Krievijā šobrīd tiek plānotas lielas pārmaiņas. Tā kā tās ir domātas dzīves apstākļu uzlabošanai valstī, tad šīs izmaiņas neizbēgami kaitēs tiem spēkiem, kuri valdīja un plauka uz Krievijas nelaimju rēķina.

Tāpēc varam sagaidīt līdzvērtīgu spēku cīņu par izdzīvošanu. Kas, kā un kad no plānotā tiks realizēts, parādīs laiks.

Tomēr uzskatu, ka ir vērts lielos vilcienos iztirzāt šos plānus un pasapņot par to veiksmīgas realizācijas sekām.

Ekonomikai ir jābalstās uz pašu spēkiem

Partijas „Vienotā Krievija” speciāli izveidotā zinātniskā padome Sergeja Glazjeva vadībā ir izstrādājusi „Priekšlikumus Krievijas paātrinātai sociāli-ekonomiskai attīstībai”. Tiem tika atvēlētas īpašas un plaši izreklamētas Valsts Domes sēdes. Jaunās koncepcijas pamatā ir lozungs: „Ekonomikai ir jābalstās uz pašu spēkiem!”.

Iesaistītie deputāti piedāvāja strauji samazināt nodokļus ražošanai, it īpaši importa aizstājējiem, pieckārt palielināt budžeta deficītu (no 0,6% uz 3%) un ražošanas modernizēšanā un attīstīšanā piecu gadu laikā iztērēt pusi valūtas rezervju. Tas ir ap 50-60 miljardiem USD papildus ieguldījumu katru gadu. Un tikai zinātnes un ražošanas pamatkapitālā, ātrgaitas dzelzceļā un autostrādēs.

Tādejādi pašam svarīgākajam beidzot tiktu tērēta tā nauda, kas tika krāta vairāk kā 20 gadus un atrauta no valsts, lai barotu pasaules valdniekus.

Investīciju rezultātā darba grupa plāno IKP pieaugumu tikai kautrīgu 4% apmērā līdz 2020.gadam. Lai nenobiedētu pasauli.

Jo šādu līdzekļu pieplūdumam, it sevišķi, ražošanas pamatlīdzekļos, būtu jāizsauc lavīnveidīgs ražošanas un pakalpojumu pieaugums. Papildus tam Glazjevs piedāvā ieviest nodokli uz izvedamo kapitālu — ap 15%. 2014.gadā izvestie līdzekļi, kas bieži vien ietver nelegālas shēmas, tiek lēsti uz 120 miljardiem USD. Tāpēc ierobežojoši mēri šai virzienā būtu ļoti svētīgi.

Izvirzītie priekšlikumi šķiet fantastiski, jo visus šos gadus ASV interesēs strādājošā Krievijas valdība un Centrālā banka realizēja pilnīgi pretēju politiku. Ražošanai un vietējiem uzņēmumiem tika liegti kredītresursi, bet nodokļu un muitas politika stimulēja importu, graujot savas zemes tautsaimniecību.


Sergejs Glazjevs uzskata, ka KF Centrālās bankas politika sagrauj vietējo tautsaimniecību.

Centrālā banka joprojām uztur valūtas rezerves trīs reizes lielākā apjomā nekā tās emitētā skaidrā nauda, bet, neskatoties uz to, tā neizpilda savu galveno uzdevumu: nodrošināt rubļa kursa stabilitāti. Ja ar valdību vēl var tikt galā vieglāk — to atlaižot, tad ar emisijas banku tā rīkoties nevarēs.

Šī iestāde Krievijas valstij ir praktiski nepakļauta. Tās rīcības brīvība ir ierakstīta [amerikāņu nodiktētajā] KF Konstitūcijā, un jebkura darbība attiecībā uz Centrālo banku var tikt apstrīdēta starptautiskā [lasi: ASV kontrolētā] tiesā.

(Latvijas emisijas bankas neaizskaramību amerikāņi neiekļāva mūsu Satversmē, jo mūsu valsts nav spējīga apdraudēt tās vecāko „partneru” intereses).

