Pēdējo pāris gadu desmitu laikā Latvijas attīstības ceļš ir novedis pie vājas un nestabilas ekonomikas, demogrāfiskās krīzes un Latvijas tautas sašķelšanās pēc etniskā principa.

Situācija, kas patreiz izveidojusies valstī, var novest pie Latvijas valstiskās neatkarības zuduma, valsts iedzīvotāju skaita katastrofiskas krišanās (tās cēloņi ir mirstības pārsvars pār dzimstību un masveida emigrācija), kā arī sociālajām pretrunām, kas var novest līdz etniskajiem konfliktiem.

Galvenais šīs situācijas cēlonis ir nacionālās idejas trūkums, kas spētu apvienot Latvijas iedzīvotājus un izveidot vienotu sabiedrību.

Nepieciešama tāda nacionālā ideja, kas rastu atbalsi visu Latvijas iedzīvotāju sirdīs, spētu viņus iedvesmot un attaisnotu grūtības un trūkumu.
 

Mēs esam tik dažādi

Mēs esam dažādu tautību cilvēki, mums ir atšķirīga kultūra, vēstures redzējums, materiālā labklājība, hobiji, paradumi un pasaules uzskats.

Kas tad mūs vieno? Mēs vienlīdz spēcīgi mīlam savus bērnus. Vienkārši mīlam bez jebkāda iemesla un pamata. Mēs dzīvojam savu bērnu labā. Mēs vēlamies darīt visu iespējamo, lai sniegtu viņiem visu nepieciešamo. Mēs gribam, lai viņi būtu laimīgi. Mēs vēlamies, lai viņi izaugtu un viņiem nebūtu nekādu raižu, lai viņu dzīve būtu labāka nekā mūsējā. Savu bērnu dēļ mēs upurējam savas vēlmes un intereses. Savu bērnu labā esam spējīgi gan uz varoņdarbu, gan ikdienas darbu.

Mūsu bērni — lūk, kas spētu apvienot mūsu tautu.


Piedāvāju jums jaunu nacionālo ideju

Preambula: „Latvijas valsts augstākais mērķis ir nodrošināt laimīgu bērnību bērniem un radīt apstākļus viņu harmoniskai fiziskajai un garīgajai attīstībai.”

Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešamas sekojošas programmas:

— „Bērni — Latvijas nākotne”

— „Izglītota sabiedrība”

— „Jaunā ģimene”
 

Programma „Bērni — Latvijas nākotne”

Augstākā mērķa īstenošanai Latvijas valsts uzņemas saistības bērnu un pusaudžu kulturālās un fiziskās attīstības materiālās nodrošināšanas sfērā.

Saistību izpildei nepieciešamie pasākumi:

Valsts nosaka ikmēneša pabalstu bērna uzturēšanai 400 eiro apmērā. Pabalsts tiek izmaksāts kopš bēna dzimšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Šī summa dod iespēju nodrošināt bērnu ar pilnvērtīgu uzturu, apģērbu un pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamajām patēriņa precēm.

Pabalsts tiek izmaksāts neatkarīgi no vecāku materiālā stāvokļa (šodien cilvēks, iespējams, ir bagāts, bet rīt viņš var zaudēt līdzekļus — šie apstākļi nedrīkst ietekmēt bērna dzīvi). Uz bērna pabalstu neattiecas līdzekļu piedziņa, atsavināšana un citas atsavinājuma formas.

Sieviete, kuras ģimenē ir divi vai vairāk bērni un kas izlēmusi kļūt par mājsaimnieci un nodarboties ar bērnu audzināšanu, iegūst valsts darbinieka statusu ar darba apmaksu minimālās darba algas apmērā.

Nepilnā ģimenē sieviete saņem apmaksu 1,5 minimālās darba algas apmērā.

Bērniem ir tiesības bez maksas:

— Izmantot sabiedrisko transportu;
— Saņemt medicīniskos pakalpojumus;
— Saņemt ēdināšanu skolā un bērnudārzā;
— Apmeklēt mūzikas, mākslas, zinātnes un sporta skolas, kā arī citas kultūras un sanācijas iestādes;
— Apmeklēt sporta un kultūras pasākumus (bez vecuma ierobežojumiem).

Bērniem ir jāaug bez atšķirīga ģimenes ienākumu līmeņa radītajiem sociālajiem kompleksiem.

Valsts dibina bērnu un pusaudžu organizāciju (pēc skautu kustības parauga), kuras mērķis ir patriotiska un kulturāla audzināšana un fiziskā attīstība.

Viens no šīs bērnu un pusaudžu organizācijas uzdevumiem ir bērnu pilsoniskās apziņas veidošana.

