Ja jau pastāv baumas, ka eiro ieviešana uzņēmumiem izmaksā dārgi, tad varbūt šī gada Ziemassvētkus ir vērts pavadīt nevis kā ierasti, klusi atceroties aizvadītā gada spilgtākos mirkļus, bet gan iepirkšanas drudzī – iepērkot vajadzīgas un nevajadzīgas preces ar garu derīguma termiņu – no griķiem līdz pat mēbelēm?

Plānojot Ziemassvētku laiku, veicu dažus aprēķinus par eiro ieviešanas izmaksu iespējamo ietekmi uz cenām, un tās izrādījās niecīgas gan no apgrozījuma, gan no rentabilitātes viedokļa. Varbūt šīs blogs var palīdzēt Ziemassvētku plānošanā arī citiem. 

Uzreiz jāsaka, ka uz laiku es "aizmirsu" par eiro ieviešanas ieguvumiem, par to, ka ieguvumi pārsniegs izmaksas jau pirmajā eiro ieviešanas gadā, kas tiešā vai netiešā veidā agri vai vēlu varētu atspoguļoties arī cenās/produktu kvalitātē. Lai nekādā gadījumā nepārvērtētu eiro ieguvumus, es neņēmu vērā nevienu eiro ieviešanas plusu un koncentrējos tikai uz mīnusiem – proti, privātā sektora izmaksām, ieviešot eiro. Tā ir vislielākā eiro izmaksu pozīcija un tieši tā var atspoguļoties arī cenās. 

Tāpat uz laiku es "aizmirsu", ka viena uzņēmuma izdevumi ir cita uzņēmuma ieguvums, piemēram, vismaz daļa no ražošanas uzņēmuma izdevumiem kases aparātu un grāmatvedības sistēmas pielāgošanai varētu būt informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu ieguvums. Tā vietā es nereālistiski pieņēmu, ka visas eiro ieviešanas izmaksas atspoguļo sabiedrības neto zaudējumu. 

Es "aizmirsu" arī par to, ka eiro ieviešanas izmaksas ir vienreizējas (un tās var pārlikt uz nākotni) un pieņēmu, ka uzņēmumam tās jāatgūst 2014. gada laikā.

Latvijas Banka aprēķinājusi, ka eiro ieviešana privātajam sektoram kopumā izmaksās 115 milj. latu. Pēc absolūtā lieluma šķiet milzīgs skaitlis, un tas ir labi – solīds atskaites punkts aprēķinam. 

2012. gada Latvijas komercsabiedrību neto apgrozījums bija 35.9 miljardi latu; šogad (pēc pirmo trīs ceturkšņu rezultātiem spriežot) tas, visticamāk, sasniegs 38.3, bet nākamgad — 40.7 miljardus latu (sk. 1. tabulu). Tādējādi privātā sektora eiro ieviešanas izmaksas (115 milj. latu) veidos 0.28% no 2014. gada neto apgrozījuma. Pat ja šis slogs privātajam sektoram būs galīgi nepanesams un uzņēmumi būs spiesti to pilnībā pārlikt uz patērētāju pleciem, ietekme uz kopējām cenām, šķiet, pazudīs ikmēneša degvielas cenu svārstībās.

Tabula 1. 
Latvijas komercsabiedrību neto apgrozījums, peļņa un komerciālā rentabilitāte
 

	2011	2012	2013*	2014*
Neto apgrozījums (milj. latu)	31 971	35 899	38 340	40 717
Peļņa pēc nodokļiem (milj. latu)	673	758	882	936
Komerciālā rentabilitāte pēc nodokļiem, %	2.1	2.1	2.3	2.3

Avots: CSP dati, autora aprēķins un prognoze

Paga, neticami, varbūt es ko palaidu garām? Sāksim no otra gala, pieņemsim, ka visas eiro ieviešanas izmaksas sedz pārdevējs. 2012. gadā Latvijas komercsabiedrību peļņa pēc nodokļiem bija 758 milj. latu. Spriežot pēc šī gada pirmo trīs ceturkšņu rezultātiem, šogad komerciālā rentabilitāte (peļņa/neto apgrozījums) varētu sasniegt 2.3%, un pieņemsim, ka nākamgad tā saglabāsies līdzīga. 

