Dienas spīkeris
04.12.2013
Валерий Агешин
Политик, депутат Сейма Латвии
Šķiet, viņš mums simpatizē
Par ko „Saskaņas centrs” sarunājās ar Latvijas prezidentu
-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Sergejs Vasiļjevs,
Дарья Юрьевна,
Борис Марцинкевич,
Vadims Gilis,
Лилия Орлова,
Aleksandrs Giļmans,
доктор хаус,
Mister Zzz,
Aleks Kosh,
Valērijs Agešins,
Сергей Прищепов,
Андрей (хуторянин),
Владимир Бычковский,
Vadim Sushin,
Николай Арефьев,
Евгений Лурье,
Сергей Т. Козлов,
Леонард Янкелович,
Aleksandrs Ļitevskis,
Артём Губерман,
Марк Козыренко,
Viktors Matjušenoks,
yellow crocodile,
Лаокоонт .,
Agasfer Karpenko,
Ольга  Шапаровская,
Антон Бутницкий,
Marija Iltiņa,
Константин Рудаков,
Garijs Gailīts,
Vitya Hruszenko,
nekas negro,
Sergejs Ļisejenko,
Aleksandrs Ržavins,
Борис Ярнов,
Максим Важенин,
Андрей Жингель,
Юрий Тихомиров,
Робин Шервудский
Valstī ir valdības krīze. Šajā posmā partiju pārstāvji dodas pie prezidenta. Tieši viņam tuvākajā laikā nāksies nosaukt premjerministra vārdu, bet premjers savukārt veidos valdības kabinetu.
Vakar uz tikšanos ar prezidentu devās „Saskaņas centra” pārstāvji – Jānis Urbanovičs, Valērijs Agešins un Artūrs Rubiks. Pēc tikšanās, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Urbanovičs pasvītroja, ka SC un Bērziņa viedokļi sakrīt vismaz vienā jautājumā: jaunajā pārejas posma valdībā ir jāstrādā profesionāļiem, „nevis tā, kā pašlaik”.
Jāsaka gan, ka Solvita Āboltiņa - ne mūsu kluba spīkere – steigšus apstrīdēja Urbanoviča vārdus. Sak, Bērziņš viņai esot teicis pavisam ko citu: jaunajā valdībā ir jāstrādā tikai politiķiem, nevis „cilvēkiem no malas”.
Tā nu IMHOklubs aprunājās ar SC parlamenta frakcijas vadītāju Valēriju Agešinu, lai uzzinātu, kā noritējusi saruna.
— Pirmais jautājums: KAS?..
— Neslēpšu, ka mēs ar prezidentu apspriedām arī dažas personības, taču no manas puses nebūtu korekti to atstāstīt. Lai nu kā, mēs neatteiksimies, ja Latvijas prezidents uzskatīs par iespējamu uzaicināt mūs strādāt valdībā. Mēs esam gatavi iecelt profesionāļus visos posteņos.
— Vismaz pasakiet, kur jūs tos ņemsiet? Kādās sfērās?
— Tautsaimniecība, jurisprudence, ekonomika, nodokļi, pašvaldības, sociālā sfēra, politika medicīnas sfērā – nozarēs, kam šobrīd ir vislielākā nozīme.
— Nu, pieņemsim, ar jurisprudenci viss ir skaidrs – juristu pie mums ir gluži kā... un starp viņiem ir arī zinoši cilvēki. Bet tautsaimniecība? Ko jūs esat gatavi aicināt no turienes? Uzņēmējus? Augstskolu pasniedzējus? Kur jūs tos meklēsiet?
— Ļoti labs jautājums, un runa ir tieši par praktiķiem, tas ir, cilvēkiem, kuri ir pierādījuši savas zināšanas šajā sfērā, kuri ir guvuši panākumus savā biznesā, kā arī cilvēkus ar darba pieredzi valsts organizācijās un pašvaldībās – tos, kas pārzina tādus jautājumus. Meklēsim atbilstošus cilvēkus šajās kategorijās. Arī valsts pārvaldes sistēmā, ierēdņu vidū ir domājoši cilvēki, kuri, tā sakot, jūt mums līdzi.
— Un pie tam „nav saostījušies” ne ar vienu politisko partiju...
— Pilnīgi pareizi!
