Pagājis mēnesis, kopš esam sākuši vākt parakstus par mūsu referendumu, taču jau tagad ir jānoskaidro vairāki jautājumi.

Mūsu biedrības „Sargāsim mūsu bērnus!” iniciētā referenduma ideja nav radusies tukšā vietā. Gan vienpadsmit Latvijas pilsoņi — biedrības organizatori, gan cilvēki, kas mums pievienojās vēlāk, jūt, ka ir apdraudēta tradicionālā ģimene. Draudus slēpj dažādi faktori, starp kuriem varam minēt arī viendzimuma attiecību propagandu. Īpaši bīstama tā ir nepilngadīgo vidū.

Daudzi mums nepiekrīt. Šajā rakstā mēģināšu apkopot mūsu pretinieku argumentus.

Cilvēki uzskata, ka šī problēma Latvijā nav aktuāla, un uzdod jautājumu: kāpēc tas vispār ir vajadzīgs? Jā, viņi atzīst, ka Latvijā ir notikušas trīs vai četras geju parādes, taču tās visas ir sastapušās ar rīdzinieku pretestību. Vienā no tām dalībnieki pat tika apmētāti ar mēsliem — vārda tiešā nozīmē.

Jā, par Eiropas naudu latviešu valodā ir izdotas kaut kādas bezjēdzīgas bērnu grāmatas par dzimuma maiņu, taču vecāki pauda savu sašutumu par tām, un Labklājības ministrija grāmatas atsauca. Jā, biedrība „Mozaīka” mēģināja legalizēt viendzimuma laulības, taču šie mēģinājumi tika atspēkoti, pieņemot Satversmes 110. pantu, kas pauž — laulība ir vīrieša un sievietes savienība, nekas cits. Par ko tad īsti būtu jāuztraucas?


Mūsuprāt, jau sen ir pienācis laiks uztraukties

Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā un tuvākajā laikā izstāties nedomā. Visi procesi ES lēnām, taču droši ved pie unifikācijas. Pirms kāda laika eiroierēdņi pat stāstīja par iespēju izveidot vienotu eirovalsti. Manuprāt, tas ir neizbēgami. Un nav jēgas zīlēt, kādas tradīcijas šajos apstākļos gūs pārsvaru — ir taču skaidrs, ka daudz ātrāk mēs iemanīsimies svinēt Svētā Patrika dienu un Oktoberfestu, nekā mūsu kaimiņi sāks lēkt pāri ugunskuram Līgo svētkos.

Pagājušajā gadā Francija un Lielbritānija ar steigu legalizēja viendzimuma laulības. Skolās Vācijā vienpadsmit gadus veci bērni kārto testus, apliecinādami savas zināšanas par visām iespējamajām kombinācijām seksā. Zviedrijā bērnudārzos bērni tiek radināti kļūt par bezdzimuma radībām — sak, izaugs, paši izdomās, pie kāda dzimuma viņi pieder. Jau tagad daudzās Eiropas valstīs anketās ir parādījušās ailes „1. vecāks” un „2. vecāks” „tēva” un „mātes” vietā. Pagājušā gada beigās saņēmām informāciju par to, ka tāda kārtība nonākusi līdz Lietuvai. Geju parāžu tradīcijai jau apritējuši divi gadu desmiti, iespējams, pat vairāk. Pavisam nesen Eiropas cilvēktiesību tiesa homoseksuālās attiecības pielīdzināja laulībām. Šis lēmums ir obligāts pat tām ES valstīm, kur homoseksuālu laulību vispār (pagaidām?) nav.

Pašlaik Latvijā nekas tamlīdzīgs nenotiek, taču ir skaidrs, ka vilnis nāk uz mūsu pusi. Latvijas politiskā un mediju elite arī jūt tā tuvošanos — to pierāda tas, kā viņi reaģē uz mūsu referendumu.
Mūs kritizēt viņi nevar, — to nav iespējams izdarīt pārliecinoši. Taču paust pozitīvu attieksmi viņi nedrīkst nekādā gadījumā, jo iespējams, ka viņiem vairs neviens negribēs spiest roku lielākajās Eiropas galvaspilsētās. Savukārt tas var pamatīgi sabojāt eirokarjeras un eiroalgas izredzes, iespējas saņemt dažnedažādus eirofinansējumus un eirograntus.

Tāpēc visi politiķi un gandrīz visi preses pārstāvji cītīgi cieš klusu par šo tēmu.

