Pirmo reizi daudzu gadu laikā man nav izdevies apkopot fonda „Vēsturiskā atmiņa” ikgadējo veikumu pirms Jaungada svētkiem. Gribu laboties.
 
Vispirms par 2013. gadā paveikto. Patiešām, padarīts ir daudz.
 
Pirmkārt, izdevumi
 


2013.gada martā laidām klajā dokumentu krājumu par soda ekspedīciju „Burvīgā ziema”, ko sagatavojām sadarbībā ar mūsu kolēģiem – arhīvu darbiniekiem no Baltkrievijas Republikas Tieslietu ministrijas Arhīvu un lietvedības departamenta. Līdz šim nekas tamlīdzīgs nav publicēts: krājumā iekļauti dokumenti no Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas arhīviem par konkrētu soda ekspedīciju, kas ļauj izsekot operācijas norisei, noteikt civiliedzīvotāju slepkavību mērogus un soda ekspedīcijas dalībnieku atbildību par izdarītajiem noziegumiem. Krājumā sniegti gan padomju, gan vācu un latviešu dokumenti (soda ekspedīcijas triecienspēku veidoja latviešu policijas bataljoni). Ar grāmatu iespējams iepazīties šeit.
 



Maijā izdevām nelielu Latvijas Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova aprakstu grāmatu «Секреты Советской Латвии (Из архивов ЦК КПЛ)» („Padomju Latvijas noslēpumi (no LKP CK arhīviem)”). Autors ilgu laiku strādāja ar agrākajā Latvijas partijas arhīvā glabātajiem dokumentiem un sniedz informāciju par interesantākajiem atradumiem. Grāmata ir ļoti interesanta un informatīva. Ar to jūs varat iepazīties šeit.
 



Septembra beigās iznāca manis sagatavotā grāmata «Протекторат Литва», („Lietuvas protektorāts”), kuras pamatā ir Lietuvas IeM Valsts drošības departamenta priekšnieka A.Povilaitis izmeklētās lietas materiāli no Lietuvas Īpašā arhīva fonda. Grāmata ir ļoti svarīga: tas ir pirmais materiāls, kurā sīki aprakstīta Lietuvas prezidenta Smetonas aizkulišu politika, kurš 1940. gadā izskatīja iespējas izveidot Lietuvā Trešā Reiha protektorātu, kā arī nacistu un lietuviešu specdienestu sadarbība. Grāmata maina mūsu priekšstatus par notikumiem, kas risinājās Lietuvā 1939. – 1940.gg. Starp citu, pašlaik es gatavoju papildinātu otro izdevumu, jo pirmā izdevuma tirāža izplatījās ļoti ātri. Grāmatu lasīt iespējams šeit.
 
Decembrī nāca klajā vairāki mūsu izdevumi.
 


Pirmkārt, dienas gaismu ieraudzīja Ukrainas Nacionālās piemiņas institūta sagatavotais un mūsu fonda izdotais izziņu materiāls «Сожженные села: Украина под нацистской оккупацией, 1941—1944 гг.» („Nodedzinātie ciemi: Ukraina nacistu okupācijas jūgā, 1941. – 1944.gg.”). Šis izdevums ir ļoti nozīmīgs: tajā sniegta informācija par 671 ciemu Ukrainā, ko nodedzinājuši nacistu soda ekspedīciju dalībnieki. Protams, šis saraksts nav pilnīgs, taču tas ir tikai sākums! 2013. gada sākumā šī grāmata iznāca ukraiņu valodā (tās tirāža bija 150 eksemplāri), savukārt mūsu izdevums – 1500 eksemplāri. Tuvākajā laikā organizēsim prezentācijas Ukrainā un nodosim izziņu materiālu bibliotēkām Ukrainā. Esmu cieši pārliecināts par to, ka šai grāmatai ir jābūt ikvienā bibliotēkā.
 


Decembrī klaja nāca arī «Историческая политика Латвии. Материалы к изучению» („Latvijas vēsturiskā politika. Izziņas materiāli”) (IMHOclub.lv publicēja dažus fragmentus no tās). Pateicoties Vladimira Simindeja veiktajam milzīgajam darbam, ekspertiem un visiem interesentiem tagad ir pieejami krievu valodā iztulkotie nozīmīgākie oficiālās Rīgas publicētie dokumenti, kas reglamentē Latvijas ierēdņu un zinātnieku attieksmi pret aktuāliem vai neviennozīmīgi vērtējamiem vēsturiskajiem jautājumiem. Šīs grāmatas lappusēs atrodams augsti stāvošu personu sniegtais politiskais vērtējums un „vēsturiskie” ieteikumi, kā arī sniegts latviešu oficiālās historiogrāfijas un propagandas izplatītās un skolu mācību literatūrā atrodamās informācijas detalizēts apskats un tematiskā izlase. Ar šiem materiāliem ieteicams iepazīties visiem, ko interesē vēstures notikumu politiskās instrumentalizācijas jautājumi.
 