— Vai patiešām mūsu valstī tādi vēl ir?
— Iedomājieties tikai – ir! Tāpēc mēs partejisko piederību neuzskatām par rādītāju. Tā ir „Vienotības” pozīcija, kuras līdere Solvita Āboltiņa vakar, mūsuprāt, ļoti neveiksmīgi paziņoja, ka Latvijai „profesionāļu valdība” neesot vajadzīga, ka vajadzīga no politiķiem sastāvoša valdība. Manuprāt, tā ir rupja kļūda.
— Citas partijas kļūda – punkts jums par labu?
— Jā... Situācijā, kas patreiz izveidojusies ap valdību, mēs pacentīsimies gūt visu iespējamo. Mēs uzskatām, ka mūsu doma par bezpartejisku profesionāļu valdību, kāda Latvijā vēl nekad nav bijusi, prezidentam iepatikās.
— Vai prezidents neliekuļoja?
— To mēs redzēsim tuvākajās dienās. Lai nu kā, atšķirībā no citām partijām mēs neesam publiski masu medijos mācījuši prezidentu, norādot, kurš tad būtu jāizvirza par premjerministru.
Kas attiecas uz kandidātiem, nav izslēgts, ka tas varētu būt arī Saeimas deputāts, kas sapulcēs komandā valsts sekretāra līmeņa cilvēkus (tas ir viens no augstākajiem ierēdņa amatiem). Nav izslēgts arī, ka atsevišķi ministri, kas pašlaik strādā valdībā, varēs turpināt darbu arī jaunajā valdībā. Viņi var būt jebkuras partijas biedri, taču viņiem ir jābūt profesionāļiem, nevis partiju poļitrukiem.
— Ņemot vērā to, ka jaunajai valdībai atlicis nepilns gads, iespējams, Āboltiņas viedoklis ir loģisks...
— Runājot par bezpartejisku profesionāļu, tehnisku cilvēku modeli (ar to es domāju ministriju valsts sekretārus), viņi jebkurā brīdī ir gatavi iesaistīties darbā, jo pēc būtības ministriju darbu vada tieši valsts sekretāri, nevis ministri. Man šķiet pievilcīga doma par to, ka uz atlikušajiem 11 mēnešiem ministru posteņus varētu ieņemt valsts sekretāri.
Taču gadījumā, ja izvēlēsimies Āboltiņas kundzes piedāvāto ceļu, uzticība Saeimai un politiķiem vēl vairāk kritīsies. Piemēram, tādi cilvēki, kā Pabriks, nokļūstot valdībā, pirms vēlēšanām izmantos tikai administratīvos resursus, pliku populismu un lozungus.
Savukārt bezpartejiskie ierēdņi, tehniski domājoši, taču teicami sagatavoti cilvēki, gluži otrādi, izvairīsies no kārdinājuma mētāties ar lozungiem un pieņemt nepārdomātus lēmumus.
— Pieņemsim, ka koalīcijā jūs neuzņem, jūs vēl gadu „atpūšaties”, taču ar jūsu palīdzību, saskaņā ar jūsu idejām pēkšņi sāk darbu zinoši, saprātīgi profesionāļi. Iznāk, ka jūs uzdāvināsiet punktu par labu valdošajai koalīcijai?
— Nu, šajā jautājumā lēmums ir jāpieņem prezidentam. Ja mēs paliksim opozīcijā (tas nav izslēgts), arī pats prezidents var nokļūt neapskaužamā stāvoklī. Situācija būs ļoti nepatīkama: visas „latviešu” partijas pret vienu „krievu” partiju – „Saskaņas centru”. Un prezidents riskē zaudēt trešo daļu balsotāju, kaut arī pašlaik viņš ir sakrājis punktus sev par labu un uzticības līmenis prezidentam ir ļoti augsts.
Kas attiecas uz bezpartejiskajiem profesionāļiem, nav zināms, vai patreizējie valdošie politiķi viņu darbību varēs ierakstīt savā aktīvā. Galu galā, ja jaunie cilvēki labi strādās, kāpēc gan nepiedāvāt viņiem iespēju turpināt darbu arī pēc 11 mēnešiem?
