Ventspils brīvosta pēdējo desmit gadu laikā ir ģenerējusi virkni nesekmīgu projektu, kuri nu viens pēc otra valsts pārvaldībā esošajai Ventspils brīvostas pārvaldei (VBP) nes un nesīs vairāku desmitu daudzmiljonu zaudējumus.

Pietiek.com savā rakstā «Daudzsološais» Dendrolight aizgājis maksātnespējas ceļu ar 10 miljoniem Hipotēku bankas naudas min tikai daļu no valstij radītajiem zaudējumiem.

Pirmkārt, SIA Dendrolight Latvija vajadzībām VBP izbūvējusi infrastruktūru (telpas) vairāku miljonu (iespējams, desmitu miljonu) eiro apmērā.

Jāatzīmē, ka precīza summa nav zināma, jo VBP no sabiedrības, Ventspils pilsētas domes deputātiem un pārraugošajām ministrijām šo informāciju slēpj. Tāpat nav zināmi, kādi ir starp pusēm noslēgtā līguma nosacījumi. 2013.gadā SIA Dendrolight Latvija VBP nemaksāja telpu nomas maksu, jo viņus no šā pienākuma atbrīvoja VBP valde, tādējādi VBP faktiski uzņemoties bankas lomu. Ir zināms, ka par 2013. un 2014.gadu VBP no SIA Dendrolight Latvija bija jāsaņem (telpu nomas maksājums) 964 992 eiro apmērā, kura acīmredzot netiks saņemta.

Lai šo projektu realizētu VBP aizņēmās naudu bankās, šī mērķa realizēšanai ieķīlājot Ventspils pilsētas domes aktīvus. Arī šī informācija — cik liels ir kredīts, kādi aktīvi ir ieķīlāti un uz kādiem noteikumiem — tiek slēpta. Bankām VBP kreditēšana ir bezzaudējuma projekts, jo gadījumā, ja VBP nespēs norēķināties, tās vietā stāsies valsts.

Otrkārt, SIA Dendrolight Latvija nav vienīgais šāds projekts, kurā ieguldīti iespaidīgi VPB līdzekļi.

Līdzi projekti, ar iespējamām bēdīgām beigām ir SIA Arbo, EuroLCDs, SIA Eko Māja, SIA Heimdal Skonto Latvia u.c. Visi šiem projektiem ir norēķinu problēmas ar VBP un tie balancē uz bankrota robežas. VBP tos kreditē, atliekot vai atlaižot telpu nomas maksājumus. Šos projektus vieno arī fakts, ka pretēji likums Par ostām noteiktajam, ka brīvostas līdzekļus var ieguldīt tikai ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā, VBP šos līdzekļus ir ieguldījusi ražošanas uzņēmumu attīstībā.

Šādi VBP, iespējams, ir pārkāpusi likumu par kuru atbildīgajām personām vajadzētu nest juridisku atbildību. Ministru kabinetam būtu jāpieprasa visu pēdējo desmit gadu veikto VBP investīciju projektu izvērtēšanu, pirms tam atsaucot no VBP valdes pārstāvjus, kuri ir atbildīgi par šo projektu realizāciju.

VBP ir kārtējais Liepājas Metalurgs, kurš tiešā (bankrotējošie uzņēmumi) un netiešā veidā (VBP projektu izmaksas jāsedz no ostu maksājumiem) nes valstij desmitiem miljonu zaudējumu ik gadu.

Kurš uzņemsies atbildību par iespējamajām naudas plūsmas problēmām, gadījumā, ja izrādās, ka brīvosta nespēj vairs norēķināties ar saviem kreditoriem, un šis tiesiskais subjekts ir jāglābj valstij vai pārējiem Latvijas tranzīta nozares segmentiem?

Saskaņā ar likumu “Par ostām” Ventspils Brīvostas pārvalde (VBP), kā publisko tiesību subjekts, kuru izveidoja Ventspils pilsētas dome, likuma ietvaros atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Turklāt VBP augstākās pārvaldes orgāns — valde — tiek veidota solidāri: četrus valdes locekļus no tiem ieceļ Ventspils pilsētas dome, četri ir ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.

Tātad Ministru kabinets un Ventspils pilsētas dome ir atbildīgi par notiekošo VBP, tai skaitā par tās pieņemtajiem lēmumiem, atbalstot un noraidot investīciju projektus, lemjot par ostas attīstību un kredītresursu piesaistīšanu, nosakot, cik lieli un kādiem mērķiem ik gadus tiek tērēti VBP līdzekļi un vai tie tiek tērēti tikai un vienīgi ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai, kā to definē likums Par ostām vai tomēr daļa no tiem tiek izlietota atsevišķu amatpersonu iegribu nodrošināšanai, kas pats par sevi būtu nosodāms, ja ne krimināli sodāms fakts.

Diemžēl nākas secināt, ka VBP darbība netiek pienācīgi kontrolēta ne no atbildīgo ministriju, ne Ministru kabineta, Ventspils pilsētas domes, valsts kases un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes puses, jo ostu regulējošajā likumdošana neparedz pārraudzības institūciju, kas uzrauga brīvostu valdes darbu (Akciju sabiedrībās — Padome).