Nodarbībām ar bērniem skolās un citās izglītības iestādēs valsts uz brīvprātības un sabiedriskā darba pamatiem piesaista Latvijas pilsoņus, kas guvuši panākumus kultūras, sporta, zinātnes, uzņēmējdarbības un citās sfērās. Tas nepieciešams, lai jaunā paaudze uz konkrētu cilvēku piemēra redzētu, ka Latvijā ir iespējams gūt panākumus.

Valstī par normu ir jākļūst situācijai, kurā panākumiem bagāti cilvēki 2 — 3% sava laika veltītu Latvijas bērnu audzināšanai.

Kriminālkodeksā tiek iekļauti grozījumi, kas attiecas uz visiem pantiem: „Gadījumā, ja šis likumpārkāpums ir tieši vai netieši nodarījis kaitējumu bērnam, brīvības atņemšanas laiks dubultojas.”

Pedofilija, narkotisku vielu izplatīšana starp bērniem, pornogrāfisko materiālu izplatīšana, kuru uzņemšanā iesaistīti bērni, tiek sodīti ar katorgu (bez „humānisma” normu ievērošanas — tie, kam ir bērni, to sapratīs).


„Kur ņemt naudu tam visam?”

Tāds ir pirmais jautājums, kas visiem nāk prātā.

Šīs programmas īstenošanai būs nepieciešami 2,5 — 3 miljardi eiro gadā. Mūsu valsts budžets ir 7 miljardi eiro. Budžets ir jāizstrādā saskaņā ar principu „vispirms — līdzekļi bērniem, atlikusī nauda — pārējām vajadzībām.” Pretējā gadījumā visiem pārējiem izdevumiem nebūs nekādas jēgas.

Visus budžeta izdevumus iespējams sadalīt sekojošās grupās:

— Militārie izdevumi;
— Ekonomiskie izdevumi;
— Sociālajām vajadzībām paredzētā nauda;
— Ārpolitiskajai darbībai nepieciešamā nauda;
— Pārvaldes aparāta uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi.

Militārajām vajadzībām, ārpolitiskajai darbībai un pārvaldes aparāta uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus uz laiku jāsamazina.

Programma „Bērni — Latvijas nākotne” ir saistīta ar sociālajiem izdevumiem un sedz (atceļ) ar bērnību un maternitāti saistītos sociālos pabalstus.

Jāveic pasākumi budžeta ienākumu palielināšanai.

Budžeta ienākumus veido sekojoši posteņi:

— nodokļi, ko iekasē gan centrālie, gan vietējie varas orgāni;
— nenodokļu ienākumi, ko veido ienākumi no ārējās ekonomiskās darbības, kā arī valsts īpašuma nestie ienākumi;
— speciālo budžeta fondu ienākumi.
 
Šos ienākumus iespējams palielināt. Ne jau uz nodokļu palielināšanas rēķina, bet gan saņemot peļņu no valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem ar valsts kapitāla līdzdalību. Nepieciešama Latvijas valsts uzņēmumu daļas palielināšana gan valstī, gan ārzemēs.

Tāpat nevajadzētu piemirst, ka 20% (ja ne vairāk) budžeta līdzekļu tiek izzagti, kā arī to, ka 60% Latvijas iedzīvotāju izmanto dažnedažādus paņēmienus, lai izvairītos no pilnas nodokļu nomaksas (tērē vairāk, nekā oficiāli pelna). Tas ir saprotams: kāda jēga atdot naudu valstij, kuras budžets tiek izlaupīts.

Cilvēku attieksme pret nodokļu nomaksu mainīsies, ja nodokļi tiks tērēti viņu bērnu labklājībai.

2,5 — 3 miljardi eiro, kas nepieciešami bērnu programmai, nekur nepazudīs, — tie tiks tērēti bērnu labā valsts teritorijā. Šie līdzekļi tikai papildinās budžetu to izmantošanas procesā.

Šīs programmas darbība nodrošinās visu uz bērnu vajadzībām orientēto Latvijas uzņēmumu (gan ražošanas, gan pakalpojumu uzņēmumu) uzplaukumu. Jo lielāka būs valsts daļa šajos uzņēmumos, jo vairāk naudas atgriezīsies budžetā. Ekonomikas uzplaukums veicina jaunu darba vietu veidošanos.

Ko šī programma nesīs pieaugušajiem valsts iedzīvotājiem?

Ppārliecību par sava bērna nākotni. Pazudīs bailes par to, ka jūsu bērns ir atkarīgs no jūsu finansiālās labklājības. Mainīsies attieksme pret valsti, kas nevis vienkārši izspiež no cilvēkiem naudu, bet gan rūpējas par bērnu.
 
Ko šī programma dos mūsu valstij?

