Turpinājums. Sākums - šeit.

Uzņēmuma vadītājs ir apspriedis ar jums darba jautājuma risinājumu. Jūs jau esat ķēries pie tā izpildes, taču pēc kāda laika uzzināt, ka vadītājs ir pieņēmis citu lēmumu, kurš faktiski atceļ pirmo. Kā jūs rīkosieties?

Kur tad īsti slēpjas problēma

1. Nepildāt ne pirmo, ne otro lēmumu. Tas atbilst dzīves gudrībai „Ja esi saņēmis norādījumus, nesteidzies tos izpildīt, jo, iespējams, rīkojums tiks atcelts”. Taču perspektīvā šāda rīcība var novest līdz nopietnam konfliktam.

2. Vēlreiz pārdomājat risinājumu, kas tika rasts kopā ar jums, pārliecināties, ka tas ir pareizs, un pildāt to. Taču, iespējams, jums nav zināmi kādi apsvērumi, kas pamudinājuši vadītāju mainīt lēmumu.

3. Vēlreiz visu pārdomājat un pārliecināties, ka otrs risinājums ir pareizāks, tāpēc jūs rīkosieties saskaņā ar to. Bet kā tad jūs īsti varat noteikt, ka saņemtā informācija par otra lēmuma pieņemšanu ir patiesa?

4. Vēršaties pie uzņēmuma vadītāja pēc paskaidrojuma. Bet ja nu viņš ir izbraucis un neatbild jums?

Vadītājs rīkojās savu pilnvaru ietvaros, un mēģinājums vērsties pie viņa pēc paskaidrojumiem jaunā lēmuma sakarā ir tiešs uzbrukums viņa tiesībām, kas var jums dārgi maksāt. Šodien jūs pieprasāt paskaidrojumus, bet rīt jau sāksiet apspriest viņa rīkojumus. Šādiem mēģinājumiem ir stingri jāpieliek punkts, tiklīdz tie konstatēti.

Viņam bija taisnība, taču tas viņu neglāba

Taču vadītājam ir arī pienākumi – organizēt sava lēmuma izpildi. Šo darbību metode jūs ir nostādījusi neviennozīmīgā situācijā: iespējams, vadītājs ir aizmirsis, ka jūs jau strādājat saskaņā ar viņa norādījumiem, varbūt viņš kādu lūdzis paziņot jums par jauno lēmumu, bet šis cilvēks ir aizmirsis, nav paspējis vai nav vēlējies to izdarīt. Taču iespējams, ka vadītājs tīšām nav neko jums paziņojis, zinot jūsu negatīvo attieksmi pret jauno lēmumu un uzskatot, ka jūs to izpildīt nevarēsiet. Taču liela nozīme tam visam ir tikai no jūsu viedokļa, jo pats vadītājs ir pārliecināts, ka viss ir kārtībā – darbs taču rit.

Mēģinot apspriest viņa izraudzīto pienākumu izpildes metodi, jūs piesavināt nelūgta padomnieka lomu, kurš turklāt vēl spiež priekšnieku pārkāpt noteikumu „tam, kurš pierāda, nav taisnība, bet tas, kuram taisnība, to nepierāda” (Laodzi). Neko labu tas nedos, varbūt tikai apmierinātību par savu taisnību. „Viņam bija taisnība – viņš šķērsoja ielu pie zaļās gaismas” – šāda epitāfija rakstīta uz kājāmgājēja kapakmens. Šķiet, mēģinājumiem skaidroties ar vadītāju nav nekādas nozīmes, pat ja konkrētajā mirklī viņš ir viegli pieejams.

Kā Sun Dzi rīkojās ar harēma iemītniecēm

Protams, šī situācija liecina par vadītāja pieredzes trūkumu (ja vien tā nav radīta tīšām). Sima Cjaņ stāsta: „Kņazs, izlasījis visas trīspadsmit nodaļas „Traktātā par kara mākslu”, izteica vēlmi pārbaudīt tajā izklāstītos noteikumus praksē un jautāja Sun Dzi, vai to iespējams izdarīt ar sievietēm. Sun Dzi atbildēja, ka arī sievietes iespējams apmācīt kara mākslā. Kņazs pavēlēja pasaukt savu harēmu.

Sun Dzi sadalīja sievietes divās nodaļās, katrai izraudzīja komandierus – kņaza iemīļotās sievas – un iecēla viņas par virsniekiem. „Kad došu komandu, jums tā jāatkārto kareivjiem, bet kareivji to izpildīs,” – viņš teica. Pievērsies sievietēm, pulkvedis pajautaja, vai viņas zina, kura ir labā, kura – kreisā roka. „Protams”, — sievietes viņam atbildēja. Tad Sun Dzi pavēlēja nodaļai pagriezties pa kreisi. Tad sievietes vienkārši iesmējās, nevis izpildīja pavēli. „Pavēle netika izpildīta, jo nesniedzu saprotamus paskaidrojumus. Es pats esmu pie visa vainīgs,” – teica Sun Dzi. Viņš atkārtoja savus paskaidrojumus virsniekiem un kareivjiem un deva to pašu pavēli.

Taču sievietes nevis izpildīja pavēli, bet gan sāka skaļi smieties. Tad Sun Dzi pavēlēja nocirst galvas virsniekiem. Kņazs, kurš vēroja notiekošo, satraucās un lūdza Sun Dzi to nedarīt. Sun Dzi atbildēja: „Jūs mani iecēlāt par karavadoni. Kad karavadonis komandē armiju, viņa pavēles neizpildīt nevar.” Un sievietes tika sodītas ar nāvi. Sodīto vietā Sun Dzi iecēla jaunus virsniekus un deva to pašu pavēli. Visas pavēles tika izpildītas pareizi, un neviens vairs nesmējās.

