Kad prezidents Bērziņš uz karstām pēdām nāca klajā ar paziņojumu par to, ka griestu sabrukšana „Maksimā” nav nejaušība, bet gan īsta masu slepkavība, visi saprata — vairāk nekā pussimt cilvēku nāvē vainīgi konkrēti cilvēki.
 
Vienlaikus traģēdija Zolitūdē izvilka dienas gaismā krīzi, kas iziet tālu ārpus pārkāpumiem projektēšanas un celtniecības darbu uzraudzības procesā.
 
Sākotnējo entuziasmu par to, ka traģēdijas apstākļu izmeklēšana var aizņemt vairākus mēnešus, nomainīja skepse — sak, diezin vai atbilde kādreiz tiks saņemta. Jaunākā informācija liecina, ka nozieguma vietu eksperti varēs pilnvērtīgi izpētīt tikai martā, piecus mēnešus pēc traģēdijas. Pastiprinātā un labi apgādātā izmeklētāju grupa ir sekmīgi iegrimusi projektēšanas un celtniecības dokumentācijas izpētē, kam nav ne gala, ne malas.
 
Jaunās valdības deklarācijā traģēdija Zolitūdē, kas noveda pie Valda Dombrovska valdības demisijas, pieminēta vienpadsmitajā punktā.
 
Pats par sevi tas nav īpaši loģiski, jo ikvienai jaunai valdībai vispirms ir jātiek skaidrībā ar iepriekšējās valdības krišanas galvenajiem cēloņiem! Lai minimizētu tāda mēroga traģēdijas atkārtošanās iespējas. Pēc būtības, politiskās atbildības uzņemšanās no Dombrovska kunga puses ne noskaidroja iemeslus, ne arī izgaismoja struktūras trūkumus, kas varētu novest pie nākamās traģēdijas.
 
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Laimdota Straujuma atzīmēja, ka jaunas sabiedriskās komisijas, kas nodarbotos ar Zolitūdē notikušās traģēdijas izmeklēšanu, izveides iniciatīvai būtu jānāk no pašas sabiedrības. Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās...
 
Patiešām, gribot negribot nākas noticēt sazvērestības teorijai par to, ka izmeklēšana tiek bremzēta apzināti. Informatīvā kara likums pauž: lai cilvēki ātrāk piemirstu notikumu X, viņu uzmanība ir jānovērš ar notikumu Y. Tā nu jaunieceltā premjerministre ļauj nacionālradikāļiem brīvu vaļu aģitēt par mazākumtautību skolu latviskošanu, norādot konkrētu datumu — 2018. gada 1. septembri. Acīmredzot ar domu, ka krievu skolu audzēkņu vecāku un nacionālistiski noskaņoto reformatoru cīņas kārtējais raunds mazinās interesi par „Maksimas” traģēdijas apstākļu izmeklēšanu.
 
Jau atkal mūs grib sakašķēt. Turklāt izskatās, ka tā nav nepieredzējušas premjerministres kļūda, bet gan apzināta noklusēšana un nolaidība.
 
Labas gribas cilvēkiem vajadzētu vēlreiz atgriezties pie sistēmas kļūdas jautājuma, ko dienas gaismā izvilka traģēdija Zolitūdē, un neļaut valdībai un cilvēkiem, kas nes atbildību par vadības un kontroles sfērā notikušo krīzi, muļļāt izmeklēšanu. Tai ir jākļūst par prioritāro pasākumu, neskatoties uz to, ka negrozāmi tuvojas veselas divas — Eiropas Parlamenta un Saeimas — vēlēšanas.
 
Bez tam vajadzētu papētīt, kas stāv aiz mēģinājumiem vilkt garumā izmeklēšanu un padarīt to bezjēdzīgu. Tāda mēroga katastrofa varēja notikt tikai vairāku kļūdu gadījumā. Kāds taču tās ir pieļāvis.
 
Vai Latvijā ir kāda partija, kas būtu gatava pacelt šo jautājumu?