Tāpēc, ja sankciju apstākļos Krievijā tādā augstā līmenī tiek virzīts tik grandiozs reformu plāns, kas ietver arī emisijas bankas kompetences loku, tad neizbēgami ir jābūt izstrādātai shēmai gan galvenās bankas pakļaušanai, gan valsts „5.kolonnas” ierobežošanai.

To viedokli nostiprina arī Wall Streat Journal ziņa, ka Ķīnas — kaimiņvalsts galvenās sabiedrotās cīņā pret vienpolāro pasauli — vadītājs Si Czinpins plāno atlaist ilggadējo Valsts Centrālās bankas vadītāju, kurš, līdzīgi kā Krievijā un pārējā pasaulē, lika arī Ķīnas finansu sistēmai kalpot ASV interesēm.

Sankcijas kā Dieva dāvana

Esošais sankciju režīms paver Krievijai plašas iespējas sava iekšējā tirgus aizsardzībai un attīstībai, sevišķi pārtikas nozarē.

Galvenais pārtikas rūpniecības resurss — graudi — pietiek pašiem, un tie tiek eksportēti. Tas garantē lopbarības pietiekamību gaļas un piena ražošanai. Sankcijas dod tiesības Austrumu kaimiņam arī pārskatīt PTO nosacījumus. Jau šobrīd valdība plāno paaugstināt ievedmuitu rūpniecības precēm un transportam. Tātad — vēl vairāk aizsargāt savu tirgu.

Tālāk. Krievija ar saviem partneriem arvien vairāk atsakās no dolāra savos norēķinos, pārejot uz nacionālajām valūtām. Kompānija „Gazprom Ņeftj” ir uzsākusi pārdot naftu Āzijā par rubļiem un juaņām. Tas ir nopietns izaicinājums pasaules varenajiem. Pagaidām tā ir tikai nafta no jaunajām atradnēm, bet tas ir tikai sākums. Tiek plānots pāriet uz cenas noteikšanu rubļos pēc pašu noteiktām formulām, pašu izveidotās cenu aģentūrās, un pārdodot naftu un gāzi savas valsts biržās.

Ar to krievu rublis kļūs par pasaules rezerves valūtu, bet Krievija — par līdzvērtīgu finansu centru.

Bet arī tas vēl nav viss. BRICS sammita ietvaros Dienvidamerikā Vladimira Putina iniciēta tika izveidota starptautiska attīstības banka ar 100 miljardu USD pamatkapitālu. Tas ir jauns emisijas centrs līdzās dolāra pasaulei. Turpmāk Starptautiskajam valūtas fondam būs konkurents, kas, atšķirībā no pirmā, sniegs reālu atbalstu valstīm, nepakļaujot to ekonomiku parādu verdzībai.

Pārsteigumu ir sagādājusi arī KF Finansu ministrija — līdzšinējais liberālās politikas pīlārs. „Mēs atsakāmies no līdzšinējās stratēģijas un taktikas — „aizņemies un noguldi”” (Tas ir, valsts aizņemas naudu par 5% savām vajadzībām, bet gūtos ieņēmumus no naftas un gāzes iegulda vērtspapīros ar likmi 0,5%/gadā.), kas ļāva aizņemties un noguldīt līdzekļus Rezerves fondā, — teica ministrs Siluanovs. - Ja jau situācija ir tāda, tad uzskatām par pareizu nenovirzīt šos līdzekļus uz Rezerves fondu, bet samazināt valsts parādu”.

Ar šo Krievija pasludina, ka atsakās no meslu maksāšanas ASV.

 

Ko tas sola Krievijai?

Ja izdosies izvairīties no kara, tad mūsu kaimiņzeme pārvērtīsies par pasaules mēroga paradīzi, kur visiem vienmēr būs darbs, kur noiets būs praktiski visam, praktiski neierobežotos apjomos, bet ražošana, ja tā būs pārdomāti organizēta, saņems nepieciešamo finansējumu par zemiem procentiem, tā būs ienesīga un nodrošinās attīstību. Visiem.