Pārpilnvarošana

Taču „Ne visas valdnieka pavēles ir jāpilda,” – saka Sun Dzi. Sensenos laikos valdnieki, sūtīdami pulkvežus karagājienos, pavadīja viņus  ar vārdiem: „Tavā varā būs viss, kas ir uz zemes.” Šie vārdi nozīmē pilnvaru nodošanu. Uzticēt padotajam kādu darbu – tas nozīmē ne tikai noteikt viņa pienākumus, bet arī piešķirt tiesības to izpildei. Bez tam priekšniekam vajadzīga pacietība – neiejaukties uzdevuma izpildes procesā pat tad, ja padotais savu tiesību ietvaros visu sabojā. Nav iespējams nodot tiesības ar „pareizas” izpildes noteikumu. Tiesības tiek nododas bez noteikumiem, un tās var izmantot tikai cilvēks, kurš tās saņēmis. Kņazs zināja, ko nozīmē pilnvaru nodošana, un neatcēla savām sievām piespriesto nāvessodu. Arī pulkvedis to saprata, tāpēc sodīja tikai virsniekus.

Vadīšana bez pārpilnvarojuma, bez reālas tiesību deleģēšanas – tā ir bezatbildīgu padoto audzināšanas iespēja, kuri ieinteresēti tikai akli izpildīt pavēles. Taču gadījumā, ja padotajam tiek nodotas tiesības, uzdevuma izpildes ietvaros par padoto kļūst arī pats priekšnieks – viņš var tikai pajautāt, kādā veidā vēl viņš var palīdzēt izpildīt uzdevumu. Mūsu situācijā vadītājam nav ne jausmas par šīm finesēm, un viņš ir ne vien atņēmis jums piešķirtās tiesības, viņš nepievērš uzmanību jūsu dienesta tiesībām un pienākumiem, izslēdzot jūs no līdzdalības darbā.

Iespējamais risinājums

Kā nosaukt gadījumu, ja no cilvēka tiek slēpta informācija, kam viņa acīs ir milzīga nozīme? To var nosaukt par sliktu atmiņu vai neiejaukšanos, taču ticamāk, ka tas ir darbības vai bezdarbības iemesls. Taču pašu parādību var nosaukt par maldināšanu vai apmānu. „Karš ir apmāna ceļš,” – saka Sun Dzi, tātad „apmāns ir kara ceļš.” Nezināšanas dēļ vai tīšām, taču priekšnieks ir izmantojis kara paņēmienu un radījis iemeslu karam. Kā dēļ tad karš ir izcēlies, ko tīko iegūt jūsu pretinieks, un ko jūs vēlaties aizsargāt?

Ja jūs esat Menedžeris, šajā situācijā jūs noteikti sajutīsiet diskomfortu – signālu par  nelabvēlīgu situāciju. Jums neviens neko nepārmet, neapvaino, neatņem algu, tomēr jūs jūtaties neērti. Nevērīga attieksme pret jūsu viedokli un nostādīšana situācijā, kurā jebkura rīcība ir kļūdaina, — tas ir uzbrukums jūsu autoritātei – menedžera vadības resursam. Tieši tas ir cīņas mērķis! Autoritāte ir saistīta ar vadības pilnvarām un tiesībām, kas konkrētajā organizācijā ir pastāvīgas un sadalītas starp tās darbiniekiem. Ja kāda cilvēka autoritāte ir pieaugusi, kādam citam tā ir samazinājusies. Līdz ar to ir samazinājušās arī vadības pilnvaras. Tiesību samazināšana ne vienmēr ir saistīta ar pazemināšanu amatā, pietiek vienkārši vājināt autoritāti, un jūsu rīkojums netiks izpildīts uzreiz, bet gan tikai pēc zināmas apspriešanas un saskaņošanas.

Kā tad izdarīt kaut ko, neko nedarot? „Viedais, darot darbu, izvēlas nedarīt neko” (Laodzi). Skaidrs, ka bezdarbība darbā tiks uztverta kā demonstratīvs „itāļu streiks”. Kā tad iespējams būt un vienlaikus – nebūt? Jūs varat, piemēram, saslimt. Formāli jūs eksistējat, taču fiziski jūsu nav uz vietas, tātad jūs neko nezināt  par pieņemto lēmumu un tā izpildē piedalīties nevarat.

Netīšs uzbrukums jums nav izdevies, un pretinieka neveiksme ir jūsu uzvara. Jāpiebilst, ka gudrs vadītājs sapratīs savu kļūdu, arī neapspriežoties ar jums, jo „gudrais mācoties vārdus neizmanto” (Laodzi). Nu, ja ķīniešu gudrības jūs nogurdinājušas, atcerēsimies krievu sakāmvārdu: „Уча — учи нравом” (Mācot māci ar tikumu). Turklāt šādā veidā jūs atstāsiet vadītājam „dzīvības ceļu” un nesaasināsiet situāciju līdz tiešam konfliktam.

Taču, ja tas bija apzināts uzbrukums un tika gaidīta jūsu kļūda, jūs izvairīsieties no tūlītēja atklāta konflikta, izmantojot laika faktoru – jūs taču slimosiet un uz darbu neiesiet. Tādējādi jūs varat sekot principam „ilgi lidojoša bulta nespēs cauršaut pat plānāko zīdu” – jūs. Laikā gaitā daudz kas var atgadīties...

Turpinājums sekos.