Vadim, runa nav par trolejbusu vadītjiem utt. Tas bija tikai piemērs, lai palīdzēt Dmitrijam atbildēt uz jautājumu - vai viņš zin kādu gadījumu, kad cilvēks nav pieņemts darbā TAUTĪBAS dēļ. Vai arī gadījumu, kad kādam nav iedota vai atņemta pilsonība TAUTĪBAS dēļ.

Patiesībā jā, arī tas ir profesionālisma jautājums. Labam pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam jāprot apkalpot arī ķīnieti, kas prot tikai ķīniešu valodu un japāni, kas prot tikai japāņu valodu. Ir gadījies un pat izdevies:)

1991. gadā man bija 30.  Man stils tāds nenopietns :) Neuztveru šo forumu pārāk nopietni.
Andrejam: Kā atšķiru? Sievietes intuīcija un dzīves pieredze :)

Ikdienā neiznāk saskarties ar tāda tipa cilvēkiem, kā vairums šajā forumā, man pazīstamie krievi domā tāpat, kā Maija. Stereotips?
Bet ja nopietni, man ir savs priekšstats par krievu mentalitāti, bet es to nevaru  īsi uzrakstīt un diez vai ir vērts, nav īstā auditorija. Padomju gados man bija labi kontakti ar zinātniekiem Krievijā un nedaudz ir arī tagad. Ir kolēģi krievi, ar kuriem nav nekādu problēmu saprasties arī nacionālajos jautājumos.Ne jau Jūsu tautības dēļ nespētu ar Jums saprasties, bet gan uzskatu dēļ.

Tā kā par sētniekiem galvenokārt strādā vecākās paaudzes cilvēki, tad gan jau ka krievu valodu visi zin. Par Latviešu valodu neesmu tik pārliecināta :)

Par aptiekām un trolejbusu vadītājiem utt. Negribēt palīdzēt cilvēkam, kurš nonācis grūtībās, vienalga, kādā valodā runājot  -tas ir cilvēcības jautājums, to ar likumu tikpat neatrisināt. Bet nespēt palīdzēt, tāpēc ka nezin valodu, tas ir profesionalitātes jautājums.
Nedomāju, ka konkrētais trolejbusa vadītās bija tāds necilvēks, ka negribēja palīdzēt bērnam, kurš apmaldījies. Viņš vienkārši nesaprata, ko viņam jautā un tas nu ir profesionalitātes jautājums.

Dmitrij, vai ir zināms kāds konkrēts gadījums, kad kāds cilvēks nav pieņemts darbā tautības dēļ? Varbūt Jūs domājāt valodas prasmi? Manuprāt, latviešu valodas prasme Latvijā noteikti ir profesionalitātes pazīme pat sētniekam, nemaz nerunājot par augstākiem amatiem. Lai būtu skaidrāks, minēšu konkrētu piemēru: Mana meita vēl mācījās 2.klasē, kad netīšām iekāpa nepareizajā trolejbusā un apmaldījās, aizbrauca uz nepazīstamu Rīgas rajonu. Jautāja trolejbusa vadītājam, kā tikt atpakaļ. Trolejbusa vadītājs viņai atbildēja krieviski - nezinu, negribēja vai nemācēja. Kā tad ir  -esmu slikta māte, ka nebiju iemācījusi bērnam krievu valodu, vai arī tas tomēr bija slikts speciālists?

Kur Jūs te redzat rusofobiju? Man, gluži otrādi, šķiet, ka beidzot šeit parādījies kāds īsts krievs, nevis padomju pilsonis:)

Jā, Amerikā, Kanādā, Austrālijā, tāpat kā  Anglijā ir viena valsts valoda - angļu. Kāpēc viņiem pēc Anglijas ilgoties. Ir jau arī tur vietām kaut kādi aborigeni vai indiāņi  -rezervātos, lai netraucē.  Tur neviens vairs pat nepiemin, ka vajadzētu viņu valodu mācīties ...Biju Kanādā un dzīvoju rezervātā, indiāņu koledžā. Tur kanādieši viņiem māca atkal būt indiāņiem...
Nekā personīga, vienkārši tādas asociācijas radās...

Izlasīju. Manuprāt, ļoti labi pateikts. Parakstos zem katra vārda. Nikolaj, kas VĒL jums nepatīk!!!!!!