Tāpēc uz Krieviju tieksies visa pasaule. Cilvēki vēlēsies tur turēt savu kapitālu. Kaimiņzeme piesaistīs vadošos zinātniekus un kļūs par daudzu nozaru attīstības centru pasaulē.

Cilvēki vēlēsies iegūt šīs zemes pilsonību, vēlēsies realizēt tur kādu ieceri, rezervēt tur dzīvesvietu. Kaut vai paviesoties. Par katru cenu.

Tad sāksies krievu valodas apguves bums. Kaut gan, tas jau ir sācies.

Ko tas sola Latvijai?

Šeit, kā lielā daļā planētas, iedzīvotāji pārsvarā dzīvo matrix pasaulē (pēc filmas „Matrica” ar Kianu Rīvsu galvenajā lomā), kad apkārt notiekošo tie redz caur totālu apziņas manipulācijas sistēmu jeb programmu. Saviem spēkiem izrauties no šiem valgiem tautai nav iespējams, jo šā brīža esība tai šķiet reāla un pamatota. Bet kad realitātes un uzspiestās apziņas atšķirības pārsniegs sistēmas stabilitātes iespējas, un koloniālie valgi pavājināsies, viss esošais tiks aiznests mēslainē, kā pavasara palos upe aizskalo dambjus.

Pamazām arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju meklēs darbu un iztiku Krievijā. Tā kā plašākām attīstības iespējām būs nepieciešama Krievijas pase, tad nemanot nozīmīga latviešu daļa pieprasīs kaimiņvalsts pilsonību. Lai padarītu šo izvēli vienkāršāku, Krievija paturēs tiesības informēt par to Latvijas pusi pēc saviem ieskatiem.

Pakāpeniski lielā Krievzeme kļūs latvietim par tādu pašu dzimteni, kāda tā bija līdz 1920.gadam.

Vairums latviešu, kā pēc hipnotiska miega, izmainīsies līdz nepazīšanai. Apziņas trieciens viņiem būs tik smags, ka krieviem būs jāpieliek pūles, lai mēs savas esības nolieguma iespaidā neielektu otrā grāvī un neatteiktos no sava kultūras mantojuma. Arī valodu nenoniecinātu.

Jo skatīties acīs krievam pēc visa notikušā un saukt sevi par latvieti tad būs liels kauns.

Vispirms jau tiem, kas asi izjūt šodienas situācijas netaisnību, idiotismu un nolemtību. Vārdam „neatkarība” tiks meklēts ikdienā lietojams aizstājējs, lai nesaistītu šī vārda nozīmi ar totālu koloniālu atkarību. Domātāji un runasvīri spriedīs, kā turpmāk izvairīties no šādas tautas apziņas degradācijas, kā saglabāt tautu un zemi ar tās kultūras mantojumu arī nākamajām paaudzēm.

Kā nekad netikt nošķirtiem no tūkstoti gadu kopā ar mums dzīvojošas tautas, kuras kultūra vienmēr ir bijusi daļa no mūsu pašu kultūras. Un kur mēs esam bijuši viņu kultūras un vēstures daļa. Vienu savas daudzšķautnainās kultūras daļu — baltvāciešus — mēs ar lielu azartu iznīcinājām XX. gadsimtā.

Par to visu vajadzēs padomāt. Un to vajadzēs darīt pirms daba visu noliks savās vietās piespiedu kārtā, jo tad jau būs par vēlu apliecināt, ka esi bijis cilvēks.

Avoti:

Россия кардинально меняет экономический курс
Экономическая «революция сверху»
Chinese Leaders Discuss Replacing PBOC Chief
Сергей Глазьев. Экономика России на фоне санкций
Советник Путина обвинил Центральный банк во вредительстве
Лавров: Обама удостоил РФ второго места среди мировых угроз
Рубль рули. Компания уходит от долларов при расчетах за нефть
«Газпром нефть» начала продажи нефти Новопорта за рубли и поставки в Азию за юани
Первые шаги нефтерубля
БРИКС наносит удар по валютно-финансовой системе США
Россия отказалась платить «дань» США и делает попытку коренного поворота в экономике