Es gribētu pasvītrot domu, kas līdz šim nav īpaši aktīvi skanējusi: jebkurš ministrs ir tikai darba instruments, sliktākajā gadījumā – primitīvs darbarīks, ar kura palīdzību tiek nodrošināts iedzīvotāju labklājības līmenis. Taču pie mums primitīvi spēlējas ar personībām – Pabriks, Dālderis, vēl kāds cits...
Nu, labāk iztiksim bez primitīviem rīkiem. Pēdējo divdesmit gadu laikā mums to ir bijis pietiekami.
P.S. Bet tagad Valērijs Agašins ir gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Vakar uz tikšanos ar prezidentu devās „Saskaņas centra” pārstāvji – Jānis Urbanovičs, Valērijs Agešins un Artūrs Rubiks. Pēc tikšanās, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Urbanovičs pasvītroja, ka SC un Bērziņa viedokļi sakrīt vismaz vienā jautājumā: jaunajā pārejas posma valdībā ir jāstrādā profesionāļiem, „nevis tā, kā pašlaik”.
Jāsaka gan, ka Solvita Āboltiņa - ne mūsu kluba spīkere – steigšus apstrīdēja Urbanoviča vārdus. Sak, Bērziņš viņai esot teicis pavisam ko citu: jaunajā valdībā ir jāstrādā tikai politiķiem, nevis „cilvēkiem no malas”.
Tā nu IMHOklubs aprunājās ar SC parlamenta frakcijas vadītāju Valēriju Agešinu, lai uzzinātu, kā noritējusi saruna.
— Pirmais jautājums: KAS?..
— Neslēpšu, ka mēs ar prezidentu apspriedām arī dažas personības, taču no manas puses nebūtu korekti to atstāstīt. Lai nu kā, mēs neatteiksimies, ja Latvijas prezidents uzskatīs par iespējamu uzaicināt mūs strādāt valdībā. Mēs esam gatavi iecelt profesionāļus visos posteņos.
— Vismaz pasakiet, kur jūs tos ņemsiet? Kādās sfērās?
— Tautsaimniecība, jurisprudence, ekonomika, nodokļi, pašvaldības, sociālā sfēra, politika medicīnas sfērā – nozarēs, kam šobrīd ir vislielākā nozīme.
— Nu, pieņemsim, ar jurisprudenci viss ir skaidrs – juristu pie mums ir gluži kā... un starp viņiem ir arī zinoši cilvēki. Bet tautsaimniecība? Ko jūs esat gatavi aicināt no turienes? Uzņēmējus? Augstskolu pasniedzējus? Kur jūs tos meklēsiet?
— Ļoti labs jautājums, un runa ir tieši par praktiķiem, tas ir, cilvēkiem, kuri ir pierādījuši savas zināšanas šajā sfērā, kuri ir guvuši panākumus savā biznesā, kā arī cilvēkus ar darba pieredzi valsts organizācijās un pašvaldībās – tos, kas pārzina tādus jautājumus. Meklēsim atbilstošus cilvēkus šajās kategorijās. Arī valsts pārvaldes sistēmā, ierēdņu vidū ir domājoši cilvēki, kuri, tā sakot, jūt mums līdzi.
— Un pie tam „nav saostījušies” ne ar vienu politisko partiju...
— Pilnīgi pareizi!
— Vai patiešām mūsu valstī tādi vēl ir?
— Iedomājieties tikai – ir! Tāpēc mēs partejisko piederību neuzskatām par rādītāju. Tā ir „Vienotības” pozīcija, kuras līdere Solvita Āboltiņa vakar, mūsuprāt, ļoti neveiksmīgi paziņoja, ka Latvijai „profesionāļu valdība” neesot vajadzīga, ka vajadzīga no politiķiem sastāvoša valdība. Manuprāt, tā ir rupja kļūda.
— Citas partijas kļūda – punkts jums par labu?
— Jā... Situācijā, kas patreiz izveidojusies ap valdību, mēs pacentīsimies gūt visu iespējamo. Mēs uzskatām, ka mūsu doma par bezpartejisku profesionāļu valdību, kāda Latvijā vēl nekad nav bijusi, prezidentam iepatikās.
— Vai prezidents neliekuļoja?
— To mēs redzēsim tuvākajās dienās. Lai nu kā, atšķirībā no citām partijām mēs neesam publiski masu medijos mācījuši prezidentu, norādot, kurš tad būtu jāizvirza par premjerministru.
