Personīgā pieredze

22.07.2013

Sergejs Vasiļjevs
Латвия

Сергей Васильев

Бизнесмен, кризисный управляющий

Kā izturēties attiecībās ar nodokļu inspekciju

Alternatīva Osipova kunga metodei

Kā izturēties attiecībās ar nodokļu inspekciju
  • Diskusijas dalībnieki:

    26
    163
  • Jaunākā replika:

    vairāk ka mēnesi atpakaļ

Kontakti ar nodokļu inspekciju sākas jau ilgu laiku pirms pirmās vizītes šajā iestādē. Es pat teiktu — jau ilgu laiku pirms dzimšanas, jo pat nedzimušie jau ir iekļauti (vārda pilnā nozīmē) valsts parāda apkalpošanas plānos — viņu pienākums ir dzēst šo parādu un, protams, barot tos, kas rada šo parādu.
 
Vēl jo vairāk, tas ir jūsu pienākums, ja esat nolēmuši kļūt par uzņēmēju. Jebkurā sfērā. Tas, ko rakstu, ir ļoti svarīgi no psiholoģijas skatupunkta, kas, ieskatoties vērīgāk valsts attiecībās  ar privātuzņēmēju, pamazām pārvēršas par psihiatriju. Nav viegli atzīt sevi par parādnieku, kad, šķet, ne no viena neko neesi aizņēmies. Neko darīt, nāksies. Šo domu jums iedvesīs uzstājīgi un pamatīgi ikvienā kabinetā, kur nāksies iegriezties, katrā vēstulē, ko nāksies saņemt. Būs tikai vēl sliktāk, ja sāksiet spārdīties un aurot, ka „nekad mūžā kopš mazām dienām neko svešu neesmu ņēmis...”. Ierēdņi ir cilvēki, kur ar klasiskas blondīnes valdzinošo atklātību katru monētu jūsu kabatā neliekuļoti uzskata par savējo. Pierodiet... Nu, varat arī nepierast. Pie mums valda brīvība.
 
Kā jebkuram normālam parādniekam jums nāksies uzreiz parūpēties par savu alibi, vismaz tāpēc, lai jūs nedēvētu par „parādnieku-noziedznieku”. Jāatzīmē, ka reāla nozīme alibi ir tikai tad, kad to ņem vērā tie, kam jūs to gatavojat. Uzreiz gan brīdināšu: pat neceriet! Tomēr rūpīgi gatavojieties, jo labāk, ja jums ir alibi, kas netiek ņemts vērā, nekā ja tā nav vispār.
 
Alibi — tās ir izziņas par visām jūsu uzņēmēja darbībām, nodomiem un pat domām. Jā, jā, nebrīnieties! Pie mums tiek apliktas ar nodokļiem arī uz papīra izklāstītas domas. Tāpēc domājiet piesardzīgi. Un, ja domājat, noteikti uzaiciniet kompānijā draugus un paziņas (tos, kā nav žēl) un palūdziet apliecināt (ar vienošanos, pieņemšanas-nodošanas aktu un rēķinu palīdzību), ka viņi ir domājuši kopā ar jums, jūsu labā, vai vēl labāk — jūsu vietā. Tas gan jūs neglābs, taču jūs vismaz iegūsiet pāris stundas, ko nodokļu dienesta gudrinieki patērēs šo ierakstu izpētei, un jūs tās varēsiet veltīt, lai nopelnītu līdzekļus soda naudu un nenomaksāto summu nomaksai... vai kaut kam lietderīgākam, nekā domas par to, kā dzēst nenodzēšamo un samaksāt nenomaksājamo.