Decembrī dienas gaismu ieraudzīja arī grāmata, kuras sagatavošanā piedalījās mūsu fonds. To laidām klajā nevis mēs, bet gan starptautiskais fonds „Demokrātija”. Tas ir dokumentu krājuma «Голод в СССР, 1929 — 1934» („Bads PSRS, 1929 – 1934”) trešais sējums, ko rediģēja profesors V.V.Kondrašins. Šim sējumam tika atlasīti un publikācijai sagatavoti dokumenti no Francijas un Šveices arhīviem.
 

Mūsu fonds strādāja ne tikai pie grāmatām
 
2013. gada martā tika pabeigts darbs pie dokumentālās filmas „Aizdzītā bērnība”, kuras pamatā ir soda ekspedīcijas „Burvīgā ziema” aculiecinieku atmiņas, ko dokumentējām 2011. – 2012.gg.



Tā ir filma par bērniem, kas kļuva par nacistu soda ekspedīciju upuriem, par tiem, kas tika aizdzīti uz Latviju, par tiem, kas bija spiesti vergot latviešu „saimnieku” labā. Par upuriem, kas vēl joprojām nav atzīti, jo pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ne šie cilvēki, ne arī viņu bērni un mazbērni nav saņēmuši pilsonību. Viņi bija spiesti saņemt pilsonību – naturalizēties. Un līdz pat šim laikam daudzi latviešu nacionālistiskās elites pārstāvji šos cilvēkus uzskata par tā saucamajiem „civilokupantiem”. Vergi, kas ar varu tika aizdzīti uz Latviju, tagad tiek uzskatīti par okupantiem. Mēs vēlamies pievērst uzmanību šai problēmai. Par to runājam gan filmā, gan arī izstādē „Aizdzītā bērnība. Nacistu soda operāciju nepilngadīgie upuri PSRS ziemeļrietumu rajonos. 1942. – 1944.gg.”, kas tika atklāta Minskā 2012. gada beigās un bija pieejama apmeklētājiem līdz 2013. gada sākumam. Pašlaik gatavojam jaunu šīs izstādes variantu, kas tiks atklāta Eiropā.
 
2013. gada novembrī iznāca vēl viena mūsu fonda atbalstītā filma. Tā stāsta par vienu no briesmīgākajām nacistu okupācijas periodā notikušajām traģēdijām – par notikumiem, kas risinājās Babij Jar.
 


Filmā pirmo reizi tiek demonstrētas šovasar dokumentētās liecības, ko sniedza starp dzīvajiem palikušie 1941. gadā Kijevā notikušās ebreju masveida slepkavības liecinieki. Diemžēl, sagatavojot filmu, tika pieļautas dažas kļūmes, taču kopumā filmai neapšaubāmi ir milzīga nozīme.



Ļoti liela nozīme ir arī projektam, pie kā darbu sākām 2013. gada martā – ar mūsu fonda atbalstu sāka strādāt baltkrievu arhīvu speciālistu sagatavotā atklātā elektroniskā datu bāze „Lielā Tēvijas kara gados nodedzinātie ciemi Baltkrievijā”. Šī datu bāze tiek pastāvīgi papildināta (pašlaik tajā iekļauti dati par 6261 ciemu), pie tam lasītāji var ne tikai iepazīties ar informāciju par nodedzinātajiem ciemiem, bet arī ar arhīvu dokumentu kopijām, kas liecina par iznīcināšanas apstākļiem. Ļoti ceru, ka mums pietiks spēka reiz sagatavot analoģisku datu bāzi par ciemiem, kas nacistu okupācijas laikā tika nodedzināti Krievijā.
 
Tādi ir mūsu fonda darbības galveniem rezultāti. Notikuši arī daudzi citi pasākumi: prezentācijas un apaļie galdi, esam piedalījušies starptautiskās konferencēs. Taču šeit ir minēts svarīgākais.
 
Apsolu, ka arī šis gads būs tikpat interesants. Vairākas grāmatas jau ir sagatavotas iespiešanai, pilnā sparā rit sagatavošanās lielai starptautiskai konferencei, strādājam arī pie jauniem arhīvu dokumentu krājumiem.
 
Starp citu, novembra beigās svinējām fonda „Vēsturiskā atmiņa” piecu gadu darba jubileju. Nelielai sabiedriskai organizācijai tas ir ilgs laiks, un to izdevies nodzīvot, pateicoties arī jūsu atbalstam, godātie lasītāji. Par to esam ļoti pateicīgi.
 

P.S. Darbu Aleksandrs un Vladimirs veica kopā, taču spīkera nastu nesīs Vladimirs Simindejs viens pats. Tā nu viņi ir nolēmuši. Priekšsēdētājs.