Intuīcija nostrādāja:) Kaut gan prāts diez ko tam netic. Dīvaini, bet mani neuztrauc Ušakova parakstīšanās. Es to saprotu kā cīņu par elektotrātu pret Lindemanu. Motivācija gan stipri dīvaina un neloģiska  -būt pret otru valsts valodu, bet parakstīties par referendumu. No otras puses, mēs aizmirstam, ka parakstus vāc NEVIS par otru valsts valodu, bet gan par referendumu, kas nodrošinātu iespēju BALSOT par otru valsts valodu. Pastāv arī iespēja parakstīties par referendumu un balsot pret, kat gan neredzu jēgu tā rīkoties. Varbūt Ušakovs redz? Un vai viņš tā tiešām darīs?
Ušakovs un Dzintars varētu nesaprasties citu iemeslu dēļ. Esmu aizrāvusies ar tādu lietu, kā socionika un, ja tai teorijai var ticēt, tad Ušakovs (tips - Jeseņins) un Dzintars (Štirlics) ir konfliktori.

Vismaz es nekad neesmu uzskatījusi nelatviešus par vienu krievvalodīgu fronti. Un Dzintars tieši krievus nosauca pašus pirmos, pie tam nevis kā kremļa pakalpiņus, bet gan kā Latvijas pilsoņus. Varam strīdēties par jēdzieniem tauta, tautība, pirmtauta, nācija, zeme,  valsts utt., bet nav tāda jēdziena - krievvalodīgie.
Latvieši lieto teicienu  - es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti. Tas varētu būt atbilstoši Страна un Государствo.
Patiesībā фишка varētu būt tā, ka Latvijā dzīvojošiem latviešiem Dzimtene un Tēvzeme ir viens un tas pats, bet citiem tie ir dažādi jēdzieni un grūti apvienot šo Tēvzemes un Dzimtenes mīlestību. Un, iespējams, kādā sirds kaktiņā gribas, lai šī Tēvzeme un Dzimtene būtu viens un tas pats - mīlu Krieviju, bet nekur braukt negribu un nevaru, neviens mani tur negaida, tādēļ gribu, lai Krievija nāk pie manis un ir tepat. No otras puses, veselais saprāts saka, ka diez vai tas būtu labi, jo te dzīvo aborigeni, kas to varētu nesaprast:)
Šajā sakarā iesaku visiem, arī latviešiem www.youtube.com  noskatīties Film of Raitis Vulf "The folklorist Sergey Olenkin". Vismaz mani, latvieti aizkustināja līdz asarām. Filma ir krievu valodā, ar angļu subtitriem. Domāju, galvenais ir nevis tas, ka filma ir par vecticībniekiem un dziedāšanu (tēma varētu būt jebkura), galvenais ir attieksme un piemērs, kā šo Dzimtenes un Tēvzemes mīlestību apvienot.

Kalvi, vai varat iedomāties tādu situāciju, ka Latvijā pēc 10 gadiem ir prezidents Raivis Dzintars un premjers Nils Ušakovs?

Starp citu, regulāri lasu diskusijas www.visulatvijai.lv, tikai neesmu tur pierģistrējusies. Atklāju, ka šeit ir interesantāk.

Первые поселения староверов появились в 50-60 годы XVII столетия в Курляндском герцогстве и в Латгалии, являвшейся частью Речи Посполитой. Начинается процесс формирования коренного русского населения Латвии. На данный момент потомки старообрядческих переселенцев составляют примерно пятую часть в русском национальном меньшинстве Латвии.
www.russkije.lv

Es vienmēr esmu balsojusi par zaļajiem, tikai vienu reizi par VL, jo likās ka viņi kļuvuši prātīgāki nacionālajos jautājumos. Gan zaļie, gan VL ir pret globalizāciju. Par ko un pret ko ir SC, neesmu sapratusi - labējie vai kreisie, liberāļi vai konsrvatīvie. Starp citu, man patika kaut kur uzpeldējusi ideja par antineoliberālo koalīciju SC + VL + ZZS, bet mani droši vien lielākā daļa nosauks par pilnīgi jukušu:) Neesmu izpētījusi, bet runā, ka SC ekonomiskā programma esot tuvāka VL, nevis Vienotībai vai ZRP. Nesen viens biedrs no Vienotības žēlojās, ka komisijās VL balsojot kopā ar opozīciju.
Pati jau arī tāds padomju cilvēks vien esmu, bet cenšos no tā tikt vaļā :)

Roman, varbūt nosauksiet mani par vecu deģenerāti, jo mazgadīga sen vairs neesmu, bet es tiešām nesaprotu, kāpēc labāk gribat būt par krievvalodīgu masu, bet nevis par krievu, ukraini, baltkrievu, ebreju utt. Bez tam meklēt savus senčus ir ļoti interesanti:)

