Maskavas Valsts universitātes profesors Konstantīns Borovojs nupat atzinis, ka fašistu Krievijā, kas gatavi karot ar Ukrainu, izrādījies stipri vairāk nekā iepriekš paredzēts, uzsverot: Krievijas sabiedrībā saprot, ka par kara noziedznieka Putina amorālo atbalstīšanu pašai Krievijas tautai nāksies maksāt smagu cenu paaudzēm.

Fašisms nav skarts nejauši. Arvien vairāk publiskajā debatē min, ka jāredz ne vien Kremļa saimnieka kā starptautiskā terorisma atbalstītāja vienpersonisko varu, kas ir konjunktūrai un kolaborantiem ērts tēls par kara kraukļu ielenktu bezprātīgo, bet ideoloģiju, kas pārvalda vairumu Krievzemes prātu. Profesors Borovojs min 80 procentus impērijas pilsoņu. Ar vadoņa galu uzreiz viss nebeigsies.

Protams, vajadzīgs zinātnisks spriedums, skaitliskas ziņas. Vienlaikus nevaram ļauties iemidzinošajai ilūzijai, ka fašisms kā valsts ideoloģija Eiropā nevar būt, jo nevar būt nekad, "tā taču vēsture".
 

Ukrainas karam drīz otrais gads, bet vēl nesen sludināja, ka karš Eiropā nebūšot iespējams.

Lai vairītos no birku piekāršanas, tomēr novērtētu draudošās briesmas, jāatgādina: fašisms nav lamuvārds, bet ideju, kā pārvaldīt valsti, sistēma. Nedemokrātiska, autarķiska, bīstama, taču atpazīstama parādība ar konkrētām pazīmēm.

Fašisms akadēmiskā izpratnē nav identisks vācu nacionālsociālismam, to virknei piedēvēja staļiniskā komunistiskā internacionāle, vairoties netīkamas skaidrošanās par sociālistu pretstatījumu.

Ja neslēpti fašisma elementi piemīt kādas valsts prezidentam, uzreiz tas nenozīmē, ka visa valsts un tās sabiedrība ir fašistiskas, bet noklusēt neērto patiesību diez vai būs ētiski pret Latvijas pilsonisko sabiedrību.
 

Diemžēl akadēmiskā pētniecība par Krievijas fašismu nav pietiekami plaša, salīdzinot ar izvērsto itāliešu fašisma sociālzinātnisko apskatu. Zinātniska krievu fašistu ideoloģijas padziļināta analīze nevar notikt jebkurā pasaules universitātē vienlīdz labi.

Šeit ir Baltijas brīvās akadēmiskās telpas loma. Okupācijas periodā piedzīvotās padomju dzīves īstenības, krievu valodas, totalitārā administratīvi birokrātiskā režīma empīriskas zināšanas, kā arī prasmes fiziska tuvuma apstākļos izprast notiekošo var izrādīties neatsverami instrumenti, ar kuriem baltieši var sniegt ticamu ieguldījumu krievu fašisma draudu akadēmiskajā izpratnē.

Taču tas nav entuziasta vai šauras interesentu grupas spēkos. Neesot aviācijas bāzes kuģim, Latvijas augstskolas var kļūt intelektuāli flagmaņi Eiropas drošībā, finansējot sociālo zinātņu pētnieku, doktorantu un studentu pastiprinātu pievēršanos atsevišķam jautājumam.

Vai Krievijas sabiedriskā doma pēc boļševikiem ir transformējusies par īpatnu krievu fašisma formu, kā tas noticis, kas to sekmējis, vai tā ir oficiāla Kremļa ideoloģija, kādas ir kaimiņu ideoloģiskās izaugsmes vai "satīstības" prognozes.

Uz ko arī sirsnīgi aicinu.

Didzis Šēnbergs,
LPSR VDK pret latviešu tautu vērsto totalitāro noziegumu dokumentu digitalizācijas krātuves valdes priekšsēdētājs
 

Ir.lv