Šādai institūcijai, realizējot savu darbību, kā minimums būtu jāapstiprina VBP valdes pieņemtie budžeti, naudas plūsmas un kredītresursu piesaistes plāni, pārskati un investīciju programmas.

Spēkā esošā ostu darbības reglamentējošā normatīvā bāze ir novecojusi un neatbilst Latvijas valsts, tai skaitā Latvijas tranzīta nozares interesēm. Tā pieļauj atsevišķām ostu pārvalžu amatpersonām nekontrolētu iespēju patvaļīgi rīkoties ar ostu pārvalžu līdzekļiem, pašvaldību un valsts aktīviem, no kuriem atdeve būtu jāgūst Latvijas tranzīta nozarei un sabiedrībai kopumā, nevis atsevišķiem ostu pārvalžu darboņiem, to pietuvinātajiem politiķiem.

Pastāv ļoti daudz indikāciju, kas norāda, ka VBP pārvaldībā ir problēmas: Pasaules bankas ziņojums; VBP atsevišķu komersantu iespaidošanas politika; Daudzi ar tranzīta nozari nesaistīti, nesekmīgi attīstīti VBP investīciju projekti, kuru radītos zaudējumus VBP nākas segt no tranzīta nozares radītajiem ieņēmumiem.

Daļa no patreiz tiesiskajā aizsardzības statusā esošajiem projektiem SIA Arbo; SIA Dendrolight Latvija, tāpat kā lielākā daļa ostas termināļu ir zināmā mērā saistīti ar VBP amatpersonām, kas pats par sevi ir rupjš, krimināli sodāms likuma pārkāpums, par kuru vienu nu viņiem, Aivaru Lembergu, jau tiesā. Diemžēl tiesājamā statuss Latvijas Republikas nesakārtotās likumdošanas un valsts amatpersonu mazspējas dēļ nav bijis pietiekams šķērslis, lai attiecīgā persona nevarētu vairs turpināt pārvaldīt VBP, tādējādi nodrošinot iespējami savtīgu lēmumu pieņemšanu, kā rezultātā tiek iespaidoti ostā strādājošie komersanti, atbaidīti investori, bezmērķīgi šķērdēti Ventspils brīvostas pārvaldes līdzekļi.

Ir dzirdēts, ka faktiski visiem Ventspils uzņēmējiem reizi pa reizei nākas saskarties ar Ventspils brīvostas pārvaldes, Ventspils pilsētas domes amatpersonu šantāžu un alkatību, kura izpaužas visdažādākajos veidos.

Vieniem tiek norādīts ko un kādā veidā atbalstīt (sponsorēt, izvietot reklāmas, ieskaitīt līdzekļus norādītā ofšorkompānijā utt.). Citiem piedāvā ņemt dalību kādā no ostas pārvaldes realizētajiem investīciju projektiem, kurus būtu jāfinansē pašai brīvostai. Kādam «silti» iesaka kompensēt otras komerckompānijas izdevumus un izvirza nosacījumus atbrīvoties no nevēlamiem menedžeriem, it īpaši «disidentiem». Ir arī gadījumi, kad pilsētas vadībai ir izdevies apgrūtināt kompāniju ar daudzmiljona atbalsta līgumu, protams, naudas izlietojuma sadaļu atstājot pilsētas tēvu ziņā. Visi augstāk minētie fakti ir «rekomendācijas», kuru neizpildes gadījumā ostā strādājošajiem komersantiem ir garantētas nepatikšanas.

Arī ārvalstu sadarbības partneri nereti Ventspils uzņēmējiem norāda — kamēr Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils pilsētas domi turpinās vadīt un Latvijas tranzīta nozari ietekmēt tiesājamais Aivars Lembergs, Latvijas tranzīta virziens, it īpaši Ventspils osta, tiks vērtēta kā pēdējais iespējamais variants, pieņemot lēmumu par investēšanu kādā no Baltijas jūras austrumu krasta ostām.

2014.gada valsts budžeta apstiprināšanas rezultātā pieņemtais lēmums mainīt likumu Par ostām, nosakot, ka Latvijas lielajām ostu pārvaldēm turpmāk valsts budžets, tāpat kā līdz šim attiecīgās pašvaldības budžets, turpmāk būs jāpapildina ar 10% no brīvostas pārvalžu iekasētajām tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksām no valsts puses bija pareizs solis. Protams, bija jānovērš gadiem ilgā nevienlīdzība. Tomēr ostu ģenerēto finanšu līdzekļu mehāniska pārdalīšana pati par sevi nenovērš Latvijas tranzīta nozares apzinātu vājināšanu, kurā lielu lomu spēlē Ventspils brīvostas pārvalde ar tās valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu priekšgalā.

Valstij un pašvaldībai ir ne tikai jāsaņem minētie % no brīvostas pārvalžu iekasētajām tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksām, bet būtu jāsaņem arī adekvāta nomas maksa par brīvostai nodotajiem aktīviem, kas patreiz netiek maksāta.