Un, protams, atkal un atkal — izziņas, izziņas un izziņas. Dokumenti, kas apliecina jūsu darbības, un liecinieki. Čekus no veikaliem, kur jūs izdarāt pirkumus, vēlams apliecināt ar fotogrāfiju, kurā jūs esat redzams veikalā līdzās kasei ar nopirkto priekšmetu rokās, līdzās pārdevējam, kurš jums šo lietu ir pārdevis, un kases aparātam, kurā šis čeks izdrukāts. Pie tam būtu labi, ja jūs turētu rokās avīzi ar skaidri saskatāmu izdevuma datumu, kam jāsakrīt ar čekā norādīto datumu. Pārdevējam vajadzētu turēt rokās kontroles lentu ar šiem pašiem datumiem.
 
Ja esat sākuši fotografēt veikalā, turpiniet tādā pašā garā, jo jums jābūt ļoti pārliecinošiem pierādījumiem tam, ka tieši šis priekšmets jums bija ļoti vajadzīgs jūsu saimnieciskajā darbībā. Nemaz nevaibstieties. Raksta autors savulaik nesekmīgi centās pierādīt inspektoram, ka lāpsta ir ļoti nepieciešama zemnieka saimniecībā, līdz atstiepa to kārtīgi nolietotu, ar putnu kūtī veiktā darba pēdām, pavadot lietisko pierādījumu ar fotogrāfijām no ģimenes albuma un piedāvājot nodot to ekspertīzei, kas pierādītu to, ka čekā, fotogrāfijās un dabiskā paskatā ir redzams viens un tas pats instruments no parametru „izmēri”, „krāsa” un „smaka” viedokļa.
 
Protams, nav nemaz jāpiebilst, ka jums ir jānodrošinās ar visu šajā darbībā iesaistīto personu adresēm un telefona numuriem, ieskaitot nejauši objektīvā iekļuvušus cilvēkus, un jāsaņem no viņiem piekrišana ierasties jebkurā nodokļu inspektoram ērtā laikā, lai apstiprinātu jūsu izdarītā pirkuma faktu. Vērīgi sekojiet nejaušo liecinieku ārienei. Nedod Dievs, ja decembrī uzņemtā fotogrāfijā veikalā būs redzams kaut vai viens idiots kreklā ar īsām piedurknēm — tāda cilvēka esamība fotogrāfijā jūs automātiski pārvērtīs par īpaši cinisku un ļaunprātīgu pārkāpēju.

Lielu gabarītu priekšmets, kas atgādāts ar autotransportu, jūsu arhīvam pievienos vēl tonnu ar šo darbību saistītu izziņu, jo jums vajadzīga ne tikai preču pavadzīme — jums nāksies pierādīt to, ka jūsu preces ir vedusi konkrēta mašīna, iegaumēt tās gabarītus, valsts numuru, krāsu, pierādīt, ka pie stūres sēdējis cilvēks ar pienācīgā kārtībā noslēgtu darba līgumu un autovadītāja tiesībām, uzrādīt viņa adresi un telefonu, pa kuru viņu var sameklēt, un, pats galvenais, parūpēties par to, lai viņam būtu vēlēšanās to visu apstiprināt.
 
Esiet uzmanīgi ar autovadītāju! Nedod Dievs pateikt viņam kaut ko aizvainojošu, piemēram: „Nu, kas tev ir tiesības uzdāvinājis?” Atcerieties, ka pēc tam ikviens šī cilvēka teiktais vārds (tāpat kā klusēšana) sarunā ar jūsu nodokļu inspektoru var sagraut pīšļos visus jūsu pedantiski savāktos un pazemīgi iesniegtos sākotnējos dokumentus.
 
Vai jūs ticat maģijai? Ja ne, pamēģiniet aizvainot jūsu jau tāpat gaisīgās aizstāvības liecinieku. Nodokļu ierēdņa kabinetā pēc viena šī liecinieka teiktā „nē” vienā rāvienā visi jūsu 16 kg izziņu pārvērtīsies par antimatēriju, kas spēj anihilēt visu jūsu darbu, ko veicāt, veidojot lojāla nodokļu maksātāja tēlu.
 
