Liels gandarījums, ka gandrīz visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis par diskusijas nepieciešamību, jo daļa sabiedrības nav apmierināta ar esošo politisko sistēmu un vēlas uzlabojumus, taču cer to izdarīt vienkāršotā veidā — tikai izmainot prezidenta ievēlēšanas kārtību. 

Diskusijas gaitā vairums klātesošo piekrita, ka tas nedos vēlamo rezultātu —  neuzlabos valsts pārvaldes darbu, bet tieši pretēji — radīs pretrunas Satversmē, konfliktus sadrumstalotajā partiju sistēmā un risku, ka Valsts prezidenta amatu Latvijā varētu ieņemt cilvēks, kurš dažādu iemeslu dēļ iemantojis popularitāti sabiedrībā, bet ir neatbilstošs minētajam amatam.

Latvijā pastāv parlamentārā demokrātija un šī sistēma strādā, tomēr Valsts prezidentam jebkurā gadījumā ir nepieciešams Saeimas atbalsts. Ticiet man — tas, kā ievēlam Valsts prezidentu nav tik būtiski kā jautājums par pilnvaru apjomu. Man ļoti patika kolēģa, Latvijas Universitātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras vadītāja, docenta Jāņa Plepa teiktais, ka "tautas vēlēts prezidents nebūs Laimes lācis, kas notīrīs sniegu un sakārtos pagalmu". 

Sabiedrībā joprojām valda zināma nostalģija un Kārļa Ulmaņa glorifikācija, par kuras pamatotību ir pavisam atsevišķa diskusija, tas attiecīgi rada plašo sabiedrības atbalstu tautas vēlētam prezidentam. Visticamāk, tuvojoties 15. maijam, šī ideja uzplaiksnīs ar jaunu sparu.

Es uzskatu, ka vēsturiska nostalģija nav pietiekami pamatots iemesls, lai mainītu mūsu valsts pamatlikumu — Satversmi. Kā norādīja bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, katrai valstij ir savs, konkrētās situācijas diktēts, modelis. 

Lietuvai ir senas valstiskas tradīcijas, bet Igaunijai un Latvijai līdzīgi kā Šveicei ir tradīcijas bieži rīkot referendumus par dažādām tēmām. Viņš uzskata, ka sentiments par visas tautas vēlētu prezidentu nāk no Krievijas ietekmes, kas kādu laiku pēc inerces vēl būs, bet ies mazumā.
 

Solījumi ieviest tautas vēlētu prezidentu ir partiju koķetērija. Sabiedrībā iezīmējas zems uzticības līmenis parlamentam, līdz ar to loģiska šķiet sabiedrības vēlme "atņemt" Saeimas šīs pilnvaras — vēlēt prezidentu.

Statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās samazinās, attiecīgi rodas jautājums, ja jau esam tik kūtri, dodoties ievēlēt Saeimas deputātus, vai nebūsim tikpat slinki, ievēlot Valsts prezidentu? Vai tā nebūs labvēlīga augsne ārvalstu interešu ietekmei, kas rezultātā var iespaidot vēlēšanu iznākumu? 

Pretrunas Satversmē, valsts pārvaldes sistēmas iespējamā deformācija, pārsteidzīgu izmaiņu radīts risks, atbalsta trūkums Saeimā, izjaukts līdzsvars starp valsts varām, vēlēšanu rezultātu iespaidošana u.tml. — tie visi ir būtiski, vērā ņemami argumenti PRET tautas vēlētu prezidentu, bet kur tad ir argumenti PAR? Idejas virzītāji uzskata, ka tautas vēlēts prezidents radīs sakārtotu varas un politisko sistēmu... Tieši pretēji — neizstrādātais un paviršais piedāvājums, kurā nav precizēta prezidenta atlaišanas kārtība un impīčmenta procedūra, radīs tikai papildus sarežģījumus.

Vairāk uzmanības būtu jāpievērš nevis prezidenta ievelēšanas kārtībai, bet gan amata pilnvarām, kas mūsu valstī nav plašas. Šai sakarā gribu pieminēt bijušo valsts prezidentu Gunta Ulmaņa un Valda Zatlera uzskatus, jo viņiem ir sava personīga pieredze. Guntis Ulmanis uzskata, ka prezidents var sekmīgi pildīt savas funkcijas arī esošā pilnvarojuma apjomā. 

Savukārt Valdis Zatlers norādīja, ka militārajā un drošības sfērā Valsts prezidenta pilnvaras neatbilst šodienas reālajai situācijai — apdraudējuma gadījumā viss notiek daudz ātrāk, nekā smagnējā sistēma spēj noreaģēt.

Valsts prezidenta pilnvaru potenciāls būtiski pieaug brīžos, kad Satversme nenosaka precīzu darbības modeli — neplānotās situācijās, krīzes brīžos u.tml. Ir daudz piemērotāki instrumenti, kā uzlabot valsts pārvaldes darbu un politisko sistēmu, nevis tikai Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa.
 

Aivars Endziņš, prof., Dr. jur.

Delfi.lv