Personīgā pieredze
16.01.2014


Александр Филей
Латвийский русский филолог
Velti uz Krieviju šķībi skatāmies
Ko tūristi no Krievijas domā par Latviju

-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Jurijs Aleksejevs,
Fe ll,
Дарья Юрьевна,
Vadims Gilis,
Лилия Орлова,
Aleksandrs Giļmans,
George Bailey,
Zilite ~~~,
доктор хаус,
Mister Zzz,
Дмитрий Катемиров,
Юрий Чуркин,
Striganov Mikhail,
Виктор Глухов,
Андрей Алексеев,
Евгений Лурье,
M&M’s M&M’s,
Элла Кудрявцева,
Timber ***,
Aleksandrs Ļitevskis,
Артём Губерман,
Владимир Копылков,
Марк Козыренко,
Johans Ko,
Vladimir Timofejev,
Снежинка Αυτονομία,
red pepper,
Иван Александрович Горбачёв,
Лаокоонт .,
Владимир Орехов,
Антон Бутницкий,
Андрей Красильников,
Товарищ Петерс,
Marija Iltiņa,
Александр Соколов,
Леонид Радченко,
Илья Нелов (из Тель-Авива),
Viola T,
Garijs Gailīts,
Светлана Штонда,
Александр К.,
Oļegs Ozernovs ,
Ольга Каткова,
Сергей Леонидов,
Aleksandrs Filejs,
игорь соколов,
Fedor Elizarov,
Eko Mann,
Olga Mi,
Александр Сергеевич,
Aisek Brombergs,
Сергей Нагибин,
Rīdziniex Originalis
Ņemot vērā savu ekskursiju darbību 2014. gada sākumā, es gribētu pastāstīt par saviem kontaktiem ar Krievijas iedzīvotājiem un viņu domām par mūsu valsti.
Vispirms jāsaka, ka šogad Vecrīgas ievērības cienīgās vietas aplūkoja mazāk tūristu nekā pagājšagad. Te pie vainas ir mūsu kaimiņvalsts likumdevēju politika. Šogad 30. un 31. decembris Krievijā bija darba dienas, un šis fakts iespaidoja potenciālo tūristu plānus. Daži cilvēki Jauno gadu sāk svinēt mājās. Tātad Jaungads tiek sagaidīts dzimtenē, bet nākamajā dienā viņiem nekur īpaši braukt vairs negribas.
Tas ir saprotams. Man bija vairākas — gan individuālās, gan grupu ekskursijas. Ievēroju, ka cilvēki, kas tomēr izšķīrās par ceļojumu un devās individuālajās ekskursijās, galvenokārt brauca ar mašīnu. Sēdies pie stūres un brauc rāmā garā cauri Baltkrievijai un Lietuvai pie mums. Bet pēc tam — taisnā ceļā uz Igauniju.
Majakovska Rīgas sindroms
Jāsaka, ka ir īsta bauda strādāt ar tūristiem no Krievijas, jo viņi ir zinātkāri un ļoti vēlas izzināt visas Latvijas vēstures nianses. Liela nozīme ir faktoram, ko es varētu nodēvēt par Majakovska Rīgas sindromu. Ir taču labi zināms, ka Krievijas revolūcijas „lakstīgala” 20. gadu sākumā apmeklēja mūsu pilsētu ar mērķi nolasīt lekciju par dzeju Padomju Krievijas Tirdzniecības pārstāvniecībā un pie viena paskatīties, kā rit dzīve demokrātiskajā republikā.
Gūto iespaidu varā Vladimirs Majakovskis sacerēja izsmalcinātu satīrisku poēmu, kurā spilgti un mazdrusciņ pārspīlēti aprakstīta Latvijas iedzīvotāju ikdiena. Sarkastiskā attieksme pret jauno Latvijas valsti ir saprotama — iedomājieties vien: tikai pirms pāris gadiem Latvija (tas ir, Līvzemes guberņa) vēl bija impērijas province, taču pēc tam apstākļi izveidojās tā, ka mokās un sāpēs dzima neliela valsts. Tā nu tagad puse guberņas ir attālinājusies.
Daudziem krievu tūristiem (vārdus nesaukšu, nevienu nenodošu, saglabāšu noslēpumu) attieksme pret mūsu valsti ir tāda pati, kā padomju dzejniekam — klasiķim: nodalījāties pirms laika, bet kas jums ir tagad? „Teritorijas, kā tādas, nav”, bet kas tad īsti ir?
Kopumā visiem ir skaidrs, ka „pirmkārt, dīvaini, taču Latvija ir valsts. Visi atribūti, kas pienākas valstij, tai ir. Gan valdība (kas valda), gan iedzīvotāji, gan zeme...” Tā no savas vēsturiskās pieredzes viedokļa par Latviju domā daudzi Krievijas iedzīvotāji, pirms šķērsot mūsu valsts robežu un izpētīt šo valsti līdz ar visiem tās atribūtiem.
Bezdibenis
Daudzi mūsu pilsētas viesi atzinās, ka cerēja ieraudzīt spožumu un harmonisku uzplauksmi suverēnā republikā, kas ar sviedriem vaigā un asinīm ir iekarojusi vietu zem Eiropas debesīm. Ko viņi redz tā vietā? Kad šķērsota robeža (no Baltkrievijas, Igaunijas, Lietuvas puses), redzama depresijas mākto lauku pamestība un tumsa. Tas šokē atbraucējus.
Godātie kritiķi un skeptiķi, lūdzu, nedomājiet, ka es te sabiezēju krāsas: gluži otrādi, es cenšos greznot mūsdienu bijušās Baltijas „pusguberņas” tēlu, atainot to spilgtās krāsās un apgalvoju godātajiem ekskursiju dalībniekiem, ka kopumā nav nemaz tik slikti, ka vienmēr ir cerība uz negrozāmu atdzimšanu. Taču dažas reizes nācās uzklausīt atbildi: atšķirība starp vienu „pusguberņu” (Igauniju), ko Krievijas (galvenokārt Sanktpēterburgas) vidējās klases pārstāvji bieži apmeklē ģimenes atpūtā, un mūsējo „pusguberņu” ir nevis grava, bet gan bezdibenis.
Man atliek tikai paplest rokas un savilkt skumju ģīmi, slēpjot smīnu.
Demokrātijas bezceļa apstākļos
Kā jau teicu, iebraucot Latvijā, jebkuras tautības, reliģiskās piederības un ādas krāsas viesi gribot negribot pievērš uzmanību ceļu stāvoklim pierobežas zonā. Pareizāk sakot, ceļu briesmīgajam stāvoklim. Valsts augstākajām amatpersonām ir jāpatur prātā, ka teātris sākas no garderobes, bet valsts — no ceļiem.
Dažkārt kratīšanās pa ceļiem pierobežas rajonos ir tik pamatīga, ka brilles krīt nost no deguna, nerunājot jau par tūristu autobusu pasažieru masveida mošanos — universālais modinātājs ietekmē ikvienu. Kā mēdz teikt viesi no Krievijas, tādu „labumu” viņu dzimtenē nav pat Piemaskavas rajonā un citos bezgalīgi plašās mātes — Krievijas dziļākajos laukos.
