Pēdējo divu nedēļu notikumos Krimā mani visvairāk pārsteidza Ukrainas armijas bezierunu kapitulācija. Pat ne gluži kapitulācija, bet gan masveida pāriešana „okupantu” pusē.

Tie, kas dienējuši armijā, noteikti ir dzirdējuši  šo veco anekdoti. Ja ne — pastāstīšu:

Ģenerālis pārskaities soļo ierindas priekšā un lamājas: „Nu, kas tas par pulku? Zābaki — netīri, automāti — sarūsējuši, virsnieki — piedzērušies! Bet ja nu rīt sāksies karš? Kurš Dzimteni aizsargās? Es, vecs, nopelniem bagāts ģenerālis, aizstāvēšu Dzimteni? VIENS PATS? Kāda velna pēc man tas būtu jādara?!”

Divi video sižeti mani pārsteidza līdz sirds dziļumiem:


Sižets Nr. 1. Amerika ir kopā ar mums!

Vienā no Ukrainas armijas daļām „pieklājīgie nerunīgie puiši” (ļoti līdzīgi Krievijas  GIP īpašo uzdevumu vienībām) patrieca apsardzi un daļu pārņēma savā ziņā. No rīta Ukrainas armijas virsnieki ar komandieri priekšgalā dodas uz pārrunām ar „okupantiem”. Neskanīgi dzied „Ще не вмэрла Украины…” (valsts himna), rokās nes „жовто-блакитный прапор” (valsts karogu)... Lūk, paskatieties video:


 
Pievērsiet uzmanību: ukraiņu virsnieki nes ne tikai dzeltenzilo karogu, bet arī daļas karogu — sarkano karogu ar zvaigni. Spriežot pēc visa, viņu daļa ir izveidota jau padomju laikos, karojusi Lielajā Tēvijas karā un Ukrainas ziņā palikusi pēc PSRS sadalīšanas. Vēl viena svarīga nianse: spriežot pēc visa, „pieklājīgie nerunīgi cilvēki”, ieņemot Ukrainas armijas daļu, ir izturējušies kā džentlmeņi — atļāvuši vietējiem karavīriem paņemt karogu līdzi. Nelika cilvēkiem krist kaunā. 

Neliela informācija tiem, kas nav dienējuši armijā: armijas daļas karogs ir „Apsardzes objekts Nr.1”. Daļas karoga zaudējums ir kauna traips, kura rezultātā daļa tiek automātiski izformēta, tās komandieri — nodoti tribunālam. Kara laikā — nošaušana. Ar izvērstu karogu kareivji dodas tikai pēdējā cīņā, no kuras neviens vairs dzīvs neatgriezīsies...

Sirreālistiska aina: ukraiņu virsnieki nes Sarkano karogu, ko klāj viņu tēvu un vectēvu asinis. Viņus pavada liels pulks ārzemju žurnālistu ar kamerām. Kaujas sauciena vietā ukraiņu virsnieki izmanto lozungu „Amerika ir kopā ar mums!” Būtu labāk saukuši „Par Dzimteni, par Jaceņuku!”... Vairākos kadros redzamas ukraiņu virsnieku sejas — tajās redzams kauns...

 
Sižets Nr. 2. Ziņojums ar Skype starpniecību

Kādas armijas daļas komandieris no Krimas ziņo Ukrainas aizsardzības ministram par „dispozīciju”. Skatieties video (no otrās minūtes):


 
Lai Dievs stāv klāt! Man, bijušajam Padomju armijas virsniekam, acis lien no pieres ārā... Daļu komandieri ar aizsardzības ministru sazinās pa Skype... Citādi viņi nespēj tikt viņam klāt. Bet kā viņi saņem pavēles? No Twitter? Ģenerālis fotografē sevi slepenās kartes fonā un izliek to Instagram? Bet komandieri „laiko” fotogrāfijas... Mjā-a-ā...

Taču nopietni runājot, sižets ir gandrīz traģisks. Jūras kājnieku bataljona komandieris ziņo aizsardzības ministram, ka viņa kareivji bēg prom: 49 karavīri vēlas no Krimas doties uz kontinentu (karot negrib), 20 karavīri grib atvaļināties, pārējie masveidā dod zvērestu Krievijai (bataljonā ir vismaz 300 cilvēki)... Biedri ministr, ko darīt? — skumji vaicā komandieris. — Cīnīties, atkāpties, padoties? Dodiet vismaz kaut kādu pavēli, neklusējiet...

Skaidri redzams, ka bataljona komandieris apnēsātā armijas vatenī ir krievu cilvēks — viņš nemākulīgi iesprauž ziņojumā dažus vārdus ukraiņu valodā... Bet ministrs (skaistulis melnā formas tērpā ar zeltā izšūtiem uzplečiem — geju kluba sapnis) atbild ukrainiski ar spilgti izteiktu rietumukraiņu akcentu: „Tā ir jūsu vaina un jūsu problēmas, ka jūsu padotie pāriet citas valsts pusē... Jūs neesat nekādi vīrieši...”

