Farmaceits Andrejs Nikolajevs no Latvijas krīzes periodā ienāca tirgū ar savu bezrecepšu preparātu nervu sistēmas darbības uzlabošanai. Uzņēmējs sekmīgi konkurē ar globālajiem zīmoliem, neskatoties uz ražotnes trūkumu, turklāt vēl bez liela reklāmas budžeta.

— Esmu ieguvis farmaceita izglītību. Strādāju aptiekās, medikamentu izplatīšanas uzņēmumos, bioloģiski aktīvo uztura bagātinātāju ražotnē — vēroju, kā rit darbs šajā sfērā. Pakāpeniski radās doma ķerties pašam pie sava biznesa. Pirmos soļus spēru 2009. gadā, smagākajā krīzes periodā.

Tolaik pat nedomāju par to, vai mans bizness vispār nesīs kādu peļņu. Gribēju vienkārši nostāties uz savām kājām un apgūt kaut ko jaunu. Aptuveni zināju, kādi produkti ir pieprasītākie, un nolēmu sākt ar uztura bagātinātāju ražošanu. Protams, konkurence šajā jomā ir milzīga, taču nodomāju, ka izdosies atrast vietu tirgū, zinot savas stiprās un vājās puses.

Pievērsu uzmanību nervu sistēmas darbības traucējumu problēmai — zināju, ka tā ir ļoti aktuāla. Kā farmaceits savām vajadzībām vienmēr izvēlējos dažādu uz dabisko ekstraktu bāzes izgatavotu preparātu kombināciju, lai uzturētu kārtībā savu nervu sistēmu. Pievienoju tai arī vitamīnus. Neesmu redzējis tirgū nevienu preparātu, kas atbilstu visām manām prasībām, un nolēmu tādu produktu izstrādāt pats.

Pēc tam vērsos pie uzņēmuma, kam nolēmu uzticēt ražošanu. Parādīju sastāvu un pajautāju, vai viņi var ražot preparātu un kādi ir viņu noteikumi. Pārrunas aizņēma zināmu laiku, taču rezultātā tika pieņemts lēmums uzsākt sadarbību. Pēc tam sāku gatavot nepieciešamo bāzi — man bija jāreģistrē uzņēmums un jāsaņem licences.

Divarpus mēnešus pēc tam, kad biju izdarījis pirmo pasūtījumu, noliktavā pienāca preparāta Nervostrong pirmā partija. Kļuva skaidrs, ka esmu nokļuvis biznesa pasaulē. Šajā projektā jau biju ieguldījis naudu un savu laiku. Tagad bija jāsāk pārdošana. Man atlika tikai noteikt cenu, noslēgt līgumus un izdomāt atbilstošu reklāmu. Kad sākās process, sajutu arī atdevi. Pirmie rezultāti liecināja par to, ka mums ir itin labas iespējas izdzīvot.

 
Coldrex vietā

— Kā parādījās nākamie preparāti?

— Jau sākot Nervostrong realizāciju, man radās doma izstrādāt preparātu sirdij. Lieta tāda, ka tirgū esošie bioloģiski aktīvie uztura bagātinātāji, pēc manām domām, nebija pilnvērtīgi. Atkal izvēlējos sirds un asinsvadu sistēmai piemērotu kombināciju, un 2011. gada vasarā parādījās Valeron. Nez kāpēc man jaunu produktu realizācijas sākums nekad neiekrīt sezonā. Tomēr jāprot strādāt ne tikai realizācijas augstākajā punktā, bet arī laikā, kad tirgū vērojams apsīkums.