Kontrastu it īpaši ievēro krievu tūristi, kuri iebrauc mūsu valstī no Baltkrievijas puses, kurā (to taču zina visa civilizētā pasaule) valda viltīgais un patoloģiski varaskārais diktators, kurš nežēlīgi apspiež savu tautu. Iedomājieties tikai: šis odiozais valdnieks nelikumīgi iekasē no fabrikām un rūpnīcām nodokli ceļu seguma rekonstrukcijai. Nelietis, atņem pēdējo naudiņu. Pārsteigtie Krievijas iedzīvotāji, kas pirmo reizi pēc daudziem gadiem ir apciemojuši kaimiņvalsti, vienbalsīgi atzīst, ka ceļi Baltkrievijā vietām ir pat labāki nekā Vācijā. Iespējams, viņi pārspīlē, taču teiktais izklausās pēc patiesības.
Braucam ar tūristu grupu tālāk pa dzejnieku apdziedāto „pusguberņu”, kas pēc ienīsto komunistu jūga gāšanas gan būtu varējusi atliekt muguru un beidzot sākt dzīvot cilvēcīgi, neierobežotā daudzumā smeļot naudiņu no folklorā apdziedātās lādītes, uz ko tautas atmodas laikā tika liktas tik milzīgas cerības.
Skats pa logu garāmbraucot
Kas tad mums ir patiesībā? Kreisajā pusē skatienu piesaista nezālēm aizaugušas puspamestas lauku mājas, nodedzinātas vai sapuvušas kūtis un rijas; aizklapētas kolhozu ēkas, kam jau gadus piecpadsmit nav klāt skārusies latvieša roka — viņš taču beidzot ir kļuvis par saimnieku savā zemē. Labajā pusē ainava ir tieši tāda pati.
Patiesu prieku rada tikai Rīga — „pusguberņas” stratēģiskais, ekonomiskais, zinātnes un kultūras centrs, vienmēr sakopts un svaigs.
Mazo izsmalcināti konservatīvo Vecrīgu, gadsimtiem ilgās rietumzemju varas mantojumu, harmoniski ieskauj Pilsētas kanāla krastos izveidotie zaļie apstādījumi un Bulvāru loka reprezentatīvās ēkas, XIX gadsimta otrās puses impērijas mantojums.
Tālāk seko īres namu rajons, kuros reiz dzīvoja pirmskara Rīgas vidējās klases pārstāvji (dzimstošās inženiertehniskās inteliģences labākie pārstāvji, ārsti un novadpētnieki, bohēma, strādnieki un akameņkaļi) — „lieliskā laikmeta” mantojums, kas mūsu pilsētas vēsturē nekad vairs neatkārtosies.
Saskaņā ar monocentrisma koncepciju Rīga „strādā” visas Latvijas vietā, bet mūsu province, šķiet, jau vairākus gadus paklausīgi tēlo dzīvās dekorācijas kārtējai episkajai filmai par Pilsoņu karu, — šeit iespējams uzņemt jebkuru vietu, kurā „baltie”, „sarkanie” vai „zaļie” teorētiski varētu kašķēties. Latvijas guberņa ir nodzīvojusies līdz pēdējam.
Taču no attiecību psiholoģijas viedokļa visnepatīkamākā nianse ir tā, ka ceļotāji no Krievijas nav nekādi idioti, viņi to ļoti labi saprot. Taču viņi nelīksmo, viņi brīnās un ir vīlušies. Tāpēc, ka mītiskās un viduvēja Krievijas iedzīvotāja prātā dzejiski apdziedātās „Eiropas” nav, ir tikai nolaists aizmugures pagalms, kurā valda saimnieki, Dievs vien zina kā par tādiem kļuvuši laikā, kad tika dalīta valsts, kuras nav. Un nekad vairs nebūs.
Uz vēstures durkļiem
Dzejnieks reiz teica: „Учредилка — место, где спорят пылко.” Tāpēc, lai nenāktos pārāk bieži mutes dzesēt, ir jāievēl priekšsēdētājs. Tā nu sagadījās, ka tūristu aktivitātes periods sakrita ar vadības krīzes periodu, un tā īpaši ieinteresēja mūsu viesus.
Turklāt vēl tagad Rātslaukumā atrodas valsts galvas rezidence, kurš tik ilgi un mokoši centās izvēlēties valdības galvu. Taču Majakovska apdziedātā „Čakstes kunga” vietā tika izraudzīta patīkama un smaidīga dāma — Laimdota Straujuma.
Jāatzīmē, ka sabiedrība Krievijā ir politiski aktīva, tāpēc jautājumi par to skanēja visai bieži. Varu iedomāties, cik eksotiski tas viņiem šķita. Bez tam netālu no prezidenta mājām atrodas krievu izpratnē leģendārais „Okupācijas muzejs”. Tas gan nestrādā, taču neizbēgami liek izskanēt ironisku un sarkastisku atsauksmju zalvei. Nu, gan jau metāla plāksnes to kaut kā pārdzīvos.
Vēl lielāks prieks tūristu sejās atplaukst, uzzinot, ka agrāk šeit ir bijis Latvijas sarkano strēlnieku muzejs, vēl joprojām tepat stāv sardzē visi trīs džeimsi bondi. Agrāk taču mūsu valsts iedzīvotāji tika uzņemti pionieru organizācijā šo sociālistiskā reālisma garā radīto granīta milžu ēnā, kuru autori savulaik saņēma kāroto Ļeņina prēmiju. Tiesa, pēc tam daži labi pionieri izauga, pārvērtās par lieliem onkuļiem un tantēm un sagrāva valsti kā pārliecināti profesionāli revolucionāri, — vēsture liecina, ka šis talants mēdz pāriet mantojumā no vienas paaudzes otrai.
Vārdu sakot, paldies latviešu strēlniekiem par mūsu un jūsu laimīgo bērnību! Pēc ideoloģiskās dominantes nomaiņas vārds „sarkanie”, kā zināms, pagaisa, taču vai varam būt droši par to, ka nepienāks brīdis, kad šī vārda iznīcinātāju pēcteči paši savām rokām iekals to un tas ieņems savu vēsturisko vietu uz postamenta?
Vai nebūtu laiks padomāt par ekskursiju pa latviešu sarkano strēlnieku cīņu slavas vietām? Iedomājieties, cik jauki — cilvēki apmeklē to brašo zēnu dzimteni, kuri viņiem importējuši, aizstāvējuši un nostiprinājuši revolūiciju! Dažas ieceres man ir...
Attīstīt tūrismu nav tik traki, kā raķeti kosmosā palaist
Jā, kopumā tūristi pat izsaka Latvijai komplimentus. Viens no lietišķajiem maskaviešiem man reiz teica: «бедненько, но достойно» („nabadzīgi, taču pieklājīgi”). Nu, ne jau visur ir nabadzīgi. Majakovskis savulaik teica — „на бульварной гуще народ жирнющий”. Precīzi, godātais dzejniek! Gadās, ka ieilgušā rudens vai janvāra dienās soļo, piemēram, pa mūsu jauko Elizabetes ielu un skaties uz cilvēku — etnokrātiskās sistēmas skrūvīti, kurš ar bezrūpīgu seju lidojošā gaitā paslīd garām, un atkal prātā nāk Majakovskis — «в России даже у нэпистов меньше рот.»
Jā, atsevišķiem Putina NEPa pārstāvjiem tāda atmosfēra pat sapņos nav rādījusies. Taču tas ir tikai centrs, tā ir tikai Rīga. Citviet atmosfēra ir tik skumja, ka par izrādēm nevar būt ne runas. Citviet vairs nav ne izklaižu, ne arī maizes.