Varu iedomāties, ko  pie sevis klusībā domā jūras kājnieku kombats: „Paskat, izgreznojies ka gailis... pī-ī-ī... banderiešu mērkaķis... pī-ī-ī... pī-ī-ī... Nelaimējās dot zvērestu TĀDAI pī-ī-ī... valstij... TĀDIEM... pī-ī-ī... komandieriem... Kā lai tagad sievai un bērniem acīs skatos?... pī-ī-ī-ī, pī-ī-ī-ī-ī, pī-ī-ī-ī-ī...”
 

Mierīgākā kapitulācija pasaulē

Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošajiem datiem, februārī Krimā atradās gandrīz 19 tūkstoši Ukrainas armijas kareivju — jūrnieki, robežsargi, lidotāji, PGA raķešu daļas, artilēristi, tankisti, jūras kājnieki... Kopā — 193 armijas daļas un apakšnodaļas.

Divu nedēļu laikā padevās visi. Nebija cīņu, nebija gandrīz neviena šāviena (kāds kaut kur dažas reizes satraukumā izšāva gaisā). Bet Ukrainas Aizsardzības ministrija izdeva pavēli: ieņemšanas mēģinājumu gadījumā — šaut. Krimas vispārējās kapitulācijas procesā tika nošauti divi cilvēki — pa vienam abās pusēs. Viņus nogalināja viens un tas pats banderiešu snaiperis — provokators (nu jau viņš ir noķerts un dod liecību). Provokācija neizdevās: krievu un ukraiņu karavīri nesāka šaut viens uz otru. Viņi taču nav idioti.

Tad varbūt Ukrainas armija padevās ienaidnieka parspēkam? Nekā tamlīdzīga. Martā Krievijas armijas kontingents Krimā nepārsniedza 14 tūkstošus. Arī pats mudinājums padoties neizskatījās biedējoši: pusotra desmita „pieklājīgo kareivju” un kazaku no vietējiem pašaizsardzības spēkiem klauvē pie armijas daļas vārtiem, rit neilgas pārrunas... un dzeltenzilā karoga vietā virs daļas jau plīvo Krievijas karogs. Nekādu karagūstekņu nometņu — ukraiņu karavīri un virsnieki, paķēruši savas mantas, neapbruņoti izklīst pa mājām — pie mātēm un sievām. Slēpj acis — viņiem ir kauns...


 


15 tūkstoši Dzimtenes nodevēju

Ļoti labi saprotu, par ko viņi kaunās. Atšķirībā no draņķiem un kleptomāniem, kuri 20 gadus sēdējuši nelaimīgās Ukrainas valdībā, viņiem ir sirdsapziņa. Viņi ir devuši zvērestu savai Mātei — Ukrainai, solījuši to sargāt līdz pēdējam asins pilienam... Un sargātu arī, ja vien viņu Ненька (Mātei) nebūtu zaudējusi prātu un sākusi iznīdēt savus aizstāvjus.

Visu ziemu Kijevas centrā stāvēja iekšējā karaspēka kareivji un nelaimīgais „Berkuts”. Stāvēja neapbruņoti. Kaunu zaudējušie „banderlogi” viņus kropļoja, dedzināja ar napalmu, lamāja, nogalināja... Bet pēc tam, kad pavēles devušie varasvīri metās bēgt, ukraiņu tauta piespieda savus kareivjus mesties ceļos un nožēlot... Ko nožēlot? To, ka ar godu izpildījuši savu Zvērestu? Tieši tā! Lūk, video. Ak Dievs, kāds kauns:


 

Nu, godātie ukraiņi, jūs paši esat iznīcinājuši savu godīgo un nelaimīgo armiju. Tagad par jūsu „aizstāvjiem” kļūs eirobanderlogu simti. Pēc pusgada, kad sāksiet lūgt palīdzību, krievu kareivis kārtējo reizi dosies jūs glābt. Uzreiz gribu brīdināt: šajā gadījumā NATO nepalīdzēs. NATO prot tikai no tālienes bumbot ar saviem „ārkārtīgi precīzajiem ieročiem”, kas lielākoties trāpa pa bērnudārziem, slimnīcām un skolām.

Jaunākie dati liecina, ka no 19 tūkstošiem Ukrainas armijas kareivju Krimā 15 tūkstoši jau gatavojas dot zvērestu Krievijai. Tur gandrīz pilnā sastāvā ir arī jūsu nomelnotais „Berkuts”. Tagad jūs, muļķīši, viņus uzskatāt par „Dzimtenes nodevējiem”. Nepaies ne gads, un jūs viņus gaidīsiet kā atbrīvotājus. Tāpēc stādiet puķes Perekopā.

Noderēs tikšanās brīdī.