Tādējādi komercsabiedrību peļņa 2014. gadā varētu sasniegt 936 milj. latu. No šīs peļņas atskaitot eiro ieviešanas izdevumus (115 milj. pirms nodokļiem ir mazāk nekā 100 milj. pēc nodokļiem), rentabilitātes rādītājs varētu samazināties par 0.2 procentpunktiem (līdz 2.1%). Pēdējos 17 gados rentabilitātes rādītāja gada svārstības vidēji bija 1.4 procentpunktu — uz šī fona eiro ieviešanas efektu uzņēmēji savos peļņas un rentabilitātes rādītājos var nesajust. 

Es turpināju aprēķinus, no "mistiskajiem" agregētiem rādītājiem pārejot uz pārtikas tirdzniecību — nozari, pēc kuras mēs galvenokārt uztveram inflāciju. Turklāt par eiro ieviešanas izmaksām es izmantoju nevis Latvijas Bankas aprēķinus, bet pašu uzņēmēju (kuriem nav ne mazākās motivācijas nenovērtēt eiro ieviešanas izmaksas publiskajās runās) aplēses. 

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis novērtēja eiro ieviešanas izmaksas savai nozarei 0.7 milj. latu apmērā. Pārtikas mazumtirdzniecības veikalu (nozares G4711 un G472) apgrozījums 2012. gadā bija 1.7 miljardi latu, un šī gada janvāra–oktobra kāpuma tempiem nedaudz pierimstot, 2014. gadā tas varētu būt tuvu 1.9 miljardiem latu. Sanāk, ka eiro ieviešanas izmaksas veidos mazāk nekā 0.04% no pārtikas veikalu 2014. gada apgrozījuma. 

Visbeidzot aprēķināju, cik būtiskas eiro ieviešanas izmaksas ir konkrētiem uzņēmumiem. Eiro ieviešanas izmaksas uzņēmumos "Rimi Latvija" un "Maxima", pēc Pārtikas tirgotāju asociācijas informācijas, varētu būt 150-200 tūkst. latu katrā (un tas ir visaugstākais novērtējums, piemēram, mediji ziņo par "vismaz 150 000 latu "Rimi Latvija un "vismaz 100 000 latu" "Maxima" gadījumā). 

Aplēšot uzņēmumu apgrozījumu 2014. gadam, pieņēmu, ka uzņēmumu tirgus daļa saglabāsies nemainīga (sk. 2. tabulu). Tādējādi eiro ieviešanas izmaksas (200 tūkst. latu "Rimi Latvija" un 150 tūkst. latu "Maxima") "Rimi Latvija" un "Maxima" varētu veidot attiecīgi 0.04% un 0.03% no 2014. gada apgrozījuma. Citiem vārdiem sakot, visas ar eiro ieviešanu saistītās izmaksas nepārsniedz lielāko pārtikas veikalu tīklu apgrozījumu 1-2 stundu laikā.

Tabula 2.
Latvijas lielāko pārtikas veikalu tīklu finanšu rādītāji
 

	2011	2012
RIMI Latvija
Neto apgrozījums (milj. latu)	417.2	443.3
Peļņa (milj. latu)	6.1	8.95
Komerciālā rentabilitāte, %	1.5	2.0
MAXIMA
Neto apgrozījums (milj. latu)	413.2	450.4
Peļņa (milj. latu)	1.9	14.3
Komerciālā rentabilitāte, %	0.5	3.2

Avots: CSP un publiski pieejami dati, autora aprēķins

Rezumējot — nav pamata gaidāmos Ziemassvētkus pārvērst par iepirkšanas drudzi. Eiro ieviešanas izmaksas veido niecīgu daļu no uzņēmumu apgrozījuma. Tos var nesajust ne pircēji cenrāžos, ne pārdēvēji – peļņas un rentabilitātes rādītājos.