Nu, pietiks reiz liet darvu valsts medus mucā. Nav taču labi visur saskatīt tikai negatīvu, vai ne? Nu, godīgi un atklāti sakot, Latvijai ir kolosāls potenciāls tūrisma sfērā, kas līdz pat šim laikam nav realizēts. Tas mani patiesi pārsteidz. Tūrisma attīstība taču nav tik sarežģīta lieta, kā raķetes palaišana vai rūpniecības pacelšana no drupām, kurās tā sagruva pēc „aukstā kara” kaismīgā fināla akorda, par kura ķīlniekiem visi kļuvām vienā mirklī.
Jau sen būtu varējuši izveidot kaut kādu daudzmaz pieklājīgu un darbspējīgu Tūrisma ministriju. Ne jau kārtējo plānā galdiņa urbēju kantori, bet solīdu iestādi. Kā Izraēlā, Ēģiptē vai Brazīlijā. Un izstrādāt jēdzīgu programmu tūristu piesaistīšanai no visām pasaules malām. Taču pie mums ir tā: veido kādu ministriju vien gribi, tik un tā iznāks veļas mazgātava, tāpēc piedodiet man manas naivās fantāzijas. Iet bojā Latgale ar savām lieliskajām koka baznīcām, ko cēluši pirmie senslāvu kopienas iedzīvotāji. Uz tām varētu vadāt grupas visas tūrisma sezonas laikā. Arī Kurzemei un Sēlijai nav pievērsta pienācīga uzmanība.
Tūrisma loģistika ir zinātne, ko iespējams apgūt ātrāk, nekā, piemēram, darbam Celtniecības ministrijas Skaitļošanas centrā nepieciešamās iemaņas. Starp citu, tāda vairs nav un droši vien nekad vairs nebūs.
Par neatbilstošajiem kultūras motīviem
Visus šos gadus piemineklis Rīgas atbrīvotājiem nemainīgi ir palicis tūristu maršrutu perifērijā. Vēl neesmu redzējis nevienu Latvijas ceļvedi, kurā būtu informācija par to. Protams. Kas tad ir lēmēji? Kas organizē mākslīgo atlasi? Retoriskajiem jautājumiem nav gala. Jā, iespējams, neesmu kārtīgi meklējis. Ja atradīsiet, lūdzu, paziņojiet man šo prieka vēsti.
Diemžēl kārtējo reizi nākas konstatēt, ka uzvara Lielajā Tēvijas karā Latvijas tūrisma telpā vispār nav atainota. Te nu izvēle ir katra gida rokās, un izrādās, ka daudzi nozīmīgi vēsturiskie un kultūras motīvi vienkārši izgaist no ekskursiju ritējuma.
Acīmredzot tomēr taisnība tiem mūžvecajiem amerikāņu psiholingvotehnologiem, kuri apgalvo, ka kognitīvo manipulāciju efektīvākais paņēmiens ir noklusēšana.
Interesenti rakņājas dziļāk
Tagad gribētu izteikt alaverdi komplimentu tūristiem no Krievijas, kuri nereti dodas ekskursijā nevis tāpat vien, bet gan tiecas izprast lietu būtību. Tie ir zinātkāri prāti, un, manuprāt, tas daiļrunīgi liecina par nācijas aizrautīgo dabu.
Tikai retais no rietumeiropas valstīm vai aizokeāna atbraukušais tūrists cenšas pa īstam iepazīt visas apmeklētās valsts nianses. Reizēm viņu sejās lasāma dziļas vienaldzības izteiksme. Lielākā daļa šo cilvēku izliekas, ka interesējas tikai par „civilizācijas” ārējām izpausmēm, neapgrūtinot sevi ar iedziļināšanos to saturā.
Patīkamu izņēmumu šajā grupā veido vecie labie tūristi — ebreji (nav svarīgi, no kurienes), kuri uzdod fundamentālus jautājumus. Mūsējie it visur ir un paliek mūsējie.
Negribu nevienu aizvainot, tāpēc jāpiebilst, ka daudz kas ir atkarīgs arī no konkrētās personības, taču mani vērojumi liecina, ka tieši Russians rakņājas visdziļāk. Neslēpšu — tas ir patīkami. Valsts neiznīks, kamēr tās iedzīvotāji ir zinātkāri! Teikšu vēl vairāk — mūsu tauta, kuras stimulu gadsimtiem ilgi ir veidojusi ziņkārība, ir apguvusi kolosālas teritorijas, sakrājusi milzīgas bagātības un guvusi slavu ar saviem darbiem.
Taču jūtamas arī citas tendences
Droši vien vajadzēja sākt tieši no šīs vietas: daudziem krievu tūristiem (galvenokārt jauniem cilvēkiem) pat prātā nenāk, ka mūsu suverēnajā „pusguberņā” dzīvo krievi, viņu tautieši.
Jūsu uzmanībai piedāvāšu tipiskās frāzes, ko dzirdu no mūsu austrumu kaimiņu puses: „stāsta, pie jums šeit dzīvo daudz krievu”, „izrādās, šeit daudzi prot runāt krieviski”, „pastaigājām mazliet un bijām ļoti pārsteigti — visi pārdevēji Centrāltirgū tik labi runā krieviski.”
Sākumā tādas frāzes mani varēja novest līdz stuporam, taču tagad jau esmu pieradis un pamazām jau pamanos uzminēt tādu Amerikas atklājēju teicienus. Jauniešus no Krievijas atbraukt šurp mudina vecāku un vecvecāku stāsti par treknajiem padomju gadiem, par pievilcīgo PSRS rietumu vitrīnu, par ilgi gaidītajiem brīvības vējiem, kas tolaik līdzinājās īstai brīvībai, nevis patreizējai apzinātajai nepieciešamībai.
Taču jāņem vērā, ka vecāka gada gājuma krievi brauca šurp un redzēja jaukā Brežņeva laiku sastinguma nebijušā krāšņuma pēdas, bet jaunieši ierodas un ierauga paputējušās „pusguberņas” izlaupītās drupas.
Valsts goda uzturēšana
Baltiešiem vajadzētu ņemt vērā, ka daudzi Krievijas iedzīvotāji (dažādu paaudžu un sociālo grupu pārstāvji) viņu Baltijas valstis uztver kā vienu veselu, kā tādu smalkmaizīti ar rozīnēm. Man pat šķiet, ka dažus Baltijas valstu komponentus tas varen kaitina. Krievu jauniešu acīs Lietuva bieži pārvēršas par Latviju, Latvija — par Igauniju.
Savām acīm esmu redzējis cilvēkus, kam šķita, ka Bronzas kareivis ir demontēts „kaut kur Rīgā”, līdz pārliecināju viņus par to, ka tā nav. Tā sakot, mazgāju baltu valsts godu. No vienas puses, protams, jāņem vērā — jo mazāk zini, jo labāk guli, taču, no otras puses, mostas neliels aizvainojums par dzimto zemi. Gribas taču izcelties, palielīties ar to, cik īpaši un neatkārtojami esam, bet te visvisādi naidīgi elementi nepelnīti „šuj lietu” par Bronzas kareivja pārvietošanu.
Savu rakstu noslēgšu ar pieredzējuša un sajūsmināti kritiskā dzejnieka vārdiem, dzejoļa fināla akordu: „Мораль в общем. Зря, ребята, на Россию ропщем.” Man šķiet, katram otrajam Krievijas iedzīvotājam, kurš ieradies pie mums ciemos, gribot negribot prātā nāk tāda doma. Tāpat kā Majakovskim tālajā, taču vienlaikus tuvajā 1922. gadā, kad viņš rakstīja šīs rindas.
P.S. Katram gadījumam pievienošu saiti uz kādu šedevru, kas kļuva par mana apskata saistošo elementu: http://imhoclub.lv/ru/material/12. Ja kāds vēl nav lasījis, garantēju retuestētisku baudu.