Kas attiecas uz kandidātiem, nav izslēgts, ka tas varētu būt arī Saeimas deputāts, kas sapulcēs komandā valsts sekretāra līmeņa cilvēkus (tas ir viens no augstākajiem ierēdņa amatiem). Nav izslēgts arī, ka atsevišķi ministri, kas pašlaik strādā valdībā, varēs turpināt darbu arī jaunajā valdībā. Viņi var būt jebkuras partijas biedri, taču viņiem ir jābūt profesionāļiem, nevis partiju poļitrukiem.
— Ņemot vērā to, ka jaunajai valdībai atlicis nepilns gads, iespējams, Āboltiņas viedoklis ir loģisks...
— Runājot par bezpartejisku profesionāļu, tehnisku cilvēku modeli (ar to es domāju ministriju valsts sekretārus), viņi jebkurā brīdī ir gatavi iesaistīties darbā, jo pēc būtības ministriju darbu vada tieši valsts sekretāri, nevis ministri. Man šķiet pievilcīga doma par to, ka uz atlikušajiem 11 mēnešiem ministru posteņus varētu ieņemt valsts sekretāri.
Taču gadījumā, ja izvēlēsimies Āboltiņas kundzes piedāvāto ceļu, uzticība Saeimai un politiķiem vēl vairāk kritīsies. Piemēram, tādi cilvēki, kā Pabriks, nokļūstot valdībā, pirms vēlēšanām izmantos tikai administratīvos resursus, pliku populismu un lozungus.
Savukārt bezpartejiskie ierēdņi, tehniski domājoši, taču teicami sagatavoti cilvēki, gluži otrādi, izvairīsies no kārdinājuma mētāties ar lozungiem un pieņemt nepārdomātus lēmumus.
— Pieņemsim, ka koalīcijā jūs neuzņem, jūs vēl gadu „atpūšaties”, taču ar jūsu palīdzību, saskaņā ar jūsu idejām pēkšņi sāk darbu zinoši, saprātīgi profesionāļi. Iznāk, ka jūs uzdāvināsiet punktu par labu valdošajai koalīcijai?
— Nu, šajā jautājumā lēmums ir jāpieņem prezidentam. Ja mēs paliksim opozīcijā (tas nav izslēgts), arī pats prezidents var nokļūt neapskaužamā stāvoklī. Situācija būs ļoti nepatīkama: visas „latviešu” partijas pret vienu „krievu” partiju – „Saskaņas centru”. Un prezidents riskē zaudēt trešo daļu balsotāju, kaut arī pašlaik viņš ir sakrājis punktus sev par labu un uzticības līmenis prezidentam ir ļoti augsts.
Kas attiecas uz bezpartejiskajiem profesionāļiem, nav zināms, vai patreizējie valdošie politiķi viņu darbību varēs ierakstīt savā aktīvā. Galu galā, ja jaunie cilvēki labi strādās, kāpēc gan nepiedāvāt viņiem iespēju turpināt darbu arī pēc 11 mēnešiem?
Es gribētu pasvītrot domu, kas līdz šim nav īpaši aktīvi skanējusi: jebkurš ministrs ir tikai darba instruments, sliktākajā gadījumā – primitīvs darbarīks, ar kura palīdzību tiek nodrošināts iedzīvotāju labklājības līmenis. Taču pie mums primitīvi spēlējas ar personībām – Pabriks, Dālderis, vēl kāds cits...
Nu, labāk iztiksim bez primitīviem rīkiem. Pēdējo divdesmit gadu laikā mums to ir bijis pietiekami.
P.S. Bet tagad Valērijs Agašins ir gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Diskusija
Papildus tēmai
Papildus tēmai
Ieva Brante
Юрист
Vai prezidentam ir personīgā Satversme?
Par neesošo pilnvaru izmantošanu
Dace Akule
Директор центра общественной политики Providus
Par tautas vēlētu prezidentu
Šobrīd tā nav pareizā recepte
Ieva Brante
Юрист
Ačgārnā demokrātija
Satversme tiek lasīta, „saliekot citus komatus”
Vladimira Putina preses konference
Tiešraides reportāža ar atšifrējumu