Kādreiz bija tāds jēdziens - "kaunīgie latvieši", tie bija tie, kas kaunējās no savas tautības un ķēmojās pakaļ vāciešiem. Tagad uzradušies vesels bars "kaunīgo" krievu, ukraiņu, poļu, ebreju, jeb "russkojazičnije"... Nekā personīga :)
Par okupantiem -piemērs no dzīves: Mums bija kolēģis, paziņu viņu jau kā sirmu kungu. Ienāca Latvijā ar padomju armiju, appprecēja latvieti un palika dzīvot. Mūsu kolektīvā vienmēr bijuši dažādu tautu pārstāvji, bet darba specifikas dēļ nekad, arī padomju laikā nav bijušas problēmas ar latviešu valodu. Tomēr, pietika kurinātājam neprast latviski, lai visas arodbiedrības sapulces utt. notiktu krieviski. Un tā nu šis kolēģis  -krievs pēc tautības, vienmēr principā runāja tikai latviski un nekad Uzvaras dienā nestaigāja apkarinājies ar medaļām (atšķirībā no dažiem latviešiem). Un nekad, nevienam neienāktu prātā nosaukt viņu par okupantu, kaut arī viņš nekad nenoliedza, ka ir krievs.

Jā, Jums pietrūkst identitātes :) Arī es gribētu saprast, kas Jūs esat un ko vēlaties:) un daudziem latviešiem ir tāds pats jautājums.
Es savos identitātes meklējumos nokļuvu līdz  apmēram 1700.gadam, laikam, kad latviešiem deva uzvārdus. (internetā ir ieskanētas baznīcas grāmatas)
Uzskatīju sevi par rīdzinieci, bet patiesībā esmu 1/2 zemgaliete, 1/4 vidzemniece, 1/8 sēliete un 1/8 vāciete. Tomēr uzskatu sevi par vidzemnieci, jo tā identitātes daļa manī ir visdzīvākā.
Kādēļ man tas bija vajadzīgs? :) Vienkārši gribējās sava novada tautas tērpu :)
Ir milzīga atšķirība izjūtās  -var, jau kā deju kolektīvos piekabināt liekās bizes un uzvilkt visiem vienādus Nīcas brunčus, bet tas ir tikai teātris, izrādīšanās. Savējais ir pa īstam.
Nezinu, vai kāds no Jums ir skatījies šovu "Dziedošās ģimenes", bet mani pagājušā gada favorīti bija Ņikonovu ģimene no Talsiem. Viņi dziedāja gan krieviski, gan latviski, ieguva 3.vietu, apsteidot daudzus vokāli spēcīgākus dziedatājus, bet auditorija šim šovam - galvenokārt latvieši. Ņikonovu meitenēs veiksmīgi sadzīvoja divas identitātes - kurzemnieces un krievietes (jeb Dzimtene un Tēvzeme).
Es domāju, ka galvenā problēma ir tā, ka latviešiem nav pieņemama identitāte  -padomju cilvēks:)
Piedodiet par aizrādījumu, bet tikai "padomju cilvēks" var šajā lapā (neatceros vairs tieši, kurā vietā) ielikt bezgaumīgas varietē dejotājas minikleitās un ar "kokošņikiem" galvās. (var jau būt, ka tas atbilda kontekstam, neizlasīju) Uzskatu, ka tā ir ņirgāšanās par krievu tautastērpu. Īstie krievu tautas tērpi taču ir ļoti skaisti un gaumīgi.

Ir divas dažādas lietas - lepnums un lepnība (гордость и гордыня?). Jūsu piemērs nav lepnums, tā ir lepnība :) какая я исключительная - гордыня, не гордость

Pilnībā piekrītu, man jau sen tas bija ienācis prātā, tikai nezināju, kur vērsties ar šādu priekšlikumu.
Tas varētu būt piemineklis II pasaules kara upuriem.

Pilnīgi piekrītu, arī, man, ja runā par latviskumu, pirmā prātā nāk Ilga Reizniece. Ja var teikt "latviskums", tad droši vien ir arī  "krieviskums" un tad man nāk prātā Sergejs Oļenkins (nevis Lindermans:) ) un viņa "Iļjinskaja pjatņica".
Kāpēc nevarētu būt lepns, par to, ka ir krievs? Protams, nepietiek sist pie krūtīm un teikt   -esmu latvietis, krievs, čigāns, utt.  - tāpēc visiem mani jāciena, jāpadomā, ko tu kā savas tautas pārstāvis vari dot citiem, kādas ir tās vērtības, kuras tu nes. Es lepojos nevis ar to, ka esmu latviete, bet ar to, ka zinu un cienu savas tautas tradīcijas un ka mani bērni nesīs tās tālāk saviem bērniem. Arī Raivis Dzintars, cik zinu, ir savas tautas tradīciju nesējs. Tas, ka viņš ir arī politiķis, ir cits jautājums, bet viņš vismaz ir godīgs. Un par nacionāliem jautājumiem Jūs drīzāk sapratīs Raivis Dzintars, nevis, piemēram, Kārlis Šadurskis.

Pēc manām domām, krieviem drusku pietrūkst tāda veselīga nacionālisma.

Saite uz šo lapu ir ievietota www.visulatvijai.lv mājas lapā.