Vispirms jāsaka, ka šogad Vecrīgas ievērības cienīgās vietas aplūkoja mazāk tūristu nekā pagājšagad. Te pie vainas ir mūsu kaimiņvalsts likumdevēju politika. Šogad 30. un 31. decembris Krievijā bija darba dienas, un šis fakts iespaidoja potenciālo tūristu plānus. Daži cilvēki Jauno gadu sāk svinēt mājās. Tātad Jaungads tiek sagaidīts dzimtenē, bet nākamajā dienā viņiem nekur īpaši braukt vairs negribas.
Tas ir saprotams. Man bija vairākas — gan individuālās, gan grupu ekskursijas. Ievēroju, ka cilvēki, kas tomēr izšķīrās par ceļojumu un devās individuālajās ekskursijās, galvenokārt brauca ar mašīnu. Sēdies pie stūres un brauc rāmā garā cauri Baltkrievijai un Lietuvai pie mums. Bet pēc tam — taisnā ceļā uz Igauniju.
Majakovska Rīgas sindroms
Jāsaka, ka ir īsta bauda strādāt ar tūristiem no Krievijas, jo viņi ir zinātkāri un ļoti vēlas izzināt visas Latvijas vēstures nianses. Liela nozīme ir faktoram, ko es varētu nodēvēt par Majakovska Rīgas sindromu. Ir taču labi zināms, ka Krievijas revolūcijas „lakstīgala” 20. gadu sākumā apmeklēja mūsu pilsētu ar mērķi nolasīt lekciju par dzeju Padomju Krievijas Tirdzniecības pārstāvniecībā un pie viena paskatīties, kā rit dzīve demokrātiskajā republikā.
Gūto iespaidu varā Vladimirs Majakovskis sacerēja izsmalcinātu satīrisku poēmu, kurā spilgti un mazdrusciņ pārspīlēti aprakstīta Latvijas iedzīvotāju ikdiena. Sarkastiskā attieksme pret jauno Latvijas valsti ir saprotama — iedomājieties vien: tikai pirms pāris gadiem Latvija (tas ir, Līvzemes guberņa) vēl bija impērijas province, taču pēc tam apstākļi izveidojās tā, ka mokās un sāpēs dzima neliela valsts. Tā nu tagad puse guberņas ir attālinājusies.
Daudziem krievu tūristiem (vārdus nesaukšu, nevienu nenodošu, saglabāšu noslēpumu) attieksme pret mūsu valsti ir tāda pati, kā padomju dzejniekam — klasiķim: nodalījāties pirms laika, bet kas jums ir tagad? „Teritorijas, kā tādas, nav”, bet kas tad īsti ir?
Kopumā visiem ir skaidrs, ka „pirmkārt, dīvaini, taču Latvija ir valsts. Visi atribūti, kas pienākas valstij, tai ir. Gan valdība (kas valda), gan iedzīvotāji, gan zeme...” Tā no savas vēsturiskās pieredzes viedokļa par Latviju domā daudzi Krievijas iedzīvotāji, pirms šķērsot mūsu valsts robežu un izpētīt šo valsti līdz ar visiem tās atribūtiem.
Bezdibenis
Daudzi mūsu pilsētas viesi atzinās, ka cerēja ieraudzīt spožumu un harmonisku uzplauksmi suverēnā republikā, kas ar sviedriem vaigā un asinīm ir iekarojusi vietu zem Eiropas debesīm. Ko viņi redz tā vietā? Kad šķērsota robeža (no Baltkrievijas, Igaunijas, Lietuvas puses), redzama depresijas mākto lauku pamestība un tumsa. Tas šokē atbraucējus.
Godātie kritiķi un skeptiķi, lūdzu, nedomājiet, ka es te sabiezēju krāsas: gluži otrādi, es cenšos greznot mūsdienu bijušās Baltijas „pusguberņas” tēlu, atainot to spilgtās krāsās un apgalvoju godātajiem ekskursiju dalībniekiem, ka kopumā nav nemaz tik slikti, ka vienmēr ir cerība uz negrozāmu atdzimšanu. Taču dažas reizes nācās uzklausīt atbildi: atšķirība starp vienu „pusguberņu” (Igauniju), ko Krievijas (galvenokārt Sanktpēterburgas) vidējās klases pārstāvji bieži apmeklē ģimenes atpūtā, un mūsējo „pusguberņu” ir nevis grava, bet gan bezdibenis.
Man atliek tikai paplest rokas un savilkt skumju ģīmi, slēpjot smīnu.
Demokrātijas bezceļa apstākļos
Kā jau teicu, iebraucot Latvijā, jebkuras tautības, reliģiskās piederības un ādas krāsas viesi gribot negribot pievērš uzmanību ceļu stāvoklim pierobežas zonā. Pareizāk sakot, ceļu briesmīgajam stāvoklim. Valsts augstākajām amatpersonām ir jāpatur prātā, ka teātris sākas no garderobes, bet valsts — no ceļiem.
Dažkārt kratīšanās pa ceļiem pierobežas rajonos ir tik pamatīga, ka brilles krīt nost no deguna, nerunājot jau par tūristu autobusu pasažieru masveida mošanos — universālais modinātājs ietekmē ikvienu. Kā mēdz teikt viesi no Krievijas, tādu „labumu” viņu dzimtenē nav pat Piemaskavas rajonā un citos bezgalīgi plašās mātes — Krievijas dziļākajos laukos.
Kontrastu it īpaši ievēro krievu tūristi, kuri iebrauc mūsu valstī no Baltkrievijas puses, kurā (to taču zina visa civilizētā pasaule) valda viltīgais un patoloģiski varaskārais diktators, kurš nežēlīgi apspiež savu tautu. Iedomājieties tikai: šis odiozais valdnieks nelikumīgi iekasē no fabrikām un rūpnīcām nodokli ceļu seguma rekonstrukcijai. Nelietis, atņem pēdējo naudiņu. Pārsteigtie Krievijas iedzīvotāji, kas pirmo reizi pēc daudziem gadiem ir apciemojuši kaimiņvalsti, vienbalsīgi atzīst, ka ceļi Baltkrievijā vietām ir pat labāki nekā Vācijā. Iespējams, viņi pārspīlē, taču teiktais izklausās pēc patiesības.
Braucam ar tūristu grupu tālāk pa dzejnieku apdziedāto „pusguberņu”, kas pēc ienīsto komunistu jūga gāšanas gan būtu varējusi atliekt muguru un beidzot sākt dzīvot cilvēcīgi, neierobežotā daudzumā smeļot naudiņu no folklorā apdziedātās lādītes, uz ko tautas atmodas laikā tika liktas tik milzīgas cerības.
Skats pa logu garāmbraucot
Kas tad mums ir patiesībā? Kreisajā pusē skatienu piesaista nezālēm aizaugušas puspamestas lauku mājas, nodedzinātas vai sapuvušas kūtis un rijas; aizklapētas kolhozu ēkas, kam jau gadus piecpadsmit nav klāt skārusies latvieša roka — viņš taču beidzot ir kļuvis par saimnieku savā zemē. Labajā pusē ainava ir tieši tāda pati.
Patiesu prieku rada tikai Rīga — „pusguberņas” stratēģiskais, ekonomiskais, zinātnes un kultūras centrs, vienmēr sakopts un svaigs.
Mazo izsmalcināti konservatīvo Vecrīgu, gadsimtiem ilgās rietumzemju varas mantojumu, harmoniski ieskauj Pilsētas kanāla krastos izveidotie zaļie apstādījumi un Bulvāru loka reprezentatīvās ēkas, XIX gadsimta otrās puses impērijas mantojums.