Tāpēc savu viedokli par autovadītāju, krāvēju, pārdevēju, atslēdznieku un pārējo apakšuzņēmēju profesionālajām īpašībām iebāziet dziļi jo dziļi kabatā, un lielā telefonu grāmatā ierakstiet viņu adreses un telefona numurus, viņu pašu, viņu tuvāko radinieku un iemīļoto sunīšu dzimšanas dienas, un nekautrējieties vismaz trīs gadus apsveikt savas uzņēmējdarbības lieciniekus visos viņu ģimenes un valsts svētkos. Noderēs.
 
Ak jā, gandrīz aizmirsu. Zinoši grāmatveži var jums teikt, ka iekšējiem pārvadājumiem pārvadātāja dati nav nepieciešami... Nu nu... Vēlu veiksmi nodokļu inspektora kabinetā! 
 
Savācot, akurāti sašujot, rūpīgi glabājot visas šīs tonnas sākotnējo, otršķirīgo un trešās šķiras dokumentu tonnas, piesaistot to apstiprināšanai netiešos apstiprinājumus un liecinieku barus, morāli gatavojieties tam, ka nodokļu inspektors, tēlaini izsakoties, visu šo darbu izmetīs atkritumos ar vienu vienīgu lieliski iestudētu, Staņislavska cienīgu vārdu: „Neticu!”
 
Tikai mieru! Necentieties spārdīties ar kājām, vicināt rokas un nesakarīgi  aurot, ka visai šai grāmatvedībai jūs esat patērējis pusi peļņas! Inspektors arī ir cilvēks, viņam ir savi priekšnieki, kas viņu uzliela nevis tad, kad labi ir jums, bet tad, kad labi ir viņiem, priekšniekiem. Nu, bet tas, ka jūsu „labi” nez kāpēc pastāvīgi atrodas pretējās fāzēs, ir tikai nekvalificētu astrologu un riebīga planētu izvietojuma vaina.
 
Nez kāpēc visi nodokļu maksātāji pēc sakramentālā „neticu” kļūdaini domā, ka netic personīgi viņiem. Protams, nekas tāds mūsu demokrātiskajā valstī vispār nav iespējams, un inspektors, netic tikai un vienīgi iespējai piepildīt budžetu bez aktīvākas konkrētā nodokļu maksātāja palīdzības. Tāpēc piepildiet droši, jūs nekļūdīsieties. Lai būtu vienkāršāk rēķināt, atdodiet tik, cik ir, pārējo paliksiet parādā.
 
Ak jā, gandrīz aizmirsu. Protams, inspektora lēmumu var pārsūdzēt! Un daudzi neapzinīgi pilsoņi bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem ciniski izmanto šo totalitārisma rudimentu: staigā pa augstākām instancēm, dīc, kunkst, vārdu sakot, uzvedas nesolīdi un nelojāli, ņemot vērā to, ka viņi tam visam tērē savu dārgo laiku, ko varētu ar daudz lielāku labumu veltīt jaunas naudiņas nopelnīšanai, kas noderētu jaunu soda naudu apmaksai.


Kā nesarūgtināt nodokļu inspektoru

Padoms numur viens — nedzimt vispār. Nu, bet ja nu tomēr esat nācis šajā pasaulē, tad pēc iespējas ātrāk dodieties... vienalga, kurp... Piemēram, pat vecākie ārsti nespēj atsaukt atmiņā tādu entuziasmu attiecībā uz pārcelšanos viņpasaulē. Vārdu sakot, vecie — „turp”, jaunie — „projām”, un vispārējas laimes līmenis strauji celsies, jo samazināsies sabiedriskā transporta, ceļu seguma un sociālās apdrošināšanas slodze, nerunājot jau par visu pārējo. Līdz ar to garantēta arī ar tādām grūtībām sastādītā budžeta ekonomija, ko varēs izdot par vēl vienu gaismas pili vai nopirkt vēl 100 500 trolejbusus, kas maksā tikpat daudz kā lidmašīnas.
 
