Sen bija zināms, ka Latvijas budžets neatbilst pat minimālajiem izdevumiem. Jā, kopš tā laika, kad tika lūgts miljardu eiro aizdevums. Tad gan SVF, gan ECB norādīja, ka V.Dombrovska valdības veiktie pasākumi nebūs pietiekami, bija steidzami jāveic dziļas strukturālas reformas.

Dažus gadus nodzīvojām, aizlāpot "caurumus" budžetā ar Eiropas fondu naudu. Bet tagad pienācis briesmīgs laiks — nepietiek naudas izdevumiem, bet vēl jādzēš ne tikai kredītu procenti, bet paši kredīti. Panākums — mierīga un klusa izeja no krīzes — bija fikcija, drīzāk gan latviešu mentalitātes, neprotestēt nekādos apstākļos, izmantošana.

Pēdējos gados palēnām sāka pieaugt izmaksas valsts aparāta uzturēšanai, palielinājās tā apkalpojošo dažādo firmu skaits. Tikmēr reālā ekonomika nepieauga, pat samazinājās. Tā sauktais IKP uz vienu iedzīvotāju palielinājās galvenokārt uz tirdzniecības apgrozījuma pieauguma un reeksporta rēķina, t. i. uz to rēķina, kuri nepalielina budžetu.

Tagad pēkšņi, it kā iepriekš viņi nebūtu redzējuši, atklāja, ka nodokļu attiecība pret IKP samazinās katru gadu, kas apliecina iepriekš teikto. Daži ministri pat uzskatīja, ka tas bija labs rādītājs. Darba devēju konfederācijas priekšsēdētājs Gavrilova kungs pat "Bizness & Baltija" uzrakstīja cildinošu rakstu par šo tēmu.

Par to, ka valdība nevēlas veikt reformas, nesaprot, ka biznesa vide pasliktinās, rakstīts un runāts tik, ka pat apnicis par to runāt. Šodien, gandrīz pilnībā apstājusies biznesa finansēšana.

Bet, ja nav reālas ekonomikas, kur ņemt naudu budžetā. Atklāti runājot, nevēlos nevienu baidīt, bet tas ir tikai sākums mūsu nepatikšanām.

Neprofesionāls Ministru Kabinets var tikai izstrādāt tautsaimniecības attīstības safantazētu plānus, kam nav nekāda sakara ar realitāti. Ko valdības tagad darīs? Pareizi — paaugstinās nodokļus, citu vienkārši neprot. Ministrus regulē ierēdņi. Ierēdņa likums — darīt to, kas vieglāk pašam.

Sākās ar meliem par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, bet faktiski nekontrolēta un nepamatota tarifu paaugstināšana. Atlika, jo saprata, ka viņiem tās būtu pēdējās vēlēšanas. agad meklē nesāpīgus nodokļus, bet vai tādi mēdz būt? Pievienotās vērtības nodoklis. Pēc tam, bez šaubām, būs citi. Kādi? Nav grūti iedomāties? Tie, kurus ir visvieglāk administrēt. Piemēram, īpašuma nodoklis u. c., nevēlos ieteikt.

Tā ir skaidra patiesība. Ko mums darīt? Diemžēl, nav neviena partija, kam nebūtu deklarācijas un demagoģija, bet konkrēta un precīza valsts attīstības programma.

Konkrēti risinājumi, piemēram:

— Tiesu reforma: izveidot miertiesniešu sistēmu un 75 % šodienas prasību, pēc būtības sīku,  līdz 1000 eiro (piemēram), izlemt uzreiz, bez kavēšanās, utt.

- Izveidot (patiesībā, atjaunot) aizdevumu kasu sistēmu ar valsts atbalstu un slēgt pelēki melno kredītu tirgu.

— Uzstādīt bankām skaidrus noteikumus, dot kādu priekšroku, kad viņi būs ieinteresēti aizdevumiem tautsaimniecībai.

— Visiem jāmaksā nodokļi — tādam jābūt likumam.

Vai tas viss ir izpildāms? Ja ir revolucionāri un līderi, tad ir iespējams.

Ja nē, tad spēkā stāsies pretējs likums: jo sliktāka ekonomika, jo vairāk nacionālisma, pie tam, sliktākajā variantā. Jo ienaidnieks un vaininieks ir jāidentificē.

Vārdu sākot, scenārijs ir zināms.