Tālāk seko īres namu rajons, kuros reiz dzīvoja pirmskara Rīgas vidējās klases pārstāvji (dzimstošās inženiertehniskās inteliģences labākie pārstāvji, ārsti un novadpētnieki, bohēma, strādnieki un akameņkaļi) — „lieliskā laikmeta” mantojums, kas mūsu pilsētas vēsturē nekad vairs neatkārtosies.
Saskaņā ar monocentrisma koncepciju Rīga „strādā” visas Latvijas vietā, bet mūsu province, šķiet, jau vairākus gadus paklausīgi tēlo dzīvās dekorācijas kārtējai episkajai filmai par Pilsoņu karu, — šeit iespējams uzņemt jebkuru vietu, kurā „baltie”, „sarkanie” vai „zaļie” teorētiski varētu kašķēties. Latvijas guberņa ir nodzīvojusies līdz pēdējam.
Taču no attiecību psiholoģijas viedokļa visnepatīkamākā nianse ir tā, ka ceļotāji no Krievijas nav nekādi idioti, viņi to ļoti labi saprot. Taču viņi nelīksmo, viņi brīnās un ir vīlušies. Tāpēc, ka mītiskās un viduvēja Krievijas iedzīvotāja prātā dzejiski apdziedātās „Eiropas” nav, ir tikai nolaists aizmugures pagalms, kurā valda saimnieki, Dievs vien zina kā par tādiem kļuvuši laikā, kad tika dalīta valsts, kuras nav. Un nekad vairs nebūs.
Uz vēstures durkļiem
Dzejnieks reiz teica: „Учредилка — место, где спорят пылко.” Tāpēc, lai nenāktos pārāk bieži mutes dzesēt, ir jāievēl priekšsēdētājs. Tā nu sagadījās, ka tūristu aktivitātes periods sakrita ar vadības krīzes periodu, un tā īpaši ieinteresēja mūsu viesus.
Turklāt vēl tagad Rātslaukumā atrodas valsts galvas rezidence, kurš tik ilgi un mokoši centās izvēlēties valdības galvu. Taču Majakovska apdziedātā „Čakstes kunga” vietā tika izraudzīta patīkama un smaidīga dāma — Laimdota Straujuma.
Jāatzīmē, ka sabiedrība Krievijā ir politiski aktīva, tāpēc jautājumi par to skanēja visai bieži. Varu iedomāties, cik eksotiski tas viņiem šķita. Bez tam netālu no prezidenta mājām atrodas krievu izpratnē leģendārais „Okupācijas muzejs”. Tas gan nestrādā, taču neizbēgami liek izskanēt ironisku un sarkastisku atsauksmju zalvei. Nu, gan jau metāla plāksnes to kaut kā pārdzīvos.
Vēl lielāks prieks tūristu sejās atplaukst, uzzinot, ka agrāk šeit ir bijis Latvijas sarkano strēlnieku muzejs, vēl joprojām tepat stāv sardzē visi trīs džeimsi bondi. Agrāk taču mūsu valsts iedzīvotāji tika uzņemti pionieru organizācijā šo sociālistiskā reālisma garā radīto granīta milžu ēnā, kuru autori savulaik saņēma kāroto Ļeņina prēmiju. Tiesa, pēc tam daži labi pionieri izauga, pārvērtās par lieliem onkuļiem un tantēm un sagrāva valsti kā pārliecināti profesionāli revolucionāri, — vēsture liecina, ka šis talants mēdz pāriet mantojumā no vienas paaudzes otrai.
Vārdu sakot, paldies latviešu strēlniekiem par mūsu un jūsu laimīgo bērnību! Pēc ideoloģiskās dominantes nomaiņas vārds „sarkanie”, kā zināms, pagaisa, taču vai varam būt droši par to, ka nepienāks brīdis, kad šī vārda iznīcinātāju pēcteči paši savām rokām iekals to un tas ieņems savu vēsturisko vietu uz postamenta?
Vai nebūtu laiks padomāt par ekskursiju pa latviešu sarkano strēlnieku cīņu slavas vietām? Iedomājieties, cik jauki — cilvēki apmeklē to brašo zēnu dzimteni, kuri viņiem importējuši, aizstāvējuši un nostiprinājuši revolūiciju! Dažas ieceres man ir...
Attīstīt tūrismu nav tik traki, kā raķeti kosmosā palaist
Jā, kopumā tūristi pat izsaka Latvijai komplimentus. Viens no lietišķajiem maskaviešiem man reiz teica: «бедненько, но достойно» („nabadzīgi, taču pieklājīgi”). Nu, ne jau visur ir nabadzīgi. Majakovskis savulaik teica — „на бульварной гуще народ жирнющий”. Precīzi, godātais dzejniek! Gadās, ka ieilgušā rudens vai janvāra dienās soļo, piemēram, pa mūsu jauko Elizabetes ielu un skaties uz cilvēku — etnokrātiskās sistēmas skrūvīti, kurš ar bezrūpīgu seju lidojošā gaitā paslīd garām, un atkal prātā nāk Majakovskis — «в России даже у нэпистов меньше рот.»
Jā, atsevišķiem Putina NEPa pārstāvjiem tāda atmosfēra pat sapņos nav rādījusies. Taču tas ir tikai centrs, tā ir tikai Rīga. Citviet atmosfēra ir tik skumja, ka par izrādēm nevar būt ne runas. Citviet vairs nav ne izklaižu, ne arī maizes.
Nu, pietiks reiz liet darvu valsts medus mucā. Nav taču labi visur saskatīt tikai negatīvu, vai ne? Nu, godīgi un atklāti sakot, Latvijai ir kolosāls potenciāls tūrisma sfērā, kas līdz pat šim laikam nav realizēts. Tas mani patiesi pārsteidz. Tūrisma attīstība taču nav tik sarežģīta lieta, kā raķetes palaišana vai rūpniecības pacelšana no drupām, kurās tā sagruva pēc „aukstā kara” kaismīgā fināla akorda, par kura ķīlniekiem visi kļuvām vienā mirklī.
Jau sen būtu varējuši izveidot kaut kādu daudzmaz pieklājīgu un darbspējīgu Tūrisma ministriju. Ne jau kārtējo plānā galdiņa urbēju kantori, bet solīdu iestādi. Kā Izraēlā, Ēģiptē vai Brazīlijā. Un izstrādāt jēdzīgu programmu tūristu piesaistīšanai no visām pasaules malām. Taču pie mums ir tā: veido kādu ministriju vien gribi, tik un tā iznāks veļas mazgātava, tāpēc piedodiet man manas naivās fantāzijas. Iet bojā Latgale ar savām lieliskajām koka baznīcām, ko cēluši pirmie senslāvu kopienas iedzīvotāji. Uz tām varētu vadāt grupas visas tūrisma sezonas laikā. Arī Kurzemei un Sēlijai nav pievērsta pienācīga uzmanība.
Tūrisma loģistika ir zinātne, ko iespējams apgūt ātrāk, nekā, piemēram, darbam Celtniecības ministrijas Skaitļošanas centrā nepieciešamās iemaņas. Starp citu, tāda vairs nav un droši vien nekad vairs nebūs.
Par neatbilstošajiem kultūras motīviem
Visus šos gadus piemineklis Rīgas atbrīvotājiem nemainīgi ir palicis tūristu maršrutu perifērijā. Vēl neesmu redzējis nevienu Latvijas ceļvedi, kurā būtu informācija par to. Protams. Kas tad ir lēmēji? Kas organizē mākslīgo atlasi? Retoriskajiem jautājumiem nav gala. Jā, iespējams, neesmu kārtīgi meklējis. Ja atradīsiet, lūdzu, paziņojiet man šo prieka vēsti.
