Kam tagad, kad Latvija ir pievienojusies eirozonai, ir paveicies visvairāk, kam — mazāk? Vai tagad lielie investori nāks pie mums? Kā darbojas cenu noapaļošanas mehānisms un ar ko mēs sastapsimies pēc 15. janvāra? Komentē IMHOkluba spīkere, ekonomiste un analītiķe Jevgēnija Zaiceva.
 

— Vai Latvijas valdība ir tikusi galā ar savu uzdevumu — sagatavot ekonomiku un sabiedrību pārejai apie eiro?
 
— Pirmkārt, jāsaka, ka Latvijas valdība nemaz nebija sev nospraudusi mērķi sagatavot ekonomiku pārejai pie eiro. Valdība uzskatīja, ka tās uzdevums ir sagatavot tehniskos apstākļus valsts struktūru pārejai uz eiro. Tā ir liela atšķirība.
 
Savu tehnisko uzdevumu valdība ir izpildījusi aptuveni par 70%, jo viena no problēmām ir neprecīzs aprēķins un plāni par to, kāda nauda būs nepieciešama apgrozībā. Jau pašlaik dzirdam informāciju par to, ka sākotnēji bankomāti ir izsnieguši pārāk liela nomināla eiro banknotes. No otras puses, sākotnējos atlikuma izdošanai paredzētos komplektos, ko saņēma tirdzniecības vietas, bija ļoti daudz monētu, taču banknošu nebija. Tās ir tehniskas kļūmes, un situācija pakāpeniski normalizējas, tāpēc es uzskatu, ka uzdevums ir izpildīts par 70%. Tehniskās nepilnības veido pusi no trīsdesmit neizpildītā darba procentiem.
 
Otro neizpildītā darba pusi veido tas, ko ieraudzīsim pēc 15. janvāra, kad beigsies latu un eiro paralēlā izmantošana. Pēc tam radīsies jautājums: vai bankām un Latvijas Pasta nodaļām ir izdevies izsniegt iedzīvotājiem pietiekamu daudzumu skaidrās naudaas, lai būtu iespējams apmaksāt pirkumus.

— Vai jaunās valūtas pirmajās lietošanas dienās tā ir ietekmējusi cenas?
 
— Man šķiet, cenas nekas neiespaidoja, jo tās tika paceltas agrāk. Marta beigās mēs ieraudzīsim, kā cenas tiks noapaļotas līdz ērtiem rādītājiem.
 
Lieta tāda, ka tirdzniecībā ir spēkā kāds noteikums — pārdošanas cenai ir jābūt piemērotai izmantotajam nominālam. Pieņemsim, ka pašlaik vizīte pie ārsta izmaksā 1 latu. Pareizāk sakot, izmaksāja agrāk, jo šobrīd vizītes maksa ir noteikta saskaņā ar oficiālo apmaiņas kursu un veido 1 eiro 42 centus. Šādu summu nomaksāt ir ļoti neērti, tāpēc tā ir jānoapaļo līdz EUR 1,50. Tā ir tieša cenas palielināšana. Tas pats notiks kafejnīcās, restorānos utt. — visos tirdzniecības punktos cenas tiks noapaļotas „uz augšu”.
 
Pašlaik tirdzniecības uzņēmumi to nevar izdarīt kontrolējošo institūciju darbības dēļ, — tās seko, lai cenas nepieaugtu, taču cenas tiks noapaļotas, kad novērošana kļūs vājāka (man šķiet, tas notiks maijā vai jūnijā, laikā, kad sāksies tūrisma sezona). Tātad ēdiens, kas restorānā maksāja 5 latus, maksās 8 eiro, nevis EUR 7,68.
 
— Pagājušajā gadā Latvijas valdība organizēja valstī aģitācijas kampaņu sakarā ar pāriešanu uz eiro. Vai varam uzskatīt, ka tā ir beigusies sekmīgi?
 
— Nē, kampaņa nebija veiksmīga, jo tā nebija vērsta tieši. Pie mums valstī viss tiek darīts vispārēji — adresētās informācijas apjoms bija ļoti mazs. Pensionāriem vajadzēja sniegt viena veida informāciju, strādājošajiem — citu, mazajiem uzņēmumiem — pavisam citādu informāciju.
 
Tātad katrai lietotāju kategorijai vajadzēja sniegt informāciju atsevišķi, taču tā bija kopēja, bet rezultātā — bezjēdzīga.
 
Pašlaik daudzi uzņēmumi saskaras ar tehniskajām grūtībām un saprot, ka nav saņēmuši informāciju, kas viņiem patiešām bija vajadzīga pārejai uz jaunu valūtu. Man ir nācies ļoti daudz runāt par šīm grūtībām, kad vadīju seminārus par pāreju uz eiro — Finanšu ministrija neizprata problēmas un nekādas neizbēgamas grūtības nesaskatīja.
 