Par īstu trauksmes zvanu kļuva skandāls par grāmatu izplatīšanu bērnu iestādēs, kas aizraujošā un bērniem saprotamā formā stāstīja par to, cik daudz interesantu lietu var notikt ar zēniem un meitenēm, ja viņi izlems mainīt dzimumu. Ļoti nepatīkami bija tas, ka grāmatas izplatīja Labklājības ministrija un līdzekļus grāmatas tulkošanai un izdošanai piešķīra vairāku Eiropas valstu valdības un organizācijas.

2015. gada vasarā mums būs tas gods uzņemt pie sevis Eiropraidu, tātad vispirms Rīga uz kādu laiciņu kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, bet pēc tam — arī par homoseksuālo galvaspilsētu. Uz šī fona iespējams izdarīt spiedienu uz likumdevējiem, partijām un sabiedrību ar mērķi pieņemt atbilstošos likumus. Neviens nevar būt drošs par to, ka Saeimas deputāti un spēki, kas viņus balsta, spēs izturēt šo spiedienu vai pat vēlēsies tam pretoties.

Mūsu referenduma galvenais mērķis ir nedod likumdevējiem iespēju manevrēt, nospraust stingrus tautas gribas ietvarus.

Mēs, referenduma iniciatori, esam par to jau laikus parūpējušies — ja tauta mūs atbalstīs, mēs paspēsim piespiest Saeimu pieņemt mūsu grozījumus pirms plānotā Eiropraida.
Mūsu oponenti iebilst: tādi grozījumi ierobežo cilvēka tiesības, tie ir pretrunā, piemēram, ar Eiropas cilvēka tiesību konvenciju.

Jā, patiešām, mūsu grozījumi ierobežo tiesības. Taču gan minētajā Konvencijā, gan arī Satversmē ir teikts, ka tiesības var tikt ierobežotas veselības un tikumības aizsardzības interesēs. Un Likumā par bērnu tiesību aizsardzību jau ir norādīts, ka brīvība tiek ierobežota, lai pasargātu bērnus no alkohola, smēķēšanas, narkotiskām, psihotropām un toksiskām vielām, erotikas un pornogrāfijas, kā arī cietsirdības propagandas.
 

Mēs vēlamies papildināt šo sarakstu ar vēl diviem ierobežojumiem

Pirmais — aizliegt viendzimuma personu seksuālo un laulības attiecību popularizēšanu un reklāmu bērnu izglītības un aprūpes iestādēs. „Reklāma un popularizācija” šajā kontekstā nozīmē pozitīvas un pievilcīgas informācijas sniegšanu.

Tātad bērniem nodarbībās iespējams sniegt informāciju par viendzimuma attiecību eksistenci, taču būs aizliegts atainot šādas attiecības pievilcīgā gaismā vai uzskatīt tās par normu.

Otrais — aizliegt iesaistīt bērnu kā dalībnieku vai skatītāju pasākumos, kuru mērķis ir viendzimuma personu seksuālo un laulības attiecību popularizēšana un reklāma.. Tātad šis likuma punkts 2015. gadā ieplānotās Eiropas geju parādes organizatoriem izvirzīs tos pašus noteikumus, kas attiecas, piemēram, uz sex-shop veikalu īpašniekiem vai ikgadējā erotiskā festivāla „Erots” organizatoriem. Abos gadījumos nekādas problēmas nerodas, jo pie ieejas tiek organizēta kontrole un nepilngadīgie netiek ielaisti.

Starp mūsu kritiķiem ir cilvēki, kas kopumā mums simpatizē, taču tie ir pret baznīcu naidīgi noskaņoti pārliecinati ateisti. Viņus mulsina doma par to, ka, pievienojoties mums, viņi pāries kaut kādu viduslaiku cienīgu fanātiķu pusē, kas darbojas tradicionālo konfesiju ietvaros, vai sadarbojas ar dažādu jaunmodīgo daļēji totalitāro baznīcu reliģiozajiem ekstrēmistiem.

Taču cilvēki, kas vēlas pavērot reliģisko līderu reakciju uz mūsu referendumu, saskarsies ar grūtībām — nekādas manāmas reakcijas nav. Mūsu biedrība jau oktobrī izsūtīja informāciju par referendumu visām konfesijām. Nekādu rezultātu nav. Žurnālists Valērijs Portnovs par vienu vienīgu pusstundu ilgu raidījumu par mūsu referendumu, kurā piedalījās V.Lindermans, pat tika atlaists no darba Kristīgajā (!!!) radio. Acīmredzot, desmit gadu laikā, kas pagājuši, kopš es pēdējo reizi lasīju Bībeli, tajā kaut kas ir mainījies.


