Patēriņa cenu gada inflācija augustā palielinājās līdz augstākajam līmenim kopš pērnā gada janvāra jeb 0.8%. Taču cenu kāpumu veicinošie faktori joprojām kopumā ir vāji un līdz elektrības tirgus liberalizācijai nākamā gada janvārī tālāks inflācijas pieaugums nav gaidāms.

Negadās bieži, kad mēneša laikā kopējo cenu līmenī visvairāk paaugstina tāds diezgan specifisks produkts kā maltā kafija, kā tas ir šoreiz. Savukārt gada laikā vislielākā ietekme bijusi tabakas izstrādājumiem. Līdzīgi kā šo produktu sniegtā bauda, arī apstākļi, kas radīja nelielo inflācijas kāpumu augustā, ir gaistoši.

Visi iespējamie un gandrīz neiespējamie notikumi pasaules finanšu tirgos un ekonomikā aizvadītā mēneša laika, kas tuvākajā nākotnē ietekmēs patēriņa cenu līmeni Latvijā, ir bijuši ar drīzāk pazeminošu, nevis palielinošu ietekmi:
 

• Vispārzināma lieta ir daļējais Krievijas pārtikas importa embargo. Kā jau ražotāji bija solījuši, piena produktu cenas tiešām samazinās. Cenu lejupslīde augustā vēl tikai sākās, un cenu datos ietekme vēl tikai izpaudīsies. Augustā piena produktu mēneša deflācija bija tikai 0.4%, bet līdz šim brīdim cenu kritums jau ir acīmredzami lielāks. Gada griezumā piena un tā produktu cenas vēl bija diezgan lielos plusos (5.9%), atspoguļojot iepriekš notikušu svaigpiena cenu kāpumu, bet tā jau ir vēsture.
   
• Eirozonas ekonomiskā konjunktūra vairāk pavājinājusies, ko apliecina arvien dramatiskākie Eiropas Centrālās bankas soļi ekonomikas stimulēšanai. Jo lēnāka būs ekonomikas izaugsme eirozonā, jo zemāka inflācija, kurai savukārt ir ietekme uz cenu līmeni Latvijā.
   
• Ar iepriekš minēto, bet ne tikai ar to ir saistīts straujš naftas cenu kritums. Jūlija beigās Brent naftas cena bija 106.02 par barelu, augusta beigās tā bija samazinājusies līdz 103.19 dolāriem, bet vakar līdz 100.04 dolāriem. Vēl jūnijā tā pārsniedza 115 dolāru atzīmi. Tāpēc gaidāma transporta degvielu cenu samazināšanas, vēlāk saruks arī gāzes un apkures cenas.
   

Vienīgais nozīmīgais inflāciju veicinošais faktors līdz gada beigām būs algu kāpums. Saskaņā ar augustā publicētajiem datiem, to gada pieaugums 2.ceturksnī bija 6.4%. Tas ir mazāk nekā 1.ceturkšņa 7.5%, bet krietni vairāk nekā iepriekšējos trīs gados, kad tas pārsvarā svārstījās ap 4%. Algu kāpuma atspulgs ir pakalpojumu cenu arvien augošā inflācija, kas jau sasniegusi 3.2%, jūlijā tā vēl bija 3.0%, bet gadu iepriekš — apaļa nulle. Taču ārējiem faktoriem strādājot pretējā virzienā, kā šobrīd, kopējais cenu līmenis var augt pavisam nedaudz arī apstākļos, kad darbietilpīgu pakalpojumu cenas kāpj diezgan strauji. Mājsaimniecību patēriņa grozā dominējoša ietekme ir precēm, kuru cenas vairāk nosaka situācija pasaules, nevis Latvijas ekonomikā.

Kā priekšvēstnesis par norisēm Latvijas ekonomikā nereti kalpo notikumi pārējās Baltijas valstīs, kur patēriņa inflācija šobrīd strauji slīd uz leju un ir ievērojami zemākā līmenī. Lietuvā gada inflācija augustā noslīdēja līdz 0.2%. Liela ietekme ir siltuma cenām, kuru kritums kaimiņvalstī sekoja pēc līdzīga krituma Latvijā pērn, atšķirīgas Gazprom cenu politikas dēļ. Latvijā siltuma cenas tagad ir gandrīz stabilizējušās, bet pie šādām naftas cenām to kritumam atkal jāatsākas vēlāk.

Savukārt Igaunijā jau iestājusies deflācija, arī tur tas lielā mērā saistīts ar mājsaimniecību patērēto enerģiju, šajā gadījumā elektrības cenu kritumu, pateicoties palielinātai jaudai savienojumos ar Somiju. Cerību uz mājsaimniecībām piegādātās elektrības cenu kritumu mums tuvākajā nākotnē nav, bet varbūt šis apstāklis nedaudz mazinās janvārī gaidāmo cenu kāpumu.