Pilsoņus, kuri ne vien mīl savu zemi, bet arī ciena savu valsti.
 

Programma „Izglītota sabiedrība”

Bezmaksas speciālās un augstākās izglītības nodrošināšana visiem, kas spēj nokārtot iestājeksāmenus un mācīties pietiekami augstā līmenī.

Pēc mācību iestādes absolvēšanas — obligāts  2 — 3 gadus ilgs darbs saskaņā ar valsts norīkojumu.

Darba iespējas studentiem ar saīsinātu darba laiku (4 stundas dienā) valsts uzņēmumos, uzņēmumos ar valsts kapitāla daļu un valsts iestādēs.
 

„Kā?”

Lielas studentu pilsētas izveide uz Latvijas augstāko mācību iestāžu bāzes. Studentu pilsēta ir jāizveido kādas „mirstošas” piekrastes pilsētas teritorijā (piemēram, Ķemeros).

Studentu pilsētā ir jāizveido visu Latvijā esošo augstāko mācību iestāžu bāzes vai filiāles. Pilsētas infrastruktūrai ir jābūt vērstai uz studentu vajadzību apmierināšanu un interešu realizāciju.

Mūsu studentu bezmaksas apmācība ir jānodrošina uz sekojošu līdzekļu bāzes:

— Ārvalstu studentu studijas;
— Studentu mitekļu īres nestie ienākumi;
— Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu ienākumi;
— Pārtikas produktu realizācijas nodrošinātie ienākumi;
— Izklaides un  kultūras iestāžu nestie ienākumi.

Vārdu sakot, visi studentu pilsētas saņemtie līdzekļi (neskaitot izdevumus) tiek veltīti mūsu studentu bezmaksas studijām. Studentu pilsētā jābūt uzņēmumiem, kas pilnībā vai daļēji (ar ievērojamu kapitāla daļu) pieder valstij.

Ar mērķi palielināt studentu pilsētas prestižu, ieteicams piedāvāt vadošajiem ārvalstu institūtiem un universitātēm iespēju atvērt pilsētā savas filiāles. Atbrīvot šīs filiāles no jebkādu nodokļu nomaksas ar noteikumu, ka 10% mācību vietu tiek paredzētas Latvijas studentu bezmaksas apmācībām.

Nodrošināt  ārvalstu jauniešu piesaistīšanu studijām Latvijā.

Nodrošināt kultūras un izklaides industriju pilsētā.


Kāpēc tas ir vajadzīgs?

Valsts ekonomikas strauja attīstība ir tieši saistīta ar iedzīvotāju vispārējo izglītības līmeni.
 
 
Programma „Jaunā ģimene”

Dzīvojamās platības piešķiršana uz laiku līdz 6 gadiem jaunajai ģimenei, kas pirmo reizi stājusies laulībā. Dzīvojamai platībai ir jābūt pietiekami lielai, lai tajā varētu dzīvot divi pieaugušie un divi bērni.

Pēc 6 gadiem ģimene atbrīvo dzīvojamo platību vai izpērk to no valsts par iepriekš noteiktu valsts cenu (fiksētais ģimenes parāds valstij)..
Sešus gadus ģimene apmaksā valstij tikai komunālos izdevumus.

Ja ģimenē piedzimst bērns, valsts samazina fiksēto parādu par 30% un pagarina dzīvojamās platības lietošanas termiņu līdz 10 gadiem. Piedzimstot otram bērnam, valsts samazina fiksēto parādu par 40%. Piedzimstot trešajam bērnam, valsts uzskata fiksēto parādu par dzēstu, un dzīvojamā platība pāriet ģimenes īpašumā.

Ģimene pati lemj, kam dot priekšroku: ģimenes pieaugumam vai fiksētā parāda apjomam.

Ģimenes pieaugums iespējams gan piedzimstot bērnam, gan arī ģimenei adoptējot bērnus.

Lēmumu par labu ģimenes pieaugumam ir jāietekmē programmai „Bērni — Latvijas nākotne”, kuras ietvaros tiek nodrošināts bērnu pabalsts 400 eiro apmērā.

Analoģiska programma darbojas arī lauku rajonos, kuras ietvaros tiek piešķirtas mājas un zeme ģimenēm, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību laukos.

 
Kur ņemt visu šo dzīvojamo platību?

Pieņemt likumu ar garlaicīgu nosaukumu „Par Latvijā esošo nekustamo īpašumu izmantošanas noteikumiem”.

Likuma būtība:

Latvijas nekustamais īpašums un zeme ir ne tikai privātīpašums, bet arī daļa no valsts. Latvijas nekustamais īpašums un zeme ir jāizmanto kadastra grāmatā norādītajiem mērķiem.

