Pagājušajā nedēļā Saeimas juridiskā komisija apstiprināja Krimināllikuma grozījumus, kuros paredzēta brīvības atņemšana par padomju okupācijas publisku noliegšanu, attaisnošanu un slavēšanu.
 
Ja šie grozījumi tiks cauri Saeimai, mums, biedri nelatvieši, draud līdz trīs gadus ilgs cietumsods tikai par savas valsts vēstures brīvu interpretāciju. Tā lūk…
 
Lasot dažus mūsu Saeimas publicētos dokumentus, man rodas iespaids, ka tieši pašlaik mūsu valsti pārvalda kaut kāda ļaunprātīga un pretīga okupācijas vara. Skaidrs taču, ka 40% šīs valsts iedzīvotāju nekad neatļausies savuas tēvus un vectēvus nosaukt par okupantiem. Nu, bet ja organizēsim iedzīvotāju aptauju jautājumā par to, kad dzīvīte ir bijusi labāka — patreizējās “neatkarības” laikos vai PSRS periodā, izrādīsies, ka to cilvēku  skaits, kas “slavē” padomju laikus, būs krietni vien lielāks.
 
Un tomēr šie nejaucēni vēlas, lai tiktu pieņemts jauns likums, kura vienīgais mērķis, pēc manām domām, ir vēl vairāk sašķelt tautu un sēt naidu.
 
Jau vairāk nekā 25 gadus mēs, nelatvieši, klausāmies par “okupāciju”. Vispirms par to sāka kladzināt padomju laiku treknie bonzas, kuri partijas un saimniecisko aktīvu krēslus nomainīja pret Tautas frontes tribīnēm un pārējiem TB/LNNK-iem. Citiem vārdiem sakot, galvenie “padomju okupācijas režīma” kolaboracionisti vienā rāvienā kļuva par kaismīgiem šī “okupācijas režīma” pretiniekiem. 
 
Īsts absurda teātris: valstī valda prezidents, kurš okupācijas režīma laikā bija MINISTRA VIETNIEKS! Puse Saeimas un valdības ir kādreizējie PSKP locekļi, taču viņi vēlas sēdināt aiz restēm MŪS par “okupācijas noliegšanu”. Mīļie latvieši, vispirms sabāziet cietumā visus savus kolaboracionistus ar prezidentu priekšgalā. Pēc tam tad varat sākt gatavot kameras mums, krieviem. Ir tāds process, kā “lustrācija”. Sāciet ar to, bet mēs paskatīsimies, kā tas īsti notiek.
 
Nu, labi. Mēs jau sen esam pieraduši pie šīm „tra-la-la-okupācija” dziesmām. Mēs taču ļoti labi saprotam, ka tas ir vienīgais, ko mūsu valdība var likt priekšā. Valsts degradē, titulētie iedzīvotāji tūkstošiem bēg prom. Tagad latvieša galvenais sapnis ir iemācīties kādu svešvalodu un mukt projām uz Eiropu. Pat premjerministri plāno sūtīt savu dzimteni pie velna un ieņemt kādu siltu vietiņu Eiropas Komisijā. Lai vecumdienās nenāktos badoties...
 
Taču līdz šim (pirms šiem Krimināllikuma grozījumiem) mēs, krievi, varējām mierīgi pasmieties par jūsu pasakām par „ciešanām komunistu varas laikā” un norādīt, ka lielākā daļa komunistu un priekšnieku Latvijā bija paši latvieši. Varējām mierīgi stāstīt saviem bērniem, ka jūsu vēstures mācību grāmatas melo, un paskaidrot, kā viss notika patiesībā...
 
Varējām taču tāpat dzīvot tālāk! Jūs saviem bērniem stāstāt par „okupāciju”, par SS leģionāriem, kas karoja pustrakā fīrera pusē un dabūja pa pēcpusi no krievu kareivjiem. Mēs savējiem — par sarkano karogu virs Reihstāga, par Gagarinu, par to, kā PSRS laikos Latvija ražoja savus tramvajus, vilcienus, automašīnas, mopēdus, radiouztvērējus, telefonu stacijas, apģērbu, apavus... visu ko, pat lielisko porcelānu Kuzņecova fabrikā... Ka padomju laikos Latvija viena gada laikā būvēja vairāk māju, ceļu un elektrostaciju, nekā ir uzcelts pēdējo 20 gadu laikā. Ka Latvijai bija pašai savs kosmonauts...
 