Diemžēl kārtējo reizi nākas konstatēt, ka uzvara Lielajā Tēvijas karā Latvijas tūrisma telpā vispār nav atainota. Te nu izvēle ir katra gida rokās, un izrādās, ka daudzi nozīmīgi vēsturiskie un kultūras motīvi vienkārši izgaist no ekskursiju ritējuma.
Acīmredzot tomēr taisnība tiem mūžvecajiem amerikāņu psiholingvotehnologiem, kuri apgalvo, ka kognitīvo manipulāciju efektīvākais paņēmiens ir noklusēšana.
Interesenti rakņājas dziļāk
Tagad gribētu izteikt alaverdi komplimentu tūristiem no Krievijas, kuri nereti dodas ekskursijā nevis tāpat vien, bet gan tiecas izprast lietu būtību. Tie ir zinātkāri prāti, un, manuprāt, tas daiļrunīgi liecina par nācijas aizrautīgo dabu.
Tikai retais no rietumeiropas valstīm vai aizokeāna atbraukušais tūrists cenšas pa īstam iepazīt visas apmeklētās valsts nianses. Reizēm viņu sejās lasāma dziļas vienaldzības izteiksme. Lielākā daļa šo cilvēku izliekas, ka interesējas tikai par „civilizācijas” ārējām izpausmēm, neapgrūtinot sevi ar iedziļināšanos to saturā.
Patīkamu izņēmumu šajā grupā veido vecie labie tūristi — ebreji (nav svarīgi, no kurienes), kuri uzdod fundamentālus jautājumus. Mūsējie it visur ir un paliek mūsējie.
Negribu nevienu aizvainot, tāpēc jāpiebilst, ka daudz kas ir atkarīgs arī no konkrētās personības, taču mani vērojumi liecina, ka tieši Russians rakņājas visdziļāk. Neslēpšu — tas ir patīkami. Valsts neiznīks, kamēr tās iedzīvotāji ir zinātkāri! Teikšu vēl vairāk — mūsu tauta, kuras stimulu gadsimtiem ilgi ir veidojusi ziņkārība, ir apguvusi kolosālas teritorijas, sakrājusi milzīgas bagātības un guvusi slavu ar saviem darbiem.
Taču jūtamas arī citas tendences
Droši vien vajadzēja sākt tieši no šīs vietas: daudziem krievu tūristiem (galvenokārt jauniem cilvēkiem) pat prātā nenāk, ka mūsu suverēnajā „pusguberņā” dzīvo krievi, viņu tautieši.
Jūsu uzmanībai piedāvāšu tipiskās frāzes, ko dzirdu no mūsu austrumu kaimiņu puses: „stāsta, pie jums šeit dzīvo daudz krievu”, „izrādās, šeit daudzi prot runāt krieviski”, „pastaigājām mazliet un bijām ļoti pārsteigti — visi pārdevēji Centrāltirgū tik labi runā krieviski.”
Sākumā tādas frāzes mani varēja novest līdz stuporam, taču tagad jau esmu pieradis un pamazām jau pamanos uzminēt tādu Amerikas atklājēju teicienus. Jauniešus no Krievijas atbraukt šurp mudina vecāku un vecvecāku stāsti par treknajiem padomju gadiem, par pievilcīgo PSRS rietumu vitrīnu, par ilgi gaidītajiem brīvības vējiem, kas tolaik līdzinājās īstai brīvībai, nevis patreizējai apzinātajai nepieciešamībai.
Taču jāņem vērā, ka vecāka gada gājuma krievi brauca šurp un redzēja jaukā Brežņeva laiku sastinguma nebijušā krāšņuma pēdas, bet jaunieši ierodas un ierauga paputējušās „pusguberņas” izlaupītās drupas.
Valsts goda uzturēšana
Baltiešiem vajadzētu ņemt vērā, ka daudzi Krievijas iedzīvotāji (dažādu paaudžu un sociālo grupu pārstāvji) viņu Baltijas valstis uztver kā vienu veselu, kā tādu smalkmaizīti ar rozīnēm. Man pat šķiet, ka dažus Baltijas valstu komponentus tas varen kaitina. Krievu jauniešu acīs Lietuva bieži pārvēršas par Latviju, Latvija — par Igauniju.
Savām acīm esmu redzējis cilvēkus, kam šķita, ka Bronzas kareivis ir demontēts „kaut kur Rīgā”, līdz pārliecināju viņus par to, ka tā nav. Tā sakot, mazgāju baltu valsts godu. No vienas puses, protams, jāņem vērā — jo mazāk zini, jo labāk guli, taču, no otras puses, mostas neliels aizvainojums par dzimto zemi. Gribas taču izcelties, palielīties ar to, cik īpaši un neatkārtojami esam, bet te visvisādi naidīgi elementi nepelnīti „šuj lietu” par Bronzas kareivja pārvietošanu.
Savu rakstu noslēgšu ar pieredzējuša un sajūsmināti kritiskā dzejnieka vārdiem, dzejoļa fināla akordu: „Мораль в общем. Зря, ребята, на Россию ропщем.” Man šķiet, katram otrajam Krievijas iedzīvotājam, kurš ieradies pie mums ciemos, gribot negribot prātā nāk tāda doma. Tāpat kā Majakovskim tālajā, taču vienlaikus tuvajā 1922. gadā, kad viņš rakstīja šīs rindas.
P.S. Katram gadījumam pievienošu saiti uz kādu šedevru, kas kļuva par mana apskata saistošo elementu: http://imhoclub.lv/ru/material/12. Ja kāds vēl nav lasījis, garantēju retuestētisku baudu.