Nav grūti uzminēt tādas reakcijas iemeslus

Tradicionālo konfesiju attieksme pret homoseksuālajiem sakariem ir, maigi izsakoties, ļoti sarežģīta. Periodiski presē parādās skandaloza informācija par šo tēmu, taču daudz lielāka „aisberga” daļa vēl ir slēpta. Turklāt jāņem vērā tas, ka arī pret viņiem veļas tāds pats vilnis. Pretoties viņi nespēj, nav arī nekādas lielas vēlēšanās. Savukārt jaunās baznīcas jau sākotnēji tika radītas tā, lai to draudze (tātad arī ienākumi) kļūtu pēc iespējas lielāka arī uz netradicionālo draudzes locekļu rēķina.

Viens vienīgs kardināls — Jānis Pujāts uzdrīkstējās publiski demonstrēt savu naivo ticību novecojušās grāmatas nemodernajiem postulātiem. Viņš piedalījās Vēlēšanu komisijas sēdē, kas izskatīja mūsu jautājumu, un decembrī aizgāja pie notāra. Viņš bija viens no pirmajiem simt cilvēkiem, kas parakstījās par referendumu. Kā noskaidrojās, no amata atkāpies kardināls tomēr tic Dievam — patiešām, savu kolēģu fonā viņš izskatās ļoti eksotiski.

Kā redzat, loģiski pamatotu un skaidri izteiktu argumentu pret mūsu organizēto referendumu skaits nav īpaši liels. Daudz biežāk nepatika pret mūsu ieceri tiek pamatota ar personisko negatīvo attieksmi pret organizatoriem vai neracionāliem un grūti izskaidrojamiem konspiroloģiskiem spriedelējumiem — „jūs atbalstāt nacionālistus / Putinu / žīdu masonus” vai arī „jūs rīkojaties varas / naudas / pašu labuma dēļ.” Nav nekādas jēgas apstrīdēt tādas tēzes, un pārliecināt to autorus par pretējo arī nav iespējams.


Ko darīt

Lai tumšie ļautiņi mazāk iejauktos valsts pārvaldes smalkajā procesā, patreizējās Saeimas deputāti ir palielinājuši notariāli apstiprināto parakstu skaitu līdz trīsdesmit tūkstošiem. Tas ir liels skaits. Agrākajos referendumos par valodu un pilsonību bija jāsavāc tikai desmit tūkstoši, bet organizatori par rezultātu uztraucās.

Tāpēc visus pilsoņus, kam patreizējā situācija dara raizes, lūdzu ņemt rokā pasi un doties pie tuvākā notāra. Iepriekš vēlams pieteikt apmeklējumu.

Notāram ir jāpasaka parole: „gribu parakstīties par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā.” Ja to nepateikt nelabvēlīgi noskaņotam notāram, viņš var „nesaprast”. Paraksta apstiprināšana aizņems aptuveni 15 minūtes un maksās 2,84 eiro.

Pēc parakstīšanās ir jāpasaka vēl viena parole — „lūdzu atstāt paraksta lapu”. Ar Zvērināto notāru padomi esam vienojušies par to, ka paraksta lapas iespējams atstāt pie notāra — mēs vēlāk tās paņemsim centralizēti. Ja notārs kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas atstāt lapu pie sevis, tā ir jānosūta pēc adreses: Sargāsim mūsu bērnus, a.k. 70, LV-1010, Rīga. Konvertā varat ielikt arī zīmīti, kurā jūs norādāt, kurš notārs ir atteicies atstāt lapu pie sevis un kāda iemesla dēļ. Tādos gadījumos mēs uzsāksim izmeklēšanu.

Diemžēl ir noskaidrojies, ka parakstīties ārpus valsts teritorijas nav iespējams.

Ja radušās problēmas, rakstiet mums uz e-pastu norma.tradicija@gmail.com vai zvaniet pa tālr. 25708484.

Jūs varat mums palīdzēt paši vai pārskaitot naudu uz kontu Swedbank LV11HABA0551037334052 — būsim pateicīgi par jebkādu palīdzību.


Iļja Kozirevs
Biedrības „Sargāsim mūsu bērnus!” priekšsēdētājs