Jūsu darbinieks ielūdz jūs uz jubileju, ko viņš atzīmēs ģimenes lokā. Agrāk starp jums valdīja tikai lietišķas attiecības. Kā jūs rīkosieties?

Turpinājums. Sākums — šeit.

1. Pieņemsiet ielūgumu. Vai jūs nebaidāties kļūt par „kāzu ģenerāli”? Visticamākais, ka arī citi padotie drīz vien sekos jūsu darbinieka piemēram un drīzumā jūs varat nokļūt strupceļā.

2. Pieņemsiet ielūgumu, taču pasākumā piedalīsieties formāli un drīz vien pametīsiet to, lai ar savu klātbūtni nemulsinātu pārējos. Kāpēc vispār pieņemt ielūgumu, ja jūs saprotat, ka mulsināsiet klātesošos? Ar savu aiziešanu jūs radīsiet jaunu situāciju, ko pārējie viesi var uztvert dažādi.

3. Noskaidrosiet, kas vēl ir uzaicināts, un, saskaņā ar šo informāciju, pieņemsiet ielūgumu vai atradīsiet iemeslu atteikties. Jāsaka gan, ka tiesības ielūgt viesus pieder pašam jubilāram. Kāpēc jums vajadzīgs ielūgto ciemiņu saraksts? Jūs  vēlaties ne tikai apsveikt jubilāru? Jums ir arī kāds cits mērķis?

4. Atbildat, ka nezināt, vai būsiet brīvs, tādējādi atvieglojot pieklājīgu atteikumu. Atteikumu jūs atvieglosiet sev, bet padoto sodīsiet ar „gaidām”. Diezin vai viņš to ir pelnījis.

Vai vispār ir iespējama draudzība starp cilvēkiem, no kuriem viens ir otra priekšnieks? 

Kas mēs esam?

Dzīvē mums ir  vairākas lomas – dēls, vīrs, pacients, vadītājs. Viens un tas pats cilvēks, tikai dažādās attiecībās ar apkārtējiem. Jūsu sarakstā ir arī partnera loma: jūs varat būt dēls tikai tēvam un mātei, vīrs – tikai sievai, vadītājs – tikai attiecībā pret padoto.

Cilvēka uzvedība palīdz izprast to, kādā lomā viņš ir konkrētajā mirklī: ja viņš apjukumā skatās uz visām pusēm, vēlas uzdot jautājumu, viņš ir atbraucējs, ja aplūko preces un cenas – pircējs, bet šis te, kurš nez kāpēc stāv pie letes, palaiž garām rindu, neizrāda interesi par precēm, – aizdomīgs cilvēks. Taču noskaidrojas, ka tas ir vīrs, kurš gaida savu sievu, un mums ir kauns – nodomājām par cilvēku slikti. Taču domas bija pareizas, jo viņa izturēšanās neatbilda mūsu gaidītajai pircēja lomai, tāpēc mums viņš šķita aizdomīgs.

Priekšnieka – Menedžera izturēšanos regulē noteikumi, ko nav iespējams formulēt no pirmā acu uzmetiena, un draudzīgai saziņai tie noderēt nevar. „Ja tu esi priekšnieks, izturies mierīgi, uzklausot lūdzēja vārdus. Neatgrūd viņu, pirms viņš pateicis visu, ko vēlējies. Cilvēks, ko skārusi nelaime, vairāk vēlas izkratīt sirdi, nevis panākt sava jautājuma izlemšanu.” Šis faraona Ptahotepa (2000.g.p.m.ē.) padoms nemaz neatgādina patiesu draudzīgu līdzjūtību. Atcerēsimies Makjavelli: ja vienam no draugiem ir jāatbild uz visiem jautājumiem, bet otram tas nav jādara, vai tad tas līdzinās draudzībai? Taču, ja sāks atbildēt, tad tās vairs nav priekšnieka un padotā attiecības, bet gan kaut kas cits. Arī padotā loma prasa uzvedību, ko grūti apvienot ar drauga lomu – teiciens „galminieki tēlo karali” nozīmē, ka padotie nebūt nav draugi.

Kā pagaist draudzība

Vai draudzība starp cilvēkiem saglabājas, ja viens no viņiem ir iecelts par vadītāju? Pēc institūta viņi kopā sākuši darbu. Vienādas algas un amati. Kopā ierodas darbā, kopā iet projām. Bieži satiekas ārpus darba kopā ar ģimenēm. Apspriež darbā radušās problēmas, karjeras perspektīvas. Vārdu sakot, draugi. Un kādā jaukā dienā viens no viņiem tiek iecelts par vadītāju. Šajā dienā viņa draugs pēc darba dodas mājup viens pats – otrs ir palicis sapulcē, uz kuru agrāk viņš netika uzaicināts. Tiekoties no rīta, priekšnieks dalās iespaidos, un viņi aiziet katrs uz savu pusi. Sākas jauna dzīve: draugi ir dažādā mērā informēti par organizācijas darbību, arī tikšanās tagad ir atkarīgas no drauga – priekšnieka aizņemtības. Tikšanos scenārijs tagad ir citāds: viens uzdod jautājumus, otrs – atbild.