Nekustamā īpašuma un zemes izmantošana citiem mērķiem tiek uzskatīta par likumpārkāpumu, par kuru tiek paredzēts sods — nekustamā īpašuma un zemes atsavināšana par labu Latvijas valstij. Nekustamā īpašuma un zemes atsavināšana par labu Latvijas valstij tiek veikta bez jebkādu kompensāciju izmaksas.

Šis likums attiecas uz īpašniekiem, kam pieder vairāk nekā divi dzīvokļi (vai mājas). Šis likums attiecas uz zemes īpašniekiem, kam pieder zeme vairāk nekā piecu hektāru platībā. 

Patiesībā vairāk nekā 20% dzīvojamās platības Latvijā stāv tukši (16 — 23%, atkarībā no Latvijas rajona), un pieder privātpersonām un firmām. Neapstrādājamās lauksaimniecības zemes platība sastāda gandrīz 400 tūkst.ha.

Es nerunāju par tiem cilvēkiem, kam pieder pāris dzīvokļi un mājas. Es runāju par cilvēkiem, kam pieder desmitiem un simtiem dzīvokļu, un mājas stāv tukšas bagātu pircēju un īrnieku gaidās.

Valdībai ir jādod zināms laiks (viens gads), lai šajos dzīvokļos un mājās patiešām apmestos cilvēki. Īpašnieki var gada laikā pārdot šo dzīvojamo platību vai izīrēt to.

Ja cilvēkiem nav pa spēkam samaksāt naudu, ko viņi vēlas redzēt, viņiem nāksies pārdot vai izīrēt dzīvojamo platību par cenu, ko spēj piedāvāt Latvijas iedzīvotāji. Ja viņi to nevēlas, nāksies atdot īpašumus valstij.

Uz zemi attiecas tā pati shēma: ja tev ir zeme, apstrādā to; ja neapstrādā, tad iznomā (dod apstrādāt citiem). Ja ne, atdod to valstij.

Vienlaikus ir jāatceļ likums par uzturēšanās atļauju izsniegšanu nekustamā īpašuma gadījumā (tas tikai dod iespēju uzturēt augstas nekustamo īpašumu cenas tirgū, un strādā tikai lielo nekustamo īpašumu īpašnieku labā).

Pēc gada nekustamo īpašumu cenas Latvijā pielīdzināsies iedzīvotāju finansiālajām iespējām.

Valstij būs iespēja izmantot atsavinātos īpašumus programmas „Jaunā ģimene” realizācijai. Ja ar tiem nepietiks, valsts varēs iegādāties dzīvokļus un mājas par normālu cenu, nevis mākslīgi uzpūsto tirgus vērtību.


Kāpēc tas ir vajadzīgs?

Galvenais šķērslis jaunās ģimenes dzīves ceļā ir atsevišķas dzīvojamās platības trūkums. Viens no galvenajiem jaunās ģimenes iziršanas cēloņiem — atsevišķas dzīvojamās platības trūkums.

Sievietes neuzdrīkstas dzemdēt bērnu, ja ģimenes apstākļi nav pietiekami labi.

Ģimenes ar bērniem, kam pieder nekustamais īpašums, reti izšķiras par emigrāciju uz citām valstīm.
 
Turklāt pazudīs arī mūsu valsts kauna traips — bērnu nami. Bezbērnu ģimenes un ģimenes, kurās jaunās māmiņas medicīnisku apsvērumu dēļ nevar dzemdēt otru bērnu, varēs adoptēt bērnus.
 

Pēcvārds

Šo programmu realizācija vedīs pie kardinālām izmaiņām mūsu valsts dzīvē.

Jaunā paaudze, kas palikusi Latvijā, strādās Latvijas (nevis citas valsts) labā. Jauni, izglītoti un darbspējīgi iedzīvotāji vienmēr veicina savas valsts ekonomisko izaugsmi.

Jauniešiem ir jāaug un jāveidojas par savas valsts patriotiem — cilvēkiem, kas izjūt pateicību pret valsti, kas rūpējusies par viņiem bērnībā un jaunībā.

Jaunieši, kas aug ar pateicības jūtām sirdī, nodrošinās Latvijas uzplaukumu.
 
Nepieciešamas arī citas izmaiņas, lai šīs programmas strādātu efektīvi.

Mūsu pienākums ir izstrādāt apstākļus, kuros mūsu bērni vēlēsies dzīvot un veidot savu nākotni Latvijā. Latvijai nebūs nākotnes, ja jaunā paaudze pametīs valsti.

Kāpēc es to visu esmu uzrakstījis?

Es esmu egoists, tāpēc vēlos, lai mani bērni dzīvotu labklājīgā, vienotā un neatkarīgā valstī.

Varbūt arī jums vajadzētu kļūt par egoistiem?