Pagājušā gada ziemas beigās laidu klajā Termobronks. Par to biju domājis jau ilgi. Parasti saaukstēšanās ārstēju ar zāļu tējām, taču reiz, saķēris iesnas, nodomāju: rit XXI gadsimts, farmaceitisko uzņēmumu jauda ir milzīga, iespējams izstrādāt praktiski jebkādu zāļu formu. Tirgū pieejami izšķīdināmie ķīmiskie preparāti, kas palīdz pret saaukstēšanos, piemēram, Coldrex un Teraflu. Paņem, ieber krūzē, uzlej ūdeni, samaisi un dzer. Pieejamas arī zāļu tējas. Taču nez kāpēc nav izšķīdināmu zāļu tēju, ko būtu ērti lietot slimības laikā. Tā nu es nodomāju: būtu labi, ja būtu tāds dabisks preparāts, ko varētu ātri iebērt krūzē, uzliet tam ūdeni un izdzert gultā vai darba vietā. Ar Termobronks šī ideja kļuva par realitāti.

— Kā jums veicas ar mārketingu? Vai pats visu darāt?

— Par mārketingu tiek runāts ļoti daudz, piedēvējot tan gandrīz vai burvju spējas. Stāsta, ka neprofesionālim diezin vai izdosies kaut ko sasniegt šajā sfērā. Patiesībā viss ir vienkārši. Ir jāizdomā koncepcija un tas, kā tu to pasniegsi tirgū. Sastopams vesels bars pseidospeciālistu, kas iebāzīs kabatā tavu naudu un neieteiks neko īpašu. Vienlaikus ir radušās daudzas idejas, ko varētu  realizēt. Ar tām iespējams gūt panākumus. Mācījos pats no savas pieredzes. Iepriekšējās darba vietās vēroju, kas iedarbojas, kas — ne. Pētīju literatūru, vērtēju un analizēju. Izstrādāju pats savu modeli. Toties šodien varu noskatīties vai noklausīties reklāmas ierakstu un acumirklī novērtēt, vai tam būs kāds efekts.
 



Atrast inhibitoru

— Kas jūsu biznesā ir svarīgāks: pats produkts vai mārketings?

— Vissvarīgākais ir mugurkauls un raksturs. Katra tava darbība ir atkarīga no tā, vai esi pārliecināts par sevi. Ja pieļauta kļūda, tava pašpārliecība ļauj izanalizēt to un rīkoties tālāk. Kad cilvēki padzirdēja, kādus finansiālos rezultātus ir sasniedzis Termobronks un kādas investīcijas bija nepieciešamas, man jautāja: „Varbūt tev nevajadzētu izplatīt to preparātu, citādi tikai problēmas radīsies?” Es atbildēju: „Nekādā gadījumā.” Esmu pie tā strādājis ilgu laiku. Termobronks finansēja Nervostrong un Valeron realizāciju. Nav vērts atvadīties no labām idejām kaut kādu kļūdu vai pārrēķināšanās gadījumā.

Biznesā svarīgs katrs sīkums. Lielākā nozīme ir niansēm. Svarīgs ir gan mārketings un reklāma, gan nosaukums, iesaiņojums un sastāvs. Ja no vienādojuma izņemt kādu saskaitāmo, rezultāts būs citāds. Kā ķīmiķis varu teikt, ka mēs nezinām, kas šajā summā ir mainīgais, kas — katalizators vai inhibitors. Varam izņemt mainīgo, taču izrādās, ka tas ir bijis pārdošanas katalizators, un viss sabrūk. Var gadīties arī gluži otrādi. Nekas neiet uz priekšu, bet tev ir jāatbrīvojas tikai no vienas sīkas detaļas. Tiklīdz tā pazūd, viss sāk kustēties uz priekšu. Lai noteiktu, kas ir kas, ir nepieciešams analītisks darbs un, iespējams, ir jāpastrādā arī pašam pie sevis.

— Vai galvenokārt orientējaties uz iekšējo tirgu? Vai plānojat attīstīt eksportu?