Diemžēl šādi maksājumi pašreiz nav iespējami, jo Ventspils brīvosta valstij, pašvaldībai un tranzīta nozarei paredzētos līdzekļus daudz lielākā apmērā izmanto citiem, ar tās amatpersonām saistītiem mērķiem.

Ministru kabinets 2014.gada maijā, no valstij piekrītošajiem 10 procentiem — 90 procentus ir novirzījusi atpakaļ ostu pārvaldēm, tādējādi apliecinot, ka valsts valdība atbalsta brīvostu valdošo mafiozo sistēmu. Ministri acīmredzot ir paklāvušies par smagiem amatnoziegumiem tiesājamā Aivara Lemberga publiskajiem paziņojumiem, ka Saeimas pieņemtie grozījumi likumā Par ostām, kas lielajām ostām paredz valsts pamatbudžeta ieskaitījumus par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu, novedīs pie būtiska kravu apgrozījuma samazinājuma, kā rezultātā Ventspils osta būšot spiesta pacelt ostas nodevas, jo Ventspils brīvostai ir pietiekami liels kredītportfelis, un kredītsaistības ir jāpilda.

Šādi izteikumi ir kārtējie Latvijas tranzīta nozares šantāžas mēģinājumi, kuri apliecina, ka Ventspils brīvostas pārvaldītāji netaisās mainīt brīvostas pārvaldīšanas stilu. Ir skaidri noprotams, ka brīvostas ģenerētos daudzmiljonu līdzekļus tie turpinās izlietot nesaimnieciski, iespējams noziedzīgi, klaji ignorējot likumu normas un nozares vajadzības.

Nožēlojami ir vērot, kā visas līdzšinējās valdības ieklausās ostu pārvalžu amatpersonu lobijā, ko īsteno ostu pārvaldes, Latvijas tranzīta biznesa asociācija, Latvijas ostu asociācija, tādējādi sekmējot ostu pārvalžu amatpersonu un ar tām saistīto personu labklājību, klaji ignorējot valsts, tai skaitā Latvijas tranzīta nozares intereses.

Arī likumā Par ostām definētais Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sastāvs, ostu pārvalžu amatpersonu un attiecīgu pašvaldību lobija rezultātā ir izveidots vienpusējs — ostu pārvalžu, pašvaldību un valsts interešu pārstāvošs grupējums, neskatoties uz to, ka tranzīta kravas piesaista un ostās apstrādā privātas kompānijas, kuru viedokļus attiecīgajā padomē neviens nepārstāv.

Esmu pārliecināts, ka lai kliedētu jebkādas bažas par Ventspils ostas pārvaldē pieņemtajiem lēmumiem, to atbilstību labas pārvaldības principiem, iespējamiem ostu nodevu palielinājumiem un likumā Par ostām definētajam ostu pārvalžu finanšu resursu izmantojumam, atbildīgajām ministrijām būtu nekavējoties:

• Jānodrošina kontrole pār Ventspils brīvostas pārvaldes pieņemtajiem lēmumiem gan no Latvijas Republikas Ministru kabineta, gan Ventspils pilsētas domes puses. Uzskatu, ka gan Latvijas Republikas Ministru kabinetam, gan Ventspils pilsētas domei ar savu lēmumu būtu jāapstiprina tādi Ventspils brīvostas valdes lēmumi, kā budžeta, gada pārskata, investīciju projektu, naudas plūsmas, kredītresursu piesaistes, tai skaitā ķīlu nodrošināšanas, ostas nodevu, nomas maksas un to piešķirto atlaižu apstiprināšana. Attiecīgajām institūcijām būtu jāiepazīstas ar viņu iecelto Ventspils brīvostu valžu locekļu regulārām atskaitēm, to balsojumu pamatojumiem utt;

• Jānodrošina Ventspils brīvostas pārvaldes 2014.gada budžetā plānotās naudas plūsmas un investīcijas projektu izvērtēšanu (tai skaitā pēdējos desmit gados realizēto) kādā no valsts atbildīgajām institūcijām, kā Latvijas Republikas Finanšu ministrija, Valsts kontrole, izvērtēšanas darbā iesaistot Ventspils brīvostā darbojošos komercuzņēmumu pārstāvjus;

• ​Nekavējoties jāpublicē Ventspils brīvostas pārvaldes pēdējo desmit gadu Mārketinga, investīciju piesaistes, reklāmas, prezentācijas izdevumu un šo finanšu līdzekļu saņēmēju sarakstu, kā arī jāveic šo izmaksu atbilstības auditu, vienlaicīgi liedzot Ventspils brīvostas pārvaldei vienpersoniski turpmāk veikt jebkādas izmaksas, kas saistītas ar mārketinga, investīciju piesaistes, reklāmas un prezentācijas aktivitātēm;

• Nekavējoties jānovērš situāciju, ka Ventspils brīvostas valdes sastāvā atrodas un tās darbu turpina vadīt un koordinēt par smagiem amatnoziegumiem tiesājama persona.