Būšu pavisam atklāts — man sāp, un 22. novembra rītā ap 12:00 (tas man bija rīts, jo gulēt aizgāju tikai pēc 6:30) es raudāju. Sen nebiju tā juties. Redzot bildes un ap ~4:00 uzzinot, ka ēkas iekšpusē pēc otrā brukuma vēl neviens nav strādājis, es zināju, ka upuru skaits var būt liels, lūdzu Dievu, lai apstājās, bet tā nenotika, iespējams mana ticība bija par vāju. No rīta, ar iekaisušām acīm nokāpu lejā un nolaidu karogu pusmastā un tad sākās dusmas...
 

Visu dienu analizēju info mēdijos un pamanīju veselu kaudzi ar aizdomīgām nesakritībām. Ļoti iespējams, ka kļūdos, bet būšu nekorekts un neklusēšu...
 

Lai gan vienu māju esmu uzcēlis un pāris grāmatas par šo tēmu izlasījis, neesmu nedz eksperts, nedz speciālists, bet skaidri redzu, ka kaut kas nav pareizi ... un tā nav maza nejauša kļūdiņa — tas ir liels un neglīts augonis — meli, mantrausība, pohujisms, necieņa, stulbums — kombinācija. Domas formulēšu vien kā jautājumus, noteikti, ka lasītāju vidū ir cilvēki, kas spēs mani palabot, ja kļūdos un/vai atbildēt. Iespējams būs tādi, kas nievās un apsmies — man vienalga — es zinu to ko skaidri redzu un redzu es lielu nelaimi un baru ar dažāda veida politkorektiem "locekļiem", kas tikai attaisnojas. Bet cilvēku, kura tuvinieks gāja pirkt maizes klaipu un neatgriezās, atrunas neinteresē, šim cilvēkam nav pieejama juristu varza, kas viņu aizstāvēs. Cilvēks ir pelnījis ātras atbildes — un atbildību, nevis mierinājuma grašus.

Paskaidrojiet, kāds, man, stulbenim, kāpēc ir tā:

Kā skaidrot nesakritības starp speciālistu teikto un acīmredzamo? Jeb 15 cm mistērija...

LTV1 sižets 2:55 — Projekta autora uzraugs no firmas SIA HND Grupa norāda, ka uz jumta "netika izveidots zaļais dārzs, bet tika paredzēta 15 cm bieza oļu kārta".

Diena.lv raksta:

"Pēdējais apsekojums uz ēkas jumta veikts otrdien – nekādas atkāpes no projekta vai bīstamība netika konstatēta," norāda Molls un apgalvo, ka uz tā nevienmērīgi bijusi izklāta tikai 15 centimetru bieza kūdras substrāta kārta, kur bijis paredzēts stādīt kokus un zālāju, kā arī atsevišķās vietās – dekoratīvie oļi. Gandrīz pabeigto bērnu rotaļlaukumu ar smilšu kasti un arī ierīkotos bruģa celiņus, ne būvnieki, ne būvuzraugs nepieminēja. Iebrukušās Maxima ēkas jumtam pieļaujamā aprēķinātā slodze bijusi 1,5 tonnas uz kvadrātmetru, piektdienas pēcpusdienā atklāja celtnes būvkonstruktora SIA HND Grupa īpašnieks Ivars Sergets.
 

Foto: Edijs Pālens/LETA
 

Rupji rēķinot pēc materiālu svaru tabulas:
 

• pīrāgs 8cm bruģis + 22cm pamats (grants) sver ap 0.60 — 0.65 tonnām
• pieskaitām vēl sakrājušos ūdens masu, kopā jau 0.80 — 0.85 tonnas, bet joprojām labi
• ja nu tomēr grants un oļu slānis ir vēl par 20cm biezāks, tad jau mums ir 1.20 tonnas, bet tas joprojām ir normas robežās, pat pieskaitot putoplastu un plēves.
• konkrēti nezinu par izlīdzinošo kārtu, bet, rupji rēķinot, kritiskajā robežā iekļaujamies, pat ar nelielu rezervīti sniegam.
   

Jautājumi:
 

• Vai rezervei nebija jābūt lielākai, ņemot vērā, ka slānis ir ne 15cm, bet 30+cm?
• Kāpēc būvnieki runā par 15 cm, bet bildēs ir 30+cm? Kā var stādīt plānotos kociņus 15cm augsnē?
• Kāpēc projekta autora uzraugs min "netika izveidots zaļais dārzs" un "paredzēta 15cm bieza oļu kārta", bet bildēs izskatās savādāk?
  
