Protams, ka LV nevar saražot tās nepieciešamo patēriņu, bet LV uzņēmēju, kurš ražo LV nepieciešamos preces un pakalpojumus, nevajadzētu nostādīt nelabvēlīgākā situācijā attiecībā pret tā konkurentiem ārpus LV robežām.  Tad imports izkonkurē vietējo ražotāju LV un vietējais ražotājs nespēj konkurēt ar saviem sāncenšiem citos tirgos.  Tad vietējais uzņēmējs nevar atnest valstij nepieciešamos ienākumus no eksporta, lai citi LV finansētu preces un pakalpojumus, kuri netiek ražoti LV, un tirdzniecības bilance vēl joprojām būtu neitrāla vai pozitīva.

Noprotu, ka savā jautājumā aizskarat dziļas vēsturiskas rētas, kuras nav vienkārši dziedējamas un risināmas.  Šo jautājumu risināšana ir ilgs un pacietīgs process, kuram ir grūti noteikt iespējamo beigu termiņu, bet sākums ir saistīts ar realitātes apzināšanu, lai varētu sākt domāt par iespējamiem risinājumiem.

Šajā gadījumā bija runa par situāciju, kura bija izveidojusies 2008.gada novembrī.  Kā jau minējui savā intervijā, Latvijai tajā laikā bija augsts tekošā konta deficīts, kurš tika finansēts izmantojot aizņemtos līdzekļus, ilgstoša augstāka inflācija kā eirozonā, fiskālais jeb budžeta deficīts un pārvērtēta valūta.  Lai pēc iespējas ātrāk varētu normalizēt radušos situāciju, viens no risinājumiem (manā izpratnē draudzīgākais un taisnīgākais LV iedzīvotājiem) bija izmainīt valūtas piesaistes veidu!