No otras puses, pie mums ir liels skaits pensionāru, kuri nekad mūžā nav redzējuši eiro un nesaprot, kas pašlaik notiek. Viņiem bija vajadzīga informācija par to, kā viņi saņems savu pensiju un pabalstu. To bija iespējams izdarīt ar tieši vērstās informācijas palīdzību, nevis tērēt naudu plakātiem. Es pati saņēmu kaut kādu uz krītpapīra drukātu plakātu. Tā jēga nebija saprotama. Krītpapīrs, krāsainā druka — tas ir ļoti dārgi un neefektīvi. Šo naudu varēja iztērēt par tieši vērsto informāciju, taču tas netika izdarīts.
 
— Parunāsim par vispārīgākiem jautājumiem. Kāds pozitīvus aspektus Latvijas ekonomikai nesīs pāreja uz eiro?
 
— Pirmajā acu uzmetienā — nekādus. Vinnēs tikai uzņēmumi, kas nodarbojas ar eksportu — pazudīs ar valūtas maiņu saistītie izdevumi.
 
Uzņēmumi, kas strādā republikas iekšējā tirgū, ir ieguvuši tikai galvas sāpes un izdevumus, kas saistīti ar pāreju uz eiro. Uzņēmumiem Latvijā pāreja uz eiro nozīmēja visu grāmatvedības uzskaites programmu nomaiņu. Ja uzņēmums ir vairāk vai mazāk attīstīts, tajā ir trīs šāda veida programmas: parastā grāmatvedības uzskaites programma, noliktavas programma, kā arī algas aprēķina programmas. Tās visas bija jāpārveido, un tas maksā lielu naudu, prasa papildu laiku un spriedzi.
 
Vienkāršie iedzīvotāji vienkārši ir nomainījuši vienus „fantikus” pret citiem. Priekšrocība — nevajadzēs mainīt valūtu, kad dosimies uz ārzemēm. Mīnuss — stresa situācija.
 
Finanšu struktūrām un bankām pāreja izmaksāja ļoti dārgi. Viņi paši apgalvo, ka pāreja uz eiro izmaksās 30 miljonus — tā ir aptuveni ceturtā daļa no viņu pagājušā gada peļņas.
 
Tātad Latvijas valsts cietīs zaudējumus, iekasējot uzņēmumu ienākuma nodokli par 2013. gadu un avansa maksājumus par 2014. gadu. Iznāk, ka valsts cieš tiešus zaudējumus — banku izdevumi palielinās, peļņa samazinās, tātad samazinās arī nodokļi.
 
— Tomēr Latvijas kredīta reitings ir cēlies, pateicoties lēmumam iestāties eirozonā...
 
— Nopietni runājot, rodas zināma neuzticība pret kredīta reitinga kompāniju sniegto vērtējumu. Sākas tāda pati situācija, kāda izveidojās 90. gadu vidū attiecībā pret lielākajām audita kompānijām paasaulē. Tās zaudē savu objektīvo pieeju, tāpēc zūd uzticība viņu vērtējumam. Pašlaik reitinga aģentūru vērtējums veidojas kaulēšanās rezultātā.
 
Tā kā finansiālā krīze vēl nav pilnībā pārvarēta, un nopietni analītiķi gaida kārtējo cunami finanšu tirgū, Latvija, kurā ieviesta viena no lielākajām valūtām pasaulē, var rēķināties ar to, ka hiperinflācija mūsu valstī nav gaidāma.
 
— Vai jūs piekrītat apgalvojumam par to, ka, atsakoties no nacionālās valūtas, Latvija kļūst par eirozonā izveidojušās sarežģītās situācijas ķīlnieku?
 
— Ziniet, Latvijas ekonomika ir tik maza, ka valsts valūta to īpaši neietekmē. Jā, vēl vienu daļu valstiskās neatkarības mēs esam zaudējuši, taču valsts iekšējo ekonomiku tas īpaši neietekmēs.
 
Nez kāpēc mūsu valdība pastāvīgi domā, ka pie mums ieradīsies kāds liels investors. Tas ir kļūdains mūsu valsts pārvaldes sistēmas stratēģiskais viedoklis. Mēs varam ieinteresēt tikai nelielas kompānijas, ko mēs neievērojam un pie kurām nevēršamies.
 
— Viens no valdības argumentiem par labu pārejai uz eiro bija tāds, ka rezultātā Latvijā var ienākt kaut kādi lieli investori...
 
— Tā ir klasiskā kļūda, ko jau 25 gadus — kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža — mums cenšas uzspiest valdošā elite, stāstot, ka pie mums ieradīsies bagāti „onkuļi”, kas atnesīs mums savu naudiņu, un mēs par šo naudiņu sāksim labi dzīvot. Pie tam viņi aizmirst, ka mēs gandrīz nevienu neinteresējam, un naudiņa ir jāprot pelnīt pašiem.