Krievijas agresīvā politika un karš Austrumukrainā ir radījis situāciju, kurā valsts un pašvaldību iestādēm intensīvi jāstrādā, lai spētu ātri, kvalitatīvi un profesionāli reaģēt uz notikumiem valstī un ārpus tās.

Latvijas likumi nosaka, ka Drošības policija ir valsts drošības iestāde, kuras tiešajos pienākumos ietilpst operatīvās darbības pasākumi, lai apkarotu noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, genocīdu, organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, kaitniecību un citus valsts drošību un varu apdraudošus noziedzīgus nodarījumus.

Jau tagad spēkā esošajā Krimināllikuma redakcijā ir paredzēta kriminālatbildība par terorisma finansēšanu, aicinājumu uz terorismu, personu vervēšanu un apmācīšanu terora aktu veikšanai, tāpat ir paredzēta atbildība par noziedzīgu organizāciju vai apvienību izveidošanu, nolūkā izdarīt noziegumus pret cilvēci vai mieru, kara noziegumus, īstenot genocīdu vai izdarīt noziegumus pret valsti, kā arī par iesaistīšanos šādā organizācijā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā.

Tomēr Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošā Drošības policija neizmanto Krimināllikumā paredzētās iespējas, tā veicinot teroristu atbalstošo organizāciju aktivizēšanos, destabilizējot situāciju mūsu valstī. Tādēļ DP darbība īpaši pēdējā pusgada laikā liek vaicāt, vai tā darbojas profesionāli un Latvijas valsts interesēs.

Spilgts pēdējā laika piemērs ir DP vilcināšanās un nenoteiktības politika saistībā ar ziedojumu vākšanu Austrumukrainas teroristu atbalstam. Tāpat mums ir nepieņemams fakts, ka Latvijā ir iespējama situācija, kad Rīgas ielās plīvo teroristisko organizāciju — „Doņeckas Tautas republikas” un „Luhanskas Tautas republikas” karogi.

Kā zināms, 2014.gada 2.septembrī Drošības policija ir uzsākusi kriminālprocesu pret Ukrainā karojošiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedalās kaujās Donbasā separātistu rindās un aicina brīvprātīgos pievienoties šīm vienībām. Šajā pašā dienā DP Rīgas mikrorajonā Imantā ir pārtraukusi ziedojumu vākšanu teroristu atbalstam.

Taču šīs darbības DP veica tikai pēc tam, kad sabiedrība nosodīja to, pārmetot DP tās bezdarbību, bet pirms tam ziedojumu vākšana teroristu atbalstam notika netraucēti. Publiski ir zināms, ka biedrība „GVD Baltija” uzsāka ziedojumu vākšanu teroristu atbalstam jau 2014.gada 5.augustā, tomēr DP līdz šim nerīkojās, lai to pārtrauktu.

Tādēļ lūdzam un aicinām Jūs izvērtēt Drošības policijas darbu.

Ieva Brante, juriste

Sallija Benfelde, žurnāliste

Krista Milberga, zvērināta advokāte

Edgars Sims, mākslinieks ilustrators

Valdis Līcis, programmētājs

Linards Baumanis, zvērināts advokāts

Liliāna Vancāne, studente

Dace Reķe, pašnodarbināta persona

Agnis Bušs, projektu vadītājs

Indra Reinholde, horeogrāfe

Kristīne Veisa, stjuarte

Alla Kudiņa, ģeogrāfe

Andrejs Faibuševičs, ārsts

Lauma Granateka, studente

Ivo Verners, e-komercijas speciālists

Andris Arājums, pašnodarbināta persona

Zane Mākule, farmaceite

Andris Gobiņš, tēvs

Kaspars Zellis, vēsturnieks

Kristīne Strazdiņa, juriskonsulte

Ludmila Movele, individuālais komersants

Sandra Jansone, skolotāja

Sergejs Ušakovs, uzņēmējs