— Pagājušajā gadā sākām eksportu uz Lietuvu. Šī gada sākumā uzsākām reklāmas kampaņu Igaunijā. Jā, darbu sākām iekšējā tirgū. Tas ir pats par sevi saprotams — esmu dzimis Latvijā, dzīvoju šeit un zinu, kā šeit viss darbojas. Pirms doties uz citām valstīm, kompānijai ir jānostiprina pozīcijas pašai savā tirgū. Pretējā gadījumā man vienkārši pajautās: „Kāpēc tu esi ieradies šeit, ja tavā dzimtenē tavu produkciju nepērk? Mums šeit savējo preču ir pietiekami daudz.” Taču, ja tu vari pastāstīt par saviem sasniegumiem iekšējā tirgū, cilvēki uz tevi skatīsies pavisam citādi. Vairākās valstīs ir radusies interese par mūsu produktiem. Gadās, ka e-pasta kastītē pienāk vēstule, piemēram, no Vācijas ar lūgumu atsūtīt Nervostrong pa pastu. Tāds mikroeksports mums jau ir.
 

Atliek tikai pašārstēšanās

— Vai jūsu izmantotais ražošanas modelis uz kontraktu bāzes ir perspektīvs?

— Šāda modeļa attīstība ir iespējama tāpēc, ka savulaik daudzi ražotāji attīstījās tik aktīvi, ka vienā brīdī sadūrās ar ražotņu dīkstāvi. Pašlaik viņi ir gatavi ražot ne tikai savām, bet arī citu uzņēmumu vajadzībām. Daži pat ir izveidojuši ražotnes, lai strādātu tikai uz kontraktu pamata. Farmaceitikā, tāpat ka jebkurā biznesā ir divi nozīmīgi elementi — intelektuālā un materiālā bāze. Pašlaik farmaceitikā ir tā: ja tev ir intelektuālā bāze, tad tev nav noteikti jāveido pašam sava materiālā bāze. To var veidot uz citu uzņēmumu pleciem. Protams, šādai pieejai ir savi pozitīvie un negatīvie aspekti. Taču man tāds modelis patīk.

— Pašlaik Latvijā rit reklāmas kampaņa, kas vērsta pret bezrecepšu medikamentu pārmērīgu lietošanu. Kāda ir jūsu attieksme pret to? 

— Šobrīd nav pieejama statistika par to, kādi medikamenti tiek lietoti  pārmērīgā daudzumā. Nav arī nekādu datu par to, ka šīs zāles tiek lietotas bez nepieciešamības kādas slimības gadījumā vai simptomu novēršanai... Normāls cilvēks nekad bez iemesla nekādus medikamentus nelietos — ir jābūt kaut kādām indikācijām. Ja preparāts pieder pie bezrecepšu medikamentiem, tātad tiek pieņemts, ka cilvēks pats spēj adekvāti izvērtēt situāciju un noteikt, kādi medikamenti viņam nepieciešami. Tendence, kas vērojama XXI gadsimtā, liek secināt, ka cilvēks, kurš iegūst informāciju vismaz internetā, tagad zina daudz vairāk, nekā pirms 10 — 15 gadiem. Apstākļos, kad ārsti nav pieejami tā, kā agrāk, un medicīnisko pakalpojumu cenas ir pieaugušas, cilvēki arvien biežāk cenšas ārstēties paši un vēršas pie palīdzības pēc farmaceita.

Neapšaubāmi, rezultātā ir vērojams bezrecepšu medikamentu pārdošanas apjoma pieaugums. Taču tas nenozīmē, ka cilvēki tos patērē pārlieku lielā daudzumā. Neviens taču nav apkopojis šo cilvēku slimību statistiku un iemeslus, kāpēc viņi nolēmuši lietot bezrecepšu preparātus. Es arī pašlaik lietoju medikamentus, ko esmu sev parakstījis pats. Vai tad mani tagad vajadzētu apsūdzēt par zāļu ļaunprātīgu lietošanu? Ja tev sāp galva, ir jāiedzer kaut kas pret galvas sāpēm. Protams, tu vari mocīties tālāk. Agrāk es arī atteicos no zālēm, pat tad, kad sāpēja zobs. Taču man tas apnika, nodomāju, ka nekas liels taču nenotiks, un iedzēru tableti. Kā redzat, vēl esmu dzīvs.