   

Es nesaku, ka nav pareizi, es tikai gribētu atbildi... Un te vēl...
 

• Vai paredzētās 1.5 tonnas uz 1m2 tiešām pietiek šādam parciņam? Kāpēc par bruģi nerunā būvnieki?
• Varbūt jumts tomēr bija mazāk brangs sanācis, nekā papīros? Kāpēc?
• Varbūt neviens nav padomājis, ka šāds labiekārtojums tomēr nav ekvivalents 15 cm biezam zemes / oļu slānim?
• Ja projektā bija paredzēti 15cm oļi, tad kā sanāca, ka uzraugi un inspektori akceptēja vismaz 25 — 30 cm bruģa "pīrāgu"?
• Vai nevarētu būt, ka nelaimei ir sakars ar ūdens svaru un/vai drenāžas funkcijas trūkumu? Liecinieki apgalvo, ka gāzies ūdens. Varbūt ūdens bija ļoti daudz?
• Ir informācija, ka uz jumta tomēr bija būvmateriālu krāvumi. Viena 1m3 bruģa iepakojums sver veselas 2.4 tonnas. Vai tā bija un kā tas ietekmē konstrukcijas?
  
   

Papildināts: Kāpēc pārlūza sijas?
 

Šī nav mana versija, bet man tā šķiet ticama. Versija parādījās šodien, no vairākiem avotiem.
 

Lasīt atsevišķā rakstā — Kāpēc pārlūza sijas

 

Vai pēc 2011.g. ugunsgrēka būvdarbu vietā, ēkas nesošās konstrukcijas tika nomainītas?
 

ASV Pasaules tirdzniecības centra ēkas sabruka nevis no lidmašīnu, kas tajās ietriecās, svara, bet gan tāpēc, ka ugunsgrēka karstumā nesošās metāla un dzelzsbetona konstrukcijas zaudēja lielāko daļu nestspējas un konstrukcija neizturēja slodzi. Vismaz tāds ir oficiālais atzinums.
 

Kā tad īsti bija ar mūsu lielveikalu? Nu jau visi zina, ka 2011.g. vēl celtniecības stadijā ēka dega lielā platībā ar pamatīgu atklātu liesmu — tieši vietā, kur notika griestu brukums.
 

Foto: DELFI aculiecinieks
 

• Vai pēc ugunsgrēka, kurā dega tieši pārsegums, tika nomainītas ugunsgrēkā cietušās konstrukcijas?
• Ja nē, tad — vai un kas pārbaudīja šo konstrukciju drošību? Kurš nolēma, ka viss ir ok?
  
   

Signalizācijas mistērija — kam ticēt Maxima vai signalizācijas uzstādītājam? Metinātāji, vai tomēr brukt sākusi ēka?
 

LTV1 sižetā Maxima pārstāvis apgalvo, ka, pēc trauksmes atskanēšanas, apsargs it kā konstatējis, ka it kā pie vainas ir metinātāji pagrabā.
 

Savukārt, aptaujātais firmas Vesmann pārstāvis (firma uzstādīja un apkalpoja signalizāciju) pārstāvis skaidro, ka signalizācija nevarēja nostrādāt no dūmiem vai putekļiem. Nostrādājusi ir cita signalizācija un par iemeslu visdrīzāk bijis ugunsdzēsības sistēmas cauruļu pārrāvums (tāds varēja rasties, piemēram deformējoties griestiem, pa kuriem gāja caurules)
 

• Vai Maxima saka patiesību un tiešām trauksme bija no metināšanas?
• Vai Vesmann nepārzina savas sistēmas?
• Kam ir motīvs melot — Maxima vai Vesmann? Varbūt taisnība ir abiem? 
• Vai varētu būt, ka, ēkai deformējoties, patiešām pārrāva sprinkleru sistēmas caurules, kas izsauca trauksmi un trauksme bija nejaušs, bet pamatots priekšvēstnesis?
  
   

Nezinu un neko neapgalvoju, bet man subjektīvi Maxima teiktais šķiet kā piesegšanās.
 

Kas tā Maximai par tizlu trauksmes procedūru?
 

Sorry, bez politkorektuma, bet man šķiet, ka redzu atklātu maucību. Vai kāds var atbildēt uz šiem jautājumiem. Es gribu zināt:
 

• Vai tā ir normāla procedūra un vispārējs standarts, ka, atskanot trauksmei, sargs vispirms dodas uz pagrabu ar lukturīti, lai ar savu aci konstatētu vai tur baigi nedeg un tikai tad pieņem lēmumu par cilvēku drošību?
• Cik pareiza ir šāda procedūra?
• Kāpēc Maxima procedūra ir šāda (manuprāt, tizla), bet, piemēram, Norvik bankas procedūra ir tāda, ka visi patiešām evakuējas un neviens neiet bojā?
  
