Pēc situācijas saasināšanās Ukrainā (Krimā), daudzi mūsu politiķi steidz nākt klajā ar saviem vēlētājiem tīkamiem paziņojumiem. Kādi atbalsta Krimā notiekošo, lielākā daļa nosoda, bet vēl ir tādi, kuri provocējot sabiedrību, ņem dalību neviennozīmīgi vērtētos pasākumos, klaji propogandējot gan vienu, gan otru viedokli.

Šaubu nav, agresija ir nosodāma, bet kāpēc politiķi klusē, kad runa ir par notikušā cēloņu iztirzāšanu? Esmu pārliecināts — notikušā cēloņi ir visa līmeņa varas korupcija, kura saēda Ukrainas valsti un noveda pie valsts suverenitātes un teritorijas apdraudējumiem. Vai Latvijā ir savādāk?

Diemžēl NĒ, pie mums tāpat kā Ukrainā, korupcija ir inficējusi pilnīgi visus valsts pārvaldes līmeņus. Arī mūsu politikas noteicēji, dažādu politisko paziņojumu paudēji, labprāt iesaistās apšaubāmos darījumos un izliekas par akliem, kurliem, kad runa iet par valsts pārvaldes attīrīšanu no korumpantiem, valsts mantas izšķērdētājiem, valsts apzagšanā apsūdzētām personām.

Krievijas opozīcijas politiķis Vladimirs Kara-Murza Krievijas politisko sistēmu raksturo sekojoši: “Visa mafiozā sistēma balstās uz to, ka priekšgalā ir pahans, barvedis Putins, un sistēmas locekļi apmaiņā pret politisku lojalitāti režīmam un personiski Putinam drīkst zagt, izvest naudu uz ārzemēm un darīt jebko. Ar to tiek nodrošināta režīma locekļu politiskā lojalitāte.”

Ukrainā, tāpat Krievijā, līdz šim bija savs pahans — Janukovičs. Pie mums pahana lomu spēlē vietējie oligarhi, no kuriem viens, ietekmējot visa līmeņa valsts pārvaldi un politiku šo lomu pilda īpaši centīgi.

Runa ir par smagos kriminālnoziegumos apsūdzēto Lembergu un tā atbalstītājiem, kuru dēļ valsts nespēj apstādināt izšķērdību (tai skaitā brīvostās), ieviest labu pārvaldību valsts, pašvaldību, to iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldēs, tādējādi turpinot apmierināt Lemberga vēlmes, tai skaitā legalizējot viņa darbības, iespaidojot sabiedrisko domu un netieši izdarot spiedienu uz Lemberga krimināllietu iztiesājošiem tiesnešiem, lieciniekiem.

Kas un kāpēc paralizē labas pārvaldības principu ieviešanu brīvostās un to līdzekļu izšķērdēšanas apturēšanu?

Patreizējai Saeimai un iepriekšējai valdības koalīcijai uzsākot darbu, viena no izvirzītajām prioritātēm bija Latvijas ostu pārvaldības uzlabošana. Diemžēl, politisko partiju “Latvijai un Ventspilij”; “Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)”; “Vienotība”; “Nacionālā apvienība VISU LATVIJAI — TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI / LNNK”, “Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs (SC)”, “Gods kalpot Rīgai” un “Liepājas partija” politikas noteicēji — valsts augstākās amatpersonas, visiem spēkiem traucēja nepieciešamo reformu īstenošanu, izšķērdības un pastāvošā investoru terora novēršanu brīvostās. Esošā koalīcija, ar ministru prezidenti L.Straujumu un Satiksmes ministru A.Matīsu priekšgalā, nu dara visu, lai iesāktās reformas tiktu apturētas, līdz šim iespētais iznīcināts. Proti,  Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome (LOTLP) 2014.gada

26.februārī atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto kārtību, kura paredz, ka 90% no ostu atskaitījumiem valsts kasē tiek atskaitīti atpakaļ brīvostām. Arguments — ostu ģenerētos naudas resursus nepieciešams novirzīt ostu attīstībai. Labi, bet kāpēc kungi un kundzes šo argumentu neattiecina uz visām ostu izmaksām? Kāpēc Ministru Kabinets (MK), SM, LOTLP neuztraucas, ka tā pati Ventspils brīvostas valde pieņem budžetus, kuros miljoni ik gadu tiek novirzīti apšaubāmu, ar ostu darbību nesaistītu, lietu finansēšanai?

Vai cienījamie politiķi tiešām domā, ka Ventspils brīvostas pārvaldes 2014.gada budžetā iestrādātās izmaksas, kā piemēram, reklāma caur sporta organizācijām ~ 1.milj. EUR apmērā, mārketings caur asociācijām un aģentūrām ~ 447 000, — EUR apmērā un citas tamlīdzīgas pahanu iegribu izmaksas vairāku miljonu EUR apmērā, ir uzskatāmas par ostu pārvalžu infrastruktūras apsaimniekošanas un attīstīšanas izmaksām? Vai tiešām uzraudzītājinstitūcijām ir jāatgādina likumā “Par ostām” definētais — Ostas pārvaldes finanšu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai.

Kā ierasts mūsu politiķi izliekas neredzam un nedzirdam notiekošo, jo kā gan var iebilst pahaniem. Labāk piekrist, tad arī pašiem kas atlec, bet naudiņu priekš valsts vajadzībām var paņemt no pensionāriem, skolotājiem, policistiem.

Kāpēc neizdodas īstenot labas pārvaldības prakses ieviešanu valsts, pašvaldību to iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldēs?

