Kā cilvēks, kas nebalsoja par "Vienotību", vēlos uzdot jautājumu sev un tautiešiem — kāpēc mest ar akmeni Solvitai Āboltiņai? Patiesībā tie būs vairāki jautājumi un manas subjektīvās atbildes.

1. Vai Solvita Āboltiņa slikti pildīja Saeimas priekšsēdētājas darbu? Vai pārkāpa Saeimas Kārtības rulli, iejaucās Saeimas komisiju darbā, neļāva izteikties opozīcijai, zaga bulciņas Saeimas kafejnīcā vai mētāja sazelētas papīra bumbiņas Saeimas plenārsēžu zālē?

Mana subjektīvā atbilde: Solvita Āboltiņa godprātīgi pildīja Saeimas priekšsēdētājas funkcijas, ievēroja ne tikai Kārtības rulli, bet arī Latvijas likumdevēja burtu un garu, neatļāvās nekādas vaļības ne plenārsēžu zālē, ne komisijas telpās.

Atbilde: Vienmēr, kad Solvita Āboltiņa pildīja valsts pirmās amatpersonas pienākumus, viņa to darīja precīzi, tiesiski pareizi un valstiski atbildīgi.

3. Vai pārstāvot Latvijas valsti ārvalstīs, Solvita Āboltiņa darīja kaunu savai valstij un tautai? Varbūt ielēja ūdensglāzi igauņu parlamenta spīkeram sejā vai pieņemšanā pie Zviedrijas karaļa ēda rosolu ar roku?

Atbilde: Solvita Āboltiņa, kura brīvi runā un raksta angļu, vācu, krievu valodā, sarunājas vēl vairākās valodās, Latviju ārvalstīs pāstāvēja godam. Es ļoti augsti novērtēju viņas zili dzelteno ģērbu brīdī, kad Eiropa nesaprata Ukrainas problēmas. Tiem, kas nezina, atgādināšu, ka pirms ienākšanas politikā Solvita Āboltiņa Ārlietu ministrijā vadīja konsulāro departamentu, un viņas spējas un zināšanas ārlietās ir īpaši augstu novērtētas gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Nepārprotiet — neesmu Solvitas Āboltiņas fans.

Esmu ar viņu pazīstams, taču joprojām „Jūs" formā. Bet skatīt, kā visi aplej ar dubļiem manas valsts otro amatpersonu, man ir pretīgi. Īpaši jau tādēļ, ka ķengāšanās pamatojas nevis uz viņas profesionālajām zināšanām, darbspējām, darba analīzi, bet uz priekšvēlēšanu konkurentu organizētu pasūtījumu.

Vai Solvita Āboltiņa brauca pie stūres un pārkāpa ātrumu, vai varbūt tomēr tajā laikā strādāja pie datora un nevēroja spidometru?

Vai Solvita Āboltiņa nolamāja hokeja līdzjutējus, iemeta ripu tribīnēs, vai tomēr viņas mērķtiecīgu izsvilpšanu arēnā „Rīga" jau iepriekš bija noorganizējušas „draudzīgās" konkurentu partijas jauniešu aktīvisti?

Šķiet, ka latviešiem ir svarīgi nomelnot savas valsts vadītājus un līderus. Vai varbūt tā nenovīdība pret līderi sievieti? Lābāk kāds zaķis lai vada partiju, ka tikai ne sieviete ar stāju, viedokli un pozīciju.

11. Saeima būtu kļuvusi par haosa pārstāvniecību, ja ne Solvitas Āboltiņas spēja paraust bezcerīgo Reformu partiju zem sava cāļumātes spārna un ļaut viņiem darboties likuma un Kārtības ruļļa noteiktā sistēmā.

Konkurentu partijām, protams, ir būtisks haoss „Vienotībā", kura pēc Solvitas Āboltiņas nostumšanas malā kļūs par „Sašķeltību".

Patlaban šī partija sastāv no senā „Jaunā laika", Pilsoniskās savienības, sabrukušās, bet enerģētiskās Reformu partijas, „pārpalikušiem olšteiniešiem", kā arī lauku pilsētu mēriem, kam savs kaktiņš kļuvis par šauru. Šis savdabīgais un pretrunīgais pilsoņu pulciņš tagad ņemsies vadīt valsti ar dažādiem varas centriem. Nudien nekas labs Latvijai.

Tas, ka valstiskais virziens ir pārvērst Saeimas namu par suņu būdu, nenozīmē, ka visiem kolektīvi jānorej kāds, kam nav izdevies iekļūt Saeimā.