Ja nu jūs nevarat vienā rāvienā samazināt slogu, dariet to pamazām. Piemēram, pārceliet uz ārzemēm vismaz nekustamo īpašumu... nē, nedomājiet, ka esmu sapīpējies kaut ko nelabu. Nekustamais īpašums var palikt tepat, taču tiesības uz to varētu pāriet kādam burvīgam ģimenes fondam, ko pārvalda Šveices advokāti. Pie tam pirmām kārtām runa ir par nekustamo īpašumu, kas piedalās komerciālajā apgrozījumā. Pieredze rāda, ka tādi nekustamie īpašumi mūsu pilsoņu īpašumā ierēdņus ļoti sarūgtina. Sarūgtina tik ļoti, ka kļūst par bēdīgu kļūdu iemeslu, par ko pēc tam nākas publiski atvainoties.
 
Pilsoņi! Nesarūgtiniet ierēdnus! Neturiet komerciālo nekustamo īpašumu tādas kompānijas bilancē, kuras saimnieciskā darbība norit Latvijas teritorijā. Saprātīgai kompānijai nevajadzētu būt nekādiem īpašumiem. Ofiss-noliktava — īrēts, mašīna — nomāta, nauda — aizlienēta, personāls — komandējumā. Savējās ir tikai ķēdes, uz dzīvību un nāvi piekaltas pie Satversmes sirds.
 

Nevaru droši apgalvot, taču gan jau kaut kad, kaut kur kāds ierēdnis pieļaus iespēju, ka jūs varētu būt pilnvērtīgs cilvēks, jo ko gan, izņemot valdošo koalīciju, interesē tāds bezbiksis? Paskatieties uzmanīgi — viņi taču visi ir tādi paši. Savējie ir tikai parādi un ārkārtīgi talantīgi, uzņēmīgi radinieki, vēlams — ārzemēs. Iespējams, jūs vēl neesat ievērojuši, taču visi īstie patrioti dzimteni mīl no tālienes. Jo tālāk, jo stiprāk. Un nesapratnē skatās uz mums: „Nu, kādi mājieni viņiem vēl ir vajadzīgi?”
 
Eiropas Savienība ir skaidri un gaiši deklarējusi kapitāla, preču un darbaspēka brīvu pārvietošanos. Un tas, ka jūs atklāti ignorējat šo deklarāciju, pastāvīgi nervozē mūsu ierēdņus. Neuztrauciet viņus, pārvietojieties! Jūs redzēsiet, ka jūsu attiecības ar valsti kļūs daudz sirsnīgākas un siltākas!! Kļūstiet par kādas patriotu vidū populāras valsts, piemēram, Anglijas rezidentu. Protams, pie tam būs jūtams zināms patriotisks diskomforts, piemēram, no jūsu algas 1000 eiro apmērā budžets tagad saņems nevis ierastos 800 eiro, bet gan smieklīgus 150, pat neskatoties uz bļāvieniem par to, ka Lielbritānijā nodokļi ir gandrīz divas reizes lielāki nekā mūsējie. Nu, ko lai dara? Demokrātija! Tie jums nav nekādi nieki! Nodokļi ir divas reizes lielāki, bet jāmaksā piecas reizes mazāk. Ne jau tikai Stambula vien ir īsta kontrastu pilsēta! Cietiet! Citi patrioti taču cieš. Vai atcerieties, kā anekdotē bija? „Jūsu neatbilstības mums pie kājas!”