Arī šeit neiztikt bez politisko partiju politikas īstenotājiem. Mūsu valsts politiskā pārvalde ir izveidota tā, lai tajā darboties būtu iespējams tikai politiskās pārvaldes fanātiķiem, altruistiem vai politmafijas piekritējiem. Jāsecina, diemžēl pēdējie ir nospiedošā vairākumā. Toni mūsu valstī nosaka politmafija, kura veidojas no visu politisko partiju pārstāvjiem un kuru mērķis ir iedzīvoties uz valsts un tās iedzīvotāju rēķina. Šai mafijai ir izdevīga vāja, korumpēta valsts pārvalde, tāpēc tiek darīts viss, lai normāli, sevi cienoši cilvēki politikā neiesaistītos. Kā viens no instrumentiem ir valsts varas pārstāvju zemā atalgojuma līmeņa un politiķa sliktā tēla uzturēšana.

Proti, ja gribi iet politikā, tad rēķinies — būsi godīgs, nebūsi paēdis. Gribēsi vairāk, iesaisties valsts izlaupīšanā.

Diemžēl runa vairs nav par atsevišķiem negodīgiem politiķiem. Mūsu valsti, visos politiskajos līmeņos, nospiedošā vairākumā, ir pārņēmuši valsts izlaupītāji, izlaupītāju atbalstītāji un vienaldzīgie. Lai realizētu savas noziedzīgās darbības, tie apzināti traucē valsts, pašvaldību, to iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldībā ieviest labas pārvaldības principus. Viņi izliekas neredzam pašvaldībās valdošos autoritārisma režīmus, viņiem neinteresē sakārtot valsts kapitālsabiedrību, brīvostu pārvaldības, jo nebūs tad „siltas” vietas savējiem.   

Teiksiet NAV TIESA, bet kāpēc Saeima, Ministru kabinets, Rīgas, Ventspils, Liepājas pilsētu domju koalīcijas pretojas brīvostu caurskatāmībai, tur notiekošās izšķērdības, nesaimnieciskuma un iespējamo izlaupīšanas gadījumu novēršanai? Kāpēc Saeima vēl joprojām nespēj pieņemt izmaiņas Kapitālsabiedrību pārvaldes likumā, kuras paredz ierobežot politisko ielikteņu nonākšanu valsts uzņēmumu valdēs? Kāpēc netiek sakārtots likums “Par pašvaldībām” novēršot valdošo politiķu patvaļu? Kāpēc pašvaldību vēlēšanas uzticam rīkot pie varas esošajiem pašvaldību politiķiem?

Bet kas galvenais, kāpēc valsts pieļauj noziegumos pret valsti apsūdzētu personu atrašanos valsts, pašvaldību, to iestāžu un kapitālsabiedrību amatos?

Atcerēsimies, laikā kad toreizējais ministrs Edmunds Sprūdžs mēģināja atstādināt no amata smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru, mūsu valsts augstākās amatpersonas- A.Bērziņš, V.Dombrovskis, S.Āboltiņa novērsās no Sprūdža un izvairīgi pieslējās Lemberga atbalstītāju pūlim ar toreizējo opozīcijas partiju “ZZS”, “SC”, “Latvijai un Ventspilij ” pārstāvjiem priekšgalā.

Nākas konstatēt, ka pašreiz mūsu valstī vairs nav partiju, kuras aizstāvētu tautas intereses.

Tos kuri mēģina pretoties politmafijai un iestāties par tautu, tos nekavējoties “norok” visu politisko partiju apvienotais politmafijas klans, kurš Ukrainas gadījumā ir vainojams cilvēku nāvēs, izmisumā un nu jau valsts teritorijas zaudēšanā. Mūsu politiķi māca citus, bet to, ka paši ”terorizē” savu tautu, to aizmirst. Viņiem vienaldzīgs liekas arī Latvijas stratēģiskā partnera ASV Valsts departamenta ikgadējais ziņojums, kurš Latvijā par lielāko cilvēktiesību problēmu uzskata korupciju visos valsts pārvaldes līmeņos. Arī uz pērnā gada rudenī Latvijā veiktā pētījuma rezultātiem, kuri liecina, ka Latvijas iedzīvotāji netic tam, ka valdība kaut ko dara lietas labā, lai koruptīvo sistēmu valstī izskaustu vai mazinātu, mūsu valsts politmafijas pārstāvjiem ir uzspļaut.

Šādi turpinot nekādi NATO, ANO, ASV un ES nepalīdzēs, ja kāds trešais izdomās pretendēt uz mūsu valsts teritoriju un suverenitāti. Valsts ir spēcīga, ja tās sabiedrība ir vienota.

Diemžēl lielākā daļa no mūsu politiķiem, tāpat kā Krievijā un Ukrainā kalpo saviem pahaniem, ne tautai. Tāpēc uzskatu, ka tikai tad, kad politiķi darbos, ne vārdos izskaudīs korupciju, asi iestāsies pret valsts mantas izšķērdētājiem, sāks valsti pārvaldīt, ievērojot labas pārvaldības praksi, un beigs kūdīt Latvijā dzīvojošās etniskās grupas, mūsu valstij izdosies būtiski celt iedzīvotāju labklājības līmeni un stiprināt iedzīvotāju lojalitāti valstij, kuri ir galvenie nosacījumi suverenitātes un teritoriālās nedalāmības saglabāšanai.

Cienījamie politiķi,
Ar Krievijas nosodīšanu, valsts aizsardzības budžeta palielināšanu nepietiks.

Beidziet uzturēt pahanus un tiem izdevīgo korumpēto sistēmu.