   

Var jau būt, ka es neko nejēdzu, jo esmu tikai inženierzinātņu maģistrs, bet veselais saprāts kaut kā tomēr čukst, ka Maximas trauksmes procedūra nav īsti korekta.
 

Kāpēc cilvēki neklausīja trauksmei? Masu stulbums vai viltus iedrošinājums?
 

Jā, protams, ielaist jaunus cilvēkus bija kļūda. Kļūda bija arī neveikt evakuāciju. Bet, neticās, ka, skanot trauksmes sirēnai, cilvēki veikalā būtu turēti ar varu, neticu arī, ka apsargi ruporā ziņoja, lai visi paliek.
 

• Kāpēc cilvēki ignorē trauksmes signālu? Bara instinkts? Pohujisms uz visu?
• Varbūt pie mums tik bieži tik daudz kas — ceļi, būves, likumdošana ir nekvalitatīvs, ka cilvēki automātiski secināja, ka sirēna "gļuko"?
• Varbut tas, ka personāls mierīgi turpina darbu lika noprast, ka trauksme ir kļūda?
• Varbūt Maxima darbinieki nebija pareizi apmācīti?
• Vai tiesa, ka viņi trauksmes laikā nedrīkst pamest darba vietu?
• Vai vispār pēdējās minūtēs bija trauksme? Man zvana cilvēki, kuru bērni 17:20 — 17:35 bija veikalā un saka, ka trauksmes tajā laikā nav bijis. Arī sagruvuma laikā neesot bijusi trauksme? Kāds zina?
  
   

Plaisas. Baumas, vai patiesība?
 

No vienas puses, plaisas ir normāla parādība būvniecībā. Tiesa, ja viss ir paveikts pareizi, tad plaisām lāga nevajadzētu rasties, vismaz ne tādām, kuras var pa gabalu pamanīt augstos griestos un no kurām pil ūdens. Ja kāds zina labāk, lūdzu palabojiet komentos.
 

Stāsts, kuru dzirdēju ne no pirmavota (drauga draugs, kas strādāja vienā no mzajiem veikaliem, esot teicis) ir apmēram tāds — īsi pirms negadījuma kādā no mazajiem veikaliem griestos parādījusies plaisa, pa kuru sācis tecēt ūdens. Bijusi arī trauksme, bet gandrīz visi cilvēki ignorējuši. JA šis stāsts ir precīzs, tad jājautā — kur bija apsargi un kur bija tautas varoņi. Vai tiešām nevarēja nobļauties, ka ēka ir sākusi plaisāt, tāpēc jābēg? Vai arī neviens neklausījās?
 

• Vai patiešām bija radušās redzamas plaisas jau krietni iepriekš? Vai tika veikta kāda plaisu apsekošana, izpēte? Ja nē, tad — vai tas ir normāli, ka ēka krakšķ un plaisas rodās, bet cilvēkus neevakuē?
• Ja aculiecinieki saka taisnību, tad kāpēc no plaisām gāzās ūdens? Vai nevar būt, ka uz jumta bija izveidojies baseins?
  
   

Labojums: Saņēmu informāciju no vēl 2 avotiem — plaisas IR bijušas jau no pimrdienas un ceturtdien parādījušās vēl jaunas.

 

Ja esmu kļūdījies, lūdzu palabot mani komentos, tāpat būšu pateicīgs par jebkādu pamatotu inside info.
 

Negribu nevienu vainot,bet esmu dusmīgs un uzskatu, ka situācija nav normāla un nav normāli, ka viss tagad noklusīs un paliks gaidīšanas režīmā pēc mistiskiem ekspertu slēdzieniem, kuri Rīgas pils gadijumā tā arī neparādījās. Tauta grib zināt savus varoņus un ātri. Eksperti neesam, papīru kaudzes arī neinteresē, bet ir pamatoti jautājumi... vajag atbildes.
 

Visdrīzāk daļa no maniem secinājumiem ir nepareiza, tāpēc es jautāju, nevis apgalvoju. Šīs nav raganu medības, mani gluži vienkārši interesē loģiskas atbildes uz elementāriem jautājumiem.Ir svarīgi noskaidrot un novērst cēloņus ASAP, lai vairs tā nenotiktu.