Ziniet, sastopami divu veidu patrioti — lojālie un nelojālie. Lojālie patrioti ir jautri un dzīvespriecīgi cilvēki ar periodiskiem atmiņas zudumiem. Piemēram, paziņojot, ka TUR pie viņiem nodokis ir 45% salīdzinājumā ar vietējiem 24%, viņi vienkārši aizmirst paziņot, ka viņi runā par ienākumiem, kas pārsniedz 150 000 sterliņu mārciņas, ko vidējais Latvijas iedzīvotājs saņems tikai sapņos, un vidējās Baltijas valstu iedzīvotāju algas TUR vispār netiek uzskatītas par ienākumiem. Taču kontaktēties tomēr labāk ir ar lojālajiem patriotiem. Dzīve kļūs jautrāka... Tikai uzmanīgi izturieties, pret viņu ieteikumiem, jo dzīve saskaņā ar tiem līdzinās braucienam mašīnā ar aizmiegtām acīm. Tiesa, dažs labs pamanās pat dzīvot tādā stāvoklī...

Ja nu jūs ilgojaties pēc dzimtenes, sameklējiet darbu, kas saistīts ar ilgstošiem komandējumiem uz bijušo dzīvesvietu, piemēram, lauku tūrisma grupu vadītājs Līverpūles dokeriem. Starp citu, varu pačukstēt par kādu know-how ekskursiju vadītājiem. Ja tūristi ir pazuduši, viņus meklēt ir ļoti viegli: stāviet pie Brīvības pieminekļa un ķeriet rokā. Viņus uz turieni velk kā lašus uz upi nērsta laikā. Ķeriet ciet, kad iekārtosies, citādi vēlāk nāksies meklēt rokā policijas iecirknī. Toties vakarā, kad izdalīsiet šos „čurājošos puisīšus” pa viesu namiem, varēsiet gluži kā īsts emigrējis žurnālists pie alus glāzes itin mierīgi uzzīmēt Fostera līkni, saistot valsts simbolu apčurājušo cilvēku skaita pieaugumu ar demokrātijas un suverenitātes pieaugumu, kalpu gaitas uzsākušo bara palielināšanos — ar dzimtenes gaidāmo industriālo  uzplaukumu, kā arī pamatot sulaiņu kārtas nepieciešamību reindustrializācijas mērķiem. 


Gandrīz būtu aizmirsis... vēstules!

Vēstule — tā ir cilvēka dvēsele, un nevajag tai (viņiem) uzspļaut. Ja esat saņēmuši vēstuli ar lūgumu pastāstīt kaut ko par sevi (pat sausu blanku izskatā), neatsakieties no iespējas aprunāties. Cilvēciska saskarsme bagātina. Neaprobežojieties ar sausām atbildēm uz norādītajiem jautājumiem. Pievienojiet ar dažādām finesēm bagātu stāstu par ceļojumu uz kādām pirmatnējām salām, kur zem katra krūma pabāztas nacionālistiski noskaņotas koalīcijas ausis.

Ierēdņiem būs patīkami uzzināt kaut ko tuvāk par tādu pašu patriotu dzīvi, kādi ir viņi. Nu, vismaz īstu stāstu par to, kādā režīmā viņi strādā un cik par līdzīgu darbu saņem viņu kolēģi citās valstīs. Tātad par mēģinājumu izdarīt kādu labu darbu jums atbildiet ar tādu pašu mēģinājumu izdarīt kaut ko patīkamu viņiem. Un viss būs kārtībā!
Uz augšu
Uz diskusijas sākumu

Papildus tēmai

Māris Dzenītis
Латвия

Māris Dzenītis

VID "shēmo" un pārcenšas

Uz neaizbraukušo rēķina

Sergejs Vasiļjevs
Латвия

Сергей Васильев

Бизнесмен, кризисный управляющий

Kāpēc Honkongā viss zeļ un plaukst

Atskaite par ceļojumu uz Viduszemes impēriju

Igors Pimenovs
Латвия

Игорь Пименов

Физик, экономист, политик

Progresīvais nodoklis — taisnīgumam, izaugsmei un stabilitātei

Tatjana Verjē
Бельгия

Tatjana Verjē

Latvija bez uzņēmumu ienākuma nodokļa

Pēc Igaunijas piemēra

Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.