Krievijas rīcība Ukrainā, pārkāpjot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību, ir neatgriezeniski mainījusi vērtību sistēmu, kurā balstījās drošība Eiropas kontinentā pēc Aukstā kara. Krievija ir atgriezusies pie militāra spēka lietošanas doktrīnas starpvalstu attiecību kārtošanā 19. un 20.gadsimta sliktākajās tradīcijās, tā ir kļuvusi par draudu Eiropas valstu mieram.

Līdz ar Krievijas militāru iebrukumu Krimā un iespējamām tālākām militārām aktivitātēm pārējā Ukrainas teritorijā, mums jāsaprot, ka mūsu kaimiņvalsts ir paaugstinātā militārā gatavībā, patiesībā soli no kara stāvokļa. Krievijas līdzšinējā darbība parāda, ka Krievijas rīcība nav prognozējama un var būt neracionāla. Tas neapšaubāmi palielina spriedzi arī mūsu reģionā.

Pēc dažām dienām apritēs 10 gadi kopš esam pilntiesīga NATO dalībvalsts. Esam varenākajā kolektīvās drošības sistēmā, kāda jebkad pasaulē pastāvējusi. Šo spēku un varenību izceļ tas, ka neviens nekad nav mēģinājis šo sistēmu izaicināt. Neviens nav mēģinājis pārbaudīt, vai Ziemeļatlantijas līguma 5.pants darbojas, un cik efektīvi tas darbojas. Mums ir pamats justies drošībā.

Tomēr es vēlos atgādināt, ka Ziemeļatlantijas līgums nesastāv tikai no 5.panta. Kā jebkurš līgums, arī šis ir jālasa kopumā. NATO līgumā ir arī trešais pants, kas nosaka, ka katrai valstij ir jāuztur un jāattīsta savas individuālās aizsardzības spējas.

Latvijas pašaizsardzības stūrakmens ir spēcīga zemessardze. Moderni ekipēta un apmācīta zemessardze, paaugstinātas gatavības zemessardzes kaujas vienības, kas gatavas ar ieročiem rokās aizstāvēt Latvijas neatkarību, tas šobrīd ir svarīgākais un steidzamākais uzdevums Latvijas pašaizsardzībai. Vistuvākajā valdībā būs jālemj par naudas piešķiršanu efektīvam zemessardzes ekipējumam un apmācībai.

Papildus tam jāveic rezervistu uzskaites sakārtošana, mobilizēšanās plānu pārskatīšana, kam no iepriekšējo aizsardzības ministru puses nav pievērsta pietiekama uzmanība. Viennozīmīgi jāturpina intensīva sadarbība ar NATO dalībvalstīm un partneriem reģionā: Poliju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, un, protams, ar ASV.

Līdztekus minētajam Aizsardzības ministrija jau ir izstrādājusi grozījumus Zemessardzes likumā. Tie nodrošinās pilnvērtīgu un kvalitatīvu zemessargu apmācību, iespējas iesaistīt zemessargus Nacionālo bruņoto spēku ikdienas miera laika funkciju īstenošanā, kā arī sociālās garantijas atvaļinātajiem zemessargiem. Arī šie grozījumi tuvākajā laikā tiks iesniegti valdībā.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka mūsu valsts būs tik droša, cik liela būs mūsu pilsoņu griba un gatavība savu valsti aizsargāt. Iedzīvotāju saliedētība un ticība saviem spēkiem un savai valstij ir valsts drošības mēraukla. Es kā ministrs darīšu visu, lai apvienotu Latvijas iedzīvotājus, modernizētu mūsu bruņotos spēkus, tādējādi veidojot mūsu valsts drošības un aizsardzības pamatu.
 

Godātie kluba biedri, aizņemtības dēļ Raimonds Vējonis personiski nevarēs atbildēt uz jūsu jautājumiem. Viņa vietā šīs dienas laikā to izdarīs aizsardzības ministra padomnieks komunikāciju jautājumos Andis Jēkabsons.