Skan kā pasaka? Tomēr tā ir PATIESĪBA, lai ko jūsu pļāpas tur stāstītu par „padomju režīmu”. Tā nu ir sagadījies, ka patiess stāsts par tiem laikiem skan kā „okupācijas” slavēšana un, saskaņā ar jauno likumu, draud ar trīs gadus ilgu brīvības atņemšanu.
 
Žēl jūsu bērnu tās nepilnvērtības sajūtas un upura kompleksa dēļ, ko jūs viņiem iepotējat. Bēdīgi. To jums skaidri un gaiši pateiks jebkurš psihologs. Taču tie ir jūsu bērni — dariet, ko gribat. Gados jauno Nacionālā bloka deputātiņu sejas un vārdi skaidri liecina, ka degradācijas process ir kļuvis neatgriezenisks...
 
Taču neaiztieciet mūs un mūsu bērnus! Arī agrāk esam teikuši PATIESĪBU, paliksim pie tās arī turpmāk, un mums nospļauties par to, ka jums tā nepatīk.
 
Bet tagad pāriesim pie lietas. Ja šie idiotiskie Krimināllikuma grozījumi patiešām tiks pieņemti, piedāvāju aicināt iedzīvotājus no visas Latvijas parakstīt sekojošu deklarāciju (teksta projekts):
 
 
Oficiāla deklarācija
 
Es pilnībā noliedzu padomju okupāciju Latvijā. Apgalvoju, ka padomju karaspēks Latvijas Republikas teritorijā tika ievests ar Latvijas valdības piekrišanu un bez militāra spēka pielietošanas. Es uzskatu, ka laikā no 1945. līdz 1991. gadam, Padomju Savienības varas gados Latvija bija valsts, kurā valdīja ekonomiskais, kultūras, sociālais un demogrāfiskais uzplaukums, kāds nekad nav pieredzēts visā tās eksistences vēsturē.
 
Es uzskatu, ka likums par kriminālvajāšanu „par padomju okupācijas publisku noliegšanu un slavināšanu” parkāpj manu vārda brīvību, kas iekļauta Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā.
 
Vēlos saglabāt tiesības brīvi izraudzītā vietā un laikā, arī publiski izteikt savu viedokli par Latvijas vēsturi. Gadījumā, ja pret mani tiks uzsākta vajāšana par „padomju okupācijas noliegšanu”, apņemos cīnīties par savām tiesībām un brīvībām man pieejamā ceļā.
 
[vārds, uzvārds, adrese]
 

Kāda tam jēga? Lieta tāda, ka referendumā par statusa piešķiršaanu krievu valodai mēs savācām 274 tūkstošus Latvijas pilsoņu parakstu. Šo deklarāciju var parakstīt ikviens — gan pilsonis, gan nepilsonis (atšķirībā no tiesībām balsot referendumā, Krimināllikums attiecas uz visiem, pat ārzemniekiem). Savāksim pusmiljonu parakstu un paskatīsimies, kur mūs visus iesēdinās. Interesanti, kur tāds cietums atradīsies. Pat Salaspils koncentrācijas nometnē mūs visus sabāzt neizdosies.
 
P.S. Esmu jau apspriedies ar kolēģiem — krievu valodā iznākošo plašsaziņas līdzekļu galvenajiem redaktoriem un vairākiem politiķiem un uzņēmējiem no Krievijas. Varu paziņot: ja šis likums tiks pieņemts, viņi atbalstīs šo parakstu vākšanas iniciatīvu. Tas būs nopietns liela mēroga pasākums. Mēs pacentīsimies.
 
P.P.S. Īpaši Saeimas Juridiskās komisijas loceklim Judina k-gam vēlos teikt: tā kā jūs esat viens no iepriekšminēto Krimināllikuma grozījumu ideologiem, lūdzu, iepazīstiniet ar šo deklarāciju savus kolēģus no Juridiskās komisijas un brīdiniet par sekām. Brīdiniet, ka krimināllieta ar pusmiljonu apsūdzēto izskatīsies smieklīgi. Pat gadījumā, ja apsūdzēto būs pieci tūkstoši, tas būs amizanti. Paskaidrojiet, ka būt klusiem idiotiem — tas ir viens, taču pavisam  kas cits ir skaļi nodemonstrēt savu idiotismu visai pasaulei. Vismaz tas taču viņiem būtu jāsaprot...