Dienu no dienas informatīvā plaisa kļūst arvien lielāka. Ne tik daudz jaunās informācijas dēļ, cik laika trūkuma rezultātā, un nav arī īpašas vēlēšanās dalīties informācijā. Grūti taču ir pastāstīt par notikušo. Kaut ko pastāstīsi, kādas detaļas noklusēsi. Tas taču ir nogurdinoši – atcerēties un stāstīt. Taču brīvdienās viņi satiekas, dalās iespaidos, draugs atstāsta dažus notikumus, taču tagad jau konspektīvi, ar saviem komentāriem – pagājis zināms laiks, atmiņā saglabājušies tikai spilgtākie notikumi. Klausītājs saprot, ka viņam netiek stāstīts viss. Šādas tādas viņam jau zināmas detaļas netiek pieminētas. Rodas sajūta, ka draugs kaut ko noklusē, izvairās no viņa.

Kopīga problēmu apspriešana vairs nav interesanta: vienam – tāpēc, ka viņa draugs „nav lietas kursā”, otram – tāpēc, ka par viņa padomiem vairs neinteresējas. Taču attiecības vēl joprojām ir labas. Reiz, apspriežot darbā kādu problēmu, viens saka otram: „Tu esi priekšnieks, tev tas labāk zināms.” Tas gan ir teikts pa jokam, taču abiem ir ērti. Viens nolemj vairs neuzbāzties ar saviem padomiem, bet otrs tagad var draugam bez liekām diskusijām dot norādījumus. Parādījušās morālas tiesības izrīkot, taču pieklājīgā formā. Draugs šo rīkojumu vēl neuztver kā rīkojumu, drīzāk kā viedokli. Un nesteidzas. Priekšnieks interesējas: vai esi jau padarījis? Šī jautājuma galvenā doma – tas bija rīkojums, un kad tas būs izpildīts? Tad draugam-padotajam kļūst neomulīgi: viņš taču gribēja apspriesties, kā izdarīt labāk. Nu, negribas viņam veidot attiecības uz rīkojumu pamata. Zaudēt draudzību...

Arī priekšniekam ir grūti tikt galā, un viņš jautājumu atrisina ar pārbaudītu paņēmienu – noliek vietnieku starp sevi un savu draugu (standarta gājiens, kas palīdz atrisināt daudzas problēmas. Tā mafijas „ģimenes” galva sazinās ar tās locekļiem – tikai ar starpnieku palīdzību). Viņš paskaidro draugam, ka tā ir ērtāk, interesējas – „kā tev veicas?” Jūt līdzi. Bet vietniekam viņš, protams, saka: „Neskaties uz to, ka viņš ir mans draugs, prasi”. Padotā un priekšnieka attiecības vēl joprojām ir tikai ārējas: laikus ierasties,  laikus atskaitīties utt. Protams, draugs jūt izmaiņas savā jaunajā stāvoklī. Skaidrs, ka viņa draugs-priekšnieks draudzību uztver citādi. Vai vispār kādreiz šī draudzība ir bijusi? „Ja vajadzīgs kārtīgs ienaidnieks, izvēlies draugu...”

Priekšnieks un padotais

Personāla tehnoloģijas izstrādātājs V.Tarasovs (Tallina) norāda uz divām atšķirībām priekšnieka un padotā stāvoklī: informatīvā plaisa, kas ļauj priekšniekam teikt: „Darām tā,” norādot uz padotajam nezināmiem apstākļiem, un atšķirīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā rezultātā tikšanās laiku nosaka priekšnieks. Ilgstoša komandējuma laikā, dzīvojot vienā viesnīcā, cilvēki tuvinās, pateicoties kopīgi pavadītajam laikam un kopīgai informācijai, taču, atgriežoties darba vietā, ierastais režīms ātri atjaunojas.

Draudzīgas attiecības varētu saglabāties, ja par priekšnieku ieceltais draugs tajās ieņemtu līdera pozīcijas – tādā gadījumā viņa paaugstinājums neko nemainītu draugu attiecībās. Ja attiecības bijušas vienlīdzīgas, draudzību būtu iespējams saglabāt tikai gadījumā, ja draugi nospraustu zināmas informācijas un laika barjeras, ja draugs-priekšnieks paziņotu: „Tam nav nozīmes, kas notika sapulcē, vai tad mums nav nekā cita, par ko runāt?”, „Atvaino, tagad mans laiks vairs nepieder man”, vai viņa draugs-padotais teiktu: „Tas uz mani neattiecas”, „bet kad tu varēsi?”. Tātad draudzība paliek draudzība, bet darbs ir darbs (protams, draudzība vairs nebūs tāda, kā senāk).

Šis ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad viņi abi vienlīdz labi prot nomainīt lomas. No draugu lomas viņi vienlaikus spēj apzināti un viegli pāriet pie priekšnieka un padotā lomas. Taču priekšniekam tas ir noteikti jāprot, bet no padotā to prasīt nevar. Arī priekšniekam ir jābūt pārliecinātam par savām spējām. Iedomājieties, kas notiktu, ja uz šosejas policists apturētu automašīnu par kādu pārkāpumu, bet pie stūres sēdētu viņa sievastēvs?

Risinājums

Nākamajā dienā pēc jubilejas jūsu padotais ierodas darbā ar kavēšanos. Personiskā sarunā ar jums viņš kavēšanos izskaidro ar to, ka nevis „ieķēris par daudz”, bet gan līdz rītam izvadājis uz mājām novēlojušos viesus. Protams, viņa mēģinājums ierobežot jūsu tiesības būs neveiksmīgs, taču vai gadījumā tā nav jūsu vaina?

Pieklājīgs atteikums ir vienīgais pareizais risinājums aprakstītajā situācija. Bez atvainošanās un paskaidrojumiem – „zinātājs nesaka, sacītājs nezina” (Laodzi).

Turpinājums sekos.