otra.

Vai Jūs gribat apgalvot, ka Latvijā vairs nav krievu plūsmas skolu? Būs jāpaskatās, ko esmu palaidis garām.

Par nodokļu nomaksu. Tas ir apsveicami un ikviens Latvijas iedzīvotājs saņem palīdzību no policijas, ugundzēsējiem, mediķiem, saņem bezmaksas vidējo izglītību utt. Bet saistīt ar mācību valodu šo jautājumu nezinu, cik ir pareizi. Piemēram, Īrijā strādā un maksā nodokļus vismaz pāris simti tūkstoši poļu, daudz arī latviešu un lietuviešu. Pasakiet Īrijai, ka viņiem tagad par valsts naudu obligāti jāatver poļu, latviešu un lietuviešu skolas. Vai, piemēram, tadžiku skolas Maskavā un ķīniešu Habarovskā, jo tie cilvēki tur strādā un maksā nodokļus. Latvijā ir daudz mazākumtautību skolas, kuras finansē valsts, bet manos piemēros tādu nebūs nekad.

Manuprāt, jaucat pāris būtiskas lietas. Kamēr ķīniešu valoda nav otra Latvijas valsts valoda, tā, protams, latviešu valodas likteni neietekmē. Problēmas sāksies, kad tā tiks atzīta par otru valsts valodu un šeit būs 30% ķīniešu. Latviešu valoda iznīktu tad ļoti ātri. Ja šī cēloņsakarība joprojām nav skaidra, aprakstīšu arī sīkāk.

Starp citu, vai zināt, ka Baltkrievijā 1995. gadā referendumā par otru valsts valodu tika atzīta krievu valoda. Vai zināt, ka tagad paši baltkrievi valodu, kurā viņi runā, sauc par "трасянка" - mikss starp krievu un baltkrievu valodām. Tas ir labs piemērs, ar ko riskē latviešu valoda. Jā, tās valodas ir radniecīgas un krievu valodai bija citas pozīcijas, bet tendenci tas parāda ļoti skaidri.

Vai varat precizēt, ko saprotat ar vienlīdzīgām tiesībām? Jūs domājat nepilsoņus vai visus krievvalodīgos Latvijā? Ja otrais variants, tad kur ir tā nevienlīdzība?

Gribētu sākt ar to, ka nekad, nekad neesmu pat domājis par kaut kādu deokupāciju, čemodāniem un stacijām. Un zinu, ka neesmu viens. Krievi bija, ir un būs šīs valsts sastāvdaļa. Viņi ir dzimuši šeit un Latvija ir vinu dzimtene. Tur nav diskusiju. Patiesībā, ja kāds latvietis runā par deokupāciju, tad man tas ir tikpat aizvainojoši, kā krieviem.

Par it kā pretrunu tajā, ko rakstīju. Pirmajā punktā es atzīst latviešu politiķu (un runa nav par 100 deputātiem, jo mēs runājam par 20 gadu periodu) kļūdas ar integrāciju, bet otrajā rakstu par pašu referendumu, ka tas bija apzināts gājiens (sitiens zem jostas vietas) no krievvalodīgo puses. It kā protests par neveiksmīgo nacionālo politiku, bet diemžēl tika izvēlēts neadekvāts un aizvainojošs līdzeklis. Nu, zināja visi krievvalodīgie, kā to uztvers latvieši. Un tomēr gāja un darīja. Bet, nu, var jau būt, ka aizvainojums par nacionālo politiku ir tik liels, ka uzskatīja šādu pazemojumu par adekvātu atbildi.

Par risinājumu. Kā jau rakstīju, tad biju par SC iesaistīšanu valdībā. Joprojām uzskatu, ka nav visi Latvijas krievi soc.demokrāti. Jābūt ir valdībā krievu uzvārdiem, latviešu partijās (izņemot, protams, VL) jābūt krietni vairāk krieviem, jo tikai tā krievi sapratīs, ka viņiem ir ietekme, ka viņi ir arī daļa no valsts, bet latvieši redzēs, ka krievi arī tikai vēl labu mūsu visu kopīgajai valstij.

Pāris komentāru par šo rakstu. Neesmu manījis latviešu vidū noskaņojumu "uzvarējām". Latvieši aizstāvējās un, neskatoties uz pārliecinošo PRET, neviens nejūtas kā uzvarētājs. Patiesībā sajūtas ir ļoti nepatīkamas. Pāris iemesli kādēļ:
1) Ar integrāciju mums neiet un problēmu ir daudz, par kurām lielā mērā ir atbildīgas latviešu politiķi. Vienlaikus tas nav attaisnojums uzbrukt valodai, kas ir absolūts svētums latviešiem. It īpaši zinot, ka balsis nesavāks. Tas ir sitiens no mugurpuses, sitiens guļošajam. Un to izdarīja ne jau tikai krievu politiķi. To izdarīja faktiski visa krievvalodīgo kopiena Latvijā, jo aktīvi aģitēja masu mediji, paši cilvēki un citi. Ja atceraties, pirms tam vāca parakstus, ka izglītībai jābūt tikai vienā valodā? Latvieši šo parakstu vākšanu ignorēja, jo atzina par neadekvātu un sabiedrību škelošanu. Bet, redz, ar ko atbildēja krievi.
2) Ušakovs & Co uzvedas lielīgi kā gaiļi tagad, kādi viņi ir malači. Tieši viņi jūtas kā uzvarētāji un staigā tagad ar pirkstiem gaisā. Tas, ko viņi ir izdarījuši, ir pamatīgi sašķēluši sabiedrību, palielinājuši Visu Latvijai atbalstītāju skaitu, bet jūtas ārkārtīgi pacilāti. Varbūt šāda sabiedrības šķelšana arī ir visa viņu politika? Cita jau nekā viņiem nav ko piedāvāt un man bail, ka tādā garā viņi arī turpinās nākotnē - veicinās dalījumu "viņi" un "mēs".

Rudenī pēc vēlēšanām es iestājos par to, ka SC jāņem valdībā. Tagad manās acīs Ušakovs ir persona non grata, bet tik un tā iestājos par risinājuma meklēšanu, tai skaitā aktīvāku krievu iesaistīšanu politikā (valdībā). Bet tas rūgtums un aizvainojums nezinu, kad un vai pazudīs. Un sevi raksturoju kā ļoti miermīlīgu un uz risinājumu vērstu cilvēku. Kas darās radikālāku cilvēku galvās, varu tikai minēt. Tāpat nevajag nenovērtēt latviešu miermīlīgo un it kā mīksto dabu - kad nokaitināti, no tā nebūs ne miņas. Es nebūt negribu draudēt, bet vienkārši jārēķinās, ka katrai mūsu darbībai ir sekas. Padomājiet - cik balsis nākamajās Saeimas vēlēsanās iegūs Visu Latvijai? Cik viegli tiks savākti paraksti par izglītību tikai vienā valodā?