Diskusija
Papildus tēmai
Papildus tēmai


Rihards Kols
Парламентский секретарь Министерства культуры
Pietiks spekulēt ar mītiem
Par TUA ekonomiskajiem ieguvumiem


Agnese Rutkovska
Kas brauc uz Latviju
Krievu tūristu vietā


Māris Dzenītis
Ja ''Jaunais vilnis'' aizies no Jūrmalas
Valdībai būtu jākompensē uzņēmēju zaudējumi


Владимир Бузаев
Математик, физик, политик
Muižnieks vs. Dolgovs - 0:4
Kā Eiropas tiesību aizsardzības kalns dzemdēja pelēnu
Jautājumi Александру Филею
№11 Aleksandrs Ļitevskis
16.01.2014
08:32
№120 Aleksandrs Filejs
→ Aleksandrs Ļitevskis,
16.01.2014
13:30
№89 Garijs Gailīts
16.01.2014
12:39
№117 Aleksandrs Filejs
→ Garijs Gailīts,
16.01.2014
13:27
№192 Aleksandrs Ļitevskis
→ Aleksandrs Filejs,
16.01.2014
21:00
Komentāri
№1 Vadims Gilis
16.01.2014
07:34
№4 Товарищ Петерс
→ Vadims Gilis,
16.01.2014
07:57
№5 Vadims Gilis
→ Товарищ Петерс,
16.01.2014
08:09
№17 доктор хаус
→ Vadims Gilis,
16.01.2014
08:49
№2 Zilite ~~~
16.01.2014
07:52
№88 Vladimir Timofejev
→ Zilite ~~~,
16.01.2014
12:36
№3 Ольга Каткова
16.01.2014
07:53
№6 Vadims Gilis
→ Ольга Каткова,
16.01.2014
08:11
№7 Ольга Каткова
→ Vadims Gilis,
16.01.2014
08:16
№8 Vadims Gilis
→ Ольга Каткова,
16.01.2014
08:23
№12 Ольга Каткова
→ Vadims Gilis,
16.01.2014
08:34
№19 Vadims Gilis
→ Ольга Каткова,
16.01.2014
08:52
№34 Atis Caune
→ Ольга Каткова,
16.01.2014
09:18
№49 Снежинка Αυτονομία
→ Ольга Каткова,
16.01.2014
10:00
№58 Ольга Каткова
→ Снежинка Αυτονομία,
16.01.2014
10:13
№61 Mister Zzz
→ Ольга Каткова,
16.01.2014
10:25
№66 Ольга Каткова
→ Mister Zzz,
16.01.2014
10:53
№81 Vadims Gilis
→ Mister Zzz,
16.01.2014
12:04
№126 Viola T
→ Ольга Каткова,
16.01.2014
13:57
№134 Ольга Каткова
→ Viola T,
16.01.2014
14:18
№247 Андрей Красильников
→ Ольга Каткова,
17.01.2014
00:54
№14 Mister Zzz
→ Ольга Каткова,
16.01.2014
08:36
№60 Ольга Каткова
→ Mister Zzz,
16.01.2014
10:23
№82 Лилия Орлова
→ Ольга Каткова,
16.01.2014
12:10
№78 Лилия Орлова
→ Ольга Каткова,
16.01.2014
11:58
№83 Ольга Каткова
→ Лилия Орлова,
16.01.2014
12:13
№121 Лилия Орлова
→ Ольга Каткова,
16.01.2014
13:31
№123 Ольга Каткова
→ Лилия Орлова,
16.01.2014
13:54
№127 Ольга Каткова
→ Лилия Орлова,
16.01.2014
13:58
№132 Лилия Орлова
→ Ольга Каткова,
16.01.2014
14:14
№87 Юрий Чуркин
→ Ольга Каткова,
16.01.2014
12:28
№96 Ольга Каткова
→ Юрий Чуркин,
16.01.2014
12:59
№202 M&M’s M&M’s
→ Ольга Каткова,
16.01.2014
22:35
№9 Вячеслав Щавинский
16.01.2014
08:24
№18 доктор хаус
→ Вячеслав Щавинский,
16.01.2014
08:51
№46 red pepper
→ доктор хаус,
16.01.2014
09:51
№92 Александр Сергеевич
→ Вячеслав Щавинский,
16.01.2014
12:53
№125 Aleksandrs Filejs
→ Вячеслав Щавинский,
16.01.2014
13:55
№10 Mister Zzz
16.01.2014
08:30
№15 Марк Козыренко
→ Mister Zzz,
16.01.2014
08:43
№47 Mister Zzz
→ Марк Козыренко,
16.01.2014
09:58
№57 Марк Козыренко
→ Mister Zzz,
16.01.2014
10:13
№67 Марк Козыренко
→ Марк Козыренко,
16.01.2014
11:04
№147 Timber ***
→ Марк Козыренко,
16.01.2014
16:32
№63 Сергей Нагибин
→ Mister Zzz,
16.01.2014
10:41
№70 Сергей Нагибин
→ Сергей Нагибин,
16.01.2014
11:28
№91 Vladimir Timofejev
→ Mister Zzz,
16.01.2014
12:51
№93 Александр Сергеевич
→ Mister Zzz,
16.01.2014
12:55
№129 Mister Zzz
→ Александр Сергеевич,
16.01.2014
14:02
№151 Jurijs Aleksejevs
→ Mister Zzz,
16.01.2014
16:54
№174 Mister Zzz
→ Jurijs Aleksejevs,
16.01.2014
19:03
№176 Jurijs Aleksejevs
→ Mister Zzz,
16.01.2014
19:20
№261 Aleksandrs Ļitevskis
→ Jurijs Aleksejevs,
17.01.2014
09:26
№280 Sergey Chilaya
→ Jurijs Aleksejevs,
17.01.2014
16:57
№84 unknown
→ Марк Козыренко,
16.01.2014
12:16
№21 Vadims Gilis
→ Mister Zzz,
16.01.2014
08:56
№23 доктор хаус
→ Vadims Gilis,
16.01.2014
09:00
№153 Jurijs Aleksejevs
→ доктор хаус,
16.01.2014
17:04
№157 доктор хаус
→ Jurijs Aleksejevs,
16.01.2014
17:22
№158 доктор хаус
→ доктор хаус,
16.01.2014
17:24
№50 Mister Zzz
→ Vadims Gilis,
16.01.2014
10:02
№53 Марк Козыренко
→ Mister Zzz,
16.01.2014
10:11
№62 Timber ***
→ Марк Козыренко,
16.01.2014
10:37
№139 Марк Козыренко
→ Timber ***,
16.01.2014
15:10
№94 доктор хаус
→ Марк Козыренко,
16.01.2014
12:56
№140 Марк Козыренко
→ доктор хаус,
16.01.2014
15:13
№39 Сергей Леонидов
→ Mister Zzz,
16.01.2014
09:29
№41 Лаокоонт .
→ Сергей Леонидов,
16.01.2014
09:34
№43 Сергей Леонидов
→ Лаокоонт .,
16.01.2014
09:38
№69 Владимир Орехов
→ Mister Zzz,
16.01.2014
11:28
№13 Aleksandrs Ļitevskis
16.01.2014
08:36
№16 Антон Бутницкий
16.01.2014
08:47
№22 Vadims Gilis
→ Антон Бутницкий,
16.01.2014
08:58
№25 доктор хаус
→ Vadims Gilis,
16.01.2014
09:01
№20 доктор хаус
16.01.2014
08:54
№24 Vadims Gilis
→ доктор хаус,
16.01.2014
09:00
№27 доктор хаус
→ Vadims Gilis,
16.01.2014
09:01
№44 Zilite ~~~
→ доктор хаус,
16.01.2014
09:49
№65 Timber ***
→ Zilite ~~~,
16.01.2014
10:51
№80 Сергей Алексеевич
→ Timber ***,
16.01.2014
12:03
№95 доктор хаус
→ Zilite ~~~,
16.01.2014
12:58
№26 Светлана Штонда
→ доктор хаус,
16.01.2014
09:01
№28 доктор хаус
→ Светлана Штонда,
16.01.2014
09:06
№29 доктор хаус
→ доктор хаус,
16.01.2014
09:08
№31 доктор хаус
→ доктор хаус,
16.01.2014
09:13
№42 Вячеслав Щавинский
→ доктор хаус,
16.01.2014
09:37
№32 Светлана Штонда
→ доктор хаус,
16.01.2014
09:16
№90 unknown
→ Светлана Штонда,
16.01.2014
12:46
№99 доктор хаус
→ Светлана Штонда,
16.01.2014
13:01
№68 Александр Соколов
→ доктор хаус,
16.01.2014
11:21
№100 доктор хаус
→ Александр Соколов,
16.01.2014
13:02
№204 Aisek Brombergs
→ доктор хаус,
16.01.2014
22:40
№33 Светлана Штонда
→ доктор хаус,
16.01.2014
09:17
№40 доктор хаус
→ Светлана Штонда,
16.01.2014
09:32
№45 Aleksandrs Giļmans
→ Светлана Штонда,
16.01.2014
09:50
№55 Светлана Штонда
→ Aleksandrs Giļmans,
16.01.2014
10:11
№233 Anton Feseckij
→ Aleksandrs Giļmans,
17.01.2014
00:00
№36 Vadims Gilis
→ доктор хаус,
16.01.2014
09:24
№48 unknown
→ Vadims Gilis,
16.01.2014
10:00
№72 Vadims Gilis
→ unknown ,
16.01.2014
11:44
№52 Mister Zzz
→ Vadims Gilis,
16.01.2014
10:06
№76 Vadims Gilis
→ Mister Zzz,
16.01.2014
11:53
№101 доктор хаус
→ Vadims Gilis,
16.01.2014
13:05
№111 Vladimir Timofejev
→ Vadims Gilis,
16.01.2014
13:23
№37 Сергей Леонидов
→ доктор хаус,
16.01.2014
09:24
№102 доктор хаус
→ Сергей Леонидов,
16.01.2014
13:05
№112 Сергей Леонидов
→ доктор хаус,
16.01.2014
13:23
№108 unknown
→ Сергей Леонидов,
16.01.2014
13:16
№178 Андрей Алексеев
→ доктор хаус,
16.01.2014
19:34
№35 Сергей Леонидов
16.01.2014
09:21
№51 Zilite ~~~
16.01.2014
10:06
№103 доктор хаус
→ Zilite ~~~,
16.01.2014
13:07
№262 Zilite ~~~
→ доктор хаус,
17.01.2014
09:30
№54 Леонид Радченко
16.01.2014
10:11
№56 Леонид Радченко
→ Леонид Радченко,
16.01.2014
10:12
№75 Aleksandrs Ļitevskis
→ Леонид Радченко,
16.01.2014
11:52
№119 Леонид Радченко
→ Aleksandrs Ļitevskis,
16.01.2014
13:28
№133 Aleksandrs Filejs
→ Леонид Радченко,
16.01.2014
14:18
№149 unknown
→ Aleksandrs Filejs,
16.01.2014
16:49
№161 Aleksandrs Filejs
→ unknown ,
16.01.2014
17:33
№166 unknown
→ Aleksandrs Filejs,
16.01.2014
17:47
№168 Aleksandrs Filejs
→ unknown ,
16.01.2014
17:56
№266 Леонид Радченко
→ Aleksandrs Filejs,
17.01.2014
10:02
№59 Timber ***
16.01.2014
10:13
№79 Vadims Gilis
→ Timber ***,
16.01.2014
12:00
№85 Timber ***
→ Vadims Gilis,
16.01.2014
12:20
№260 Vadims Gilis
→ Timber ***,
17.01.2014
08:57
№64 unknown
16.01.2014
10:42
№104 доктор хаус
→ unknown ,
16.01.2014
13:09
№177 Артём Губерман
→ доктор хаус,
16.01.2014
19:30
№203 Marija Iltiņa
→ Артём Губерман,
16.01.2014
22:35
№205 Марк Козыренко
→ Marija Iltiņa,
16.01.2014
22:41
№210 Marija Iltiņa
→ Марк Козыренко,
16.01.2014
23:05
№207 Лаокоонт .
→ Marija Iltiņa,
16.01.2014
22:53
№213 Marija Iltiņa
→ Лаокоонт .,
16.01.2014
23:09
№211 Артём Губерман
→ Marija Iltiņa,
16.01.2014
23:08
№216 Marija Iltiņa
→ Артём Губерман,
16.01.2014
23:19
№217 Лилия Орлова
→ Артём Губерман,
16.01.2014
23:21
№135 Aleksandrs Filejs
→ unknown ,
16.01.2014
14:20
№138 unknown
→ Aleksandrs Filejs,
16.01.2014
15:10
№152 Товарищ Петерс
→ unknown ,
16.01.2014
16:58
№172 unknown
→ Товарищ Петерс,
16.01.2014
18:20
№195 Сергей Леонидов
→ unknown ,
16.01.2014
21:19
№155 Aleksandrs Filejs
→ unknown ,
16.01.2014
17:08
№175 unknown
→ Aleksandrs Filejs,
16.01.2014
19:12
№182 Марк Козыренко
→ unknown ,
16.01.2014
19:52
№179 Артём Губерман
→ Aleksandrs Filejs,
16.01.2014
19:37
№181 Лаокоонт .
→ Артём Губерман,
16.01.2014
19:49
№159 Александр К.
→ unknown ,
16.01.2014
17:24
№71 Fe ll
16.01.2014
11:34
№73 Eko Mann
16.01.2014
11:47
№124 Striganov Mikhail
→ Eko Mann,
16.01.2014
13:54
№137 Eko Mann
→ Striganov Mikhail,
16.01.2014
15:06
№77 Olga Mi
16.01.2014
11:55
№86 Александр К.
16.01.2014
12:24
№105 доктор хаус
→ Александр К.,
16.01.2014
13:11
№107 доктор хаус
→ доктор хаус,
16.01.2014
13:12
№109 Mister Zzz
→ доктор хаус,
16.01.2014
13:16
№113 unknown
→ Mister Zzz,
16.01.2014
13:24
№128 Снежинка Αυτονομία
→ unknown ,
16.01.2014
14:00
№162 доктор хаус
→ Mister Zzz,
16.01.2014
17:39
№110 unknown
→ доктор хаус,
16.01.2014
13:22
№163 доктор хаус
→ unknown ,
16.01.2014
17:41
№164 unknown
→ доктор хаус,
16.01.2014
17:44
№131 Viola T
→ доктор хаус,
16.01.2014
14:11
№143 Александр К.
→ доктор хаус,
16.01.2014
15:51
№146 George Bailey
→ Александр К.,
16.01.2014
16:30
№165 доктор хаус
→ Александр К.,
16.01.2014
17:46
№114 Rīdziniex Originalis
16.01.2014
13:24
№115 Rīdziniex Originalis
→ Rīdziniex Originalis,
16.01.2014
13:25
№136 Aleksandrs Filejs
→ Rīdziniex Originalis,
16.01.2014
14:23
№130 Johans Ko
16.01.2014
14:09
№148 Владимир Копылков
16.01.2014
16:41
№150 unknown
→ Владимир Копылков,
16.01.2014
16:53
№185 Владимир Копылков
→ unknown ,
16.01.2014
20:05
№173 Антон Бутницкий
16.01.2014
18:51
№265 Сергей Леонидов
→ Антон Бутницкий,
17.01.2014
09:52
№180 Иван Александрович Горбачёв
16.01.2014
19:47
№183 Владимир Копылков
→ Иван Александрович Горбачёв,
16.01.2014
20:02
№184 Марк Козыренко
→ Владимир Копылков,
16.01.2014
20:05
№186 Владимир Копылков
→ Марк Козыренко,
16.01.2014
20:12
№187 Марк Козыренко
→ Владимир Копылков,
16.01.2014
20:14
№191 Владимир Копылков
→ Марк Козыренко,
16.01.2014
21:00
№189 Иван Александрович Горбачёв
→ Владимир Копылков,
16.01.2014
20:46
№193 Владимир Копылков
→ Иван Александрович Горбачёв,
16.01.2014
21:08
№197 Иван Александрович Горбачёв
→ Владимир Копылков,
16.01.2014
21:38
№239 Снежинка Αυτονομία
→ Иван Александрович Горбачёв,
17.01.2014
00:23
№199 игорь соколов
16.01.2014
22:02
№208 Aisek Brombergs
16.01.2014
22:57
№279 Илья Нелов (из Тель-Авива)
17.01.2014
14:09
№339 Марк Козыренко
→ Илья Нелов (из Тель-Авива),
20.01.2014
18:00
№284 Элла Кудрявцева
18.01.2014
00:13
№338